Latvijas Fantāzijas un Fantastikas Biedrība: Vai astroloģija ir reliģiskā tirgus daļa?

Astrologi apgalvo - mums jāzina tikai kadrs, ar ko sākas cilvēka dzīve, tad mēs varam visu viņa dzīvi parādīt kā filmā. Man ir jautājums: kāds sakars šai pareģošanai un astromitoloģijai ir ar zvaigžņu stāvokli? Jo, objektīvi ņemot, zvaigznāji ir ļoti nosacīta parādība. Mēs redzam kaut kādas noteiktas zvaigžņu kopas no zemes un zvaigznāji ir nekas cits kā mūsu projekcijā veikta zvaigžņu uztveres klasifikācija. Es domāju, ka arī astrologi piekristu: debesu ķermeņu un to masas ietekme uz zemes fiziskajiem procesiem ir ļoti niecīga, drīzāk - hipotētiska. Vēl jo mazāk šiem debesu ķermeņiem varētu būt ietekme uz personām - konkrētiem cilvēkiem.

Tātad aiz astroloģiskajām prognozēm stāv kādi citi personāli spēki. Mēģinājumi saistīt indivīdu ar Visumu allaž ir bijuši pagānisma virzošā tendence. Būtībā tie ir mēģinājumi personificēt kosmosu. Pagānisms allaž ir gribējis iemest mikrokosmosa āķus makrokosmosā, lai no tā dabūtu atgriezenisko saikni. Tāds mehānisms ir visas maģijas pamatā. Šādu ezoterisko sistēmu ir bezgala daudz un līdz zināmai robežai tās arī pierādīsies un darbosies. Īpaši pie cilvēkiem, kas tajās iesaistīti.

Cilvēkā ir dievišķais, taču viņš nav Dieva daļa - lūk, kur tā atšķirība. Kristīgā ticība saka: eksistē tikai divas lietas - Dievs un viss, ko Viņš radījis. Tiklīdz Dieva vietā tiek likta radība, iestājas ļoti nopietnas konsekvences. Kristīgā ticība pilnībā nenošķir radību no Radītāja, tomēr skaidri pasaka, ka radība nav Radītāja daļa. Vai tas būtu cilvēks, zvaigznes vai kas cits. No Bībeles mācības viedokļa Radītāja un radības apmainīšana vietām ir ļoti nopietna nomaldīšanās no patiesības. Apgalvot, ka zvaigznēs vai vienalga kur - cilvēkā, žurkās, sakrustotos zaros vai dūmojošā svecē - ir dievišķais, būtu aplamība. Apmainot vietām Dievu ar radību un sākot klausīt radības balsij, rodas visu vērtību sajukums.

Astroloģija kaut kādā līmeni darbojas un palīdz cilvēkiem. Tomēr, ir jānošķir tas, ko mēs pārdzīvojam subjektīvi, no tā, kas patiešām objektīvi pastāv kā visu lietu kārtība. Tas ir ļoti svarīgi. Ir daudz dažādu veidu, kā panākt lielāku efektu, bet ne vienmēr tas ir ieteicams. Piemēram, ejot uz banku ar pistolei līdzīgu priekšmetu rokā, ir iespējams iegūt daudz lielāku naudas summu, nekā bez tā. Bet, no kurienes es zinu, ka tā nedrīkst? No kurienes es zinu, kas ir labs un kas ļauns? Te neder subjektīva atbilde, vajag kādu objektīvu pamatu, un tas ir likums. Tā nav pieredze. Tā ir objektīva visu lietu kārtība, par kuru nekas daudz nav jāpaskaidro. Tas ir ierakstīts cilvēku sirdī, jo tas ir kaut kas tāds, ko visi zina.

Rietumu baznīcas nozīmīgākais senais teologs Augustīns savā darbā „Grēksūdze” atsaucas uz kāda cilvēka pieredzi, kurš visu savu mūžu bija veltījis astroloģijai. Šis cilvēks bija atteicies no astroloģijas pēc viena ļoti zīmīga gadījuma. Viņa kaimiņu namā vienā laikā piedzima bērns gan kungu, gan vergu ģimenē. Ja tas patiešām būtu tā, kā māca astroloģija, tad abu jaundzimušo dzīvēs būtu jābūt kaut kādai likteņa līdzībai, taču viņu likteņi izveidojās tik radikāli atšķirīgi, cik vien varēja būt. Lutera tuvs līdzgaitnieks Melanhtons arī interesējās par astroloģiju. Reformācijas laikā tā vēl bija spekulatīva zinātne. Astronomija ilgi bija mazattīstīta joma, jo nebija labas debesu novērošanas aparatūras. Priekšstati par to, kāda ir pasaules uzbūve, toreiz bija pavisam primitīva. Cilvēkus fascinēja debesis, vai tās kaut ko ietekmē vai neietekmē.

Pirmajā brīdī astroloģijas aizstāvju argumentācija var šķist loģiska - debesu ķermeņi taču varētu atstāt kādu ietekmi uz cilvēka dzīvi. Taču astroloģija pati sevi vērtē citādi. Tā neuzskata, ka darbojas tikai ar subjektīvo, bet arī ar objektīvi eksistējošo. Astroloģijas speciālisti nerunā un nemāca par kādu debesu ķermeņu fizisku ietekmi uz cilvēku līdzīgi tam, kā Mēness ietekmē paisumu un bēgumu pasaules okeānā, bet gan par tādu ietekmi, kas varētu tikt piedēvēta tikai ar dievišķu saprātu un spēku apveltītām būtnēm. Tiek apgalvots, ka debesu ķermeņi zināmās robežās ietekmē cilvēku likteņus ļoti personiski, saistībā nevis ar kādām fiziskām norisēm, bet gan ar sociālām, psihiskām un intelektuālām - vēsturiski notikumi, cilvēku likteņi pasaulē, attiecības ar citiem cilvēkiem, karjera, darījumi utt. Tas, ko apgalvo astrologi, faktiski ir kaut kas reāls, bet to nevar izmērīt ar zinātniskiem mērinstrumentiem. Tā ir garīga realitāte - spēki, kas patiešām spēj iedarboties uz cilvēkiem un notikumiem, kā to uzskata astrologi. Kā Bībele sauc mēģinājumus lietot tādus spēkus? Tā ir buršana.

Astroloģija ir cēlusies no pagāniskajiem reliģiskajiem kultiem, kuros pielūdza zvaigžņu un planētu dievības, tādējādi cerot iegūt šo dievību labvēlību. Vecajā Derībā par to daudzviet ar nosodījumu rakstīts (piemēram, Jeremijas gr. 8:2). Arī mūsdienu astroloģija nav nekur tālu no šāda priekšstata aizgājusi, bet piedāvā līdzīgu pasaules ainu, kur zvaigznes un planētas tiek uzskatītas par saprātīgām garīgām būtnēm (vai vismaz tiek uzskatīts, ka tās ir cieši saistītas ar šādu būtņu darbību). Tāpēc astroloģija ir bīstama maldu mācība, kas var aizvest cilvēku pie ticības citiem dieviem - elku kalpošanas, kā tas Vecajā Derībā reizēm notika ar izraēliešiem: „Un tie atstāja novārtā itin visus Tā Kunga, sava Dieva, baušļus, un tie sev izlēja elku tēlus divu teļu veidā un darināja sev Ašēru, un metās uz sava vaiga pie zemes visu debesu zvaigžņu pulku priekšā, tos godinādami.” (2. Ķēn. gr. 17:16).

Reizēm tiek apgalvots, ka Jaunā Derība reabilitējot astroloģiju, jo austrumu gudrie taču esot Jēzus dzimšanu paredzējuši ar astroloģijas palīdzību, jo tie redzēja zvaigzni un sekoja tai (Mateja ev. 2). Šādiem ļaudīm var tikai ieteikt vēlreiz uzmanīgi izlasīt notikuma aprakstu evaņģēlijā. Ko gan nozīmē vārdi „zvaigzne, ko tie bija redzējuši austrumu zemē, gāja tiem pa priekšu un nostājās pār namu, kurā bija bērns” (Mateja ev. 2:9)? Saprotams, ka zvaigzne tādā nozīmē, kā par zvaigznēm runā astronomija vai astroloģija, nevar iet pa priekšu un nostāties virs nama. Domājams, ka par zvaigzni šajā Rakstu vietā nosaukts kāds neliels spožs objekts pie debesīm, kas izskatījās kā zvaigzne un kas bija īpaša Dieva zīme austrumu gudrajiem, kuri, visticamāk, par gaidāmā jūdu Ķēniņa dzimšanu (arī aptuveno dzimšanas laiku) bija uzzinājuši no pravieša Daniēla pravietojumiem un mācības, kas austrumu zemē jeb Bābelē bija zināma; ar astroloģijas māņiem tam nav nekāda sakara.

Par astroloģijas maldiem liecina arī tas, ka astrologu skatam parasti paliek apslēpti kādi patiešām nozīmīgi notikumi, bet daudzie skaļie pravietojumi par valstsvīru nāvi, valstu sabrukumu, veiksmīgu kara uzsākšanu vai citām nozīmīgām vēsturiskām pārmaiņām tā arī nav ne mazākā mērā piepildījušies. Par astrologu nespēju paredzēt nopietnas nelaimes liecina jau Vecā Derība. Pravietis Jesaja pravietojumā par Bābeli piemin tās daudzos padomdevējus astrologus, kas nespēs tai palīdzēt bēdu laikā: „Tu esi līdz apnikumam nopūlējusies daudzajās apspriedēs ar saviem daudzajiem padomniekiem. Lai nu nāk tagad un tev palīdz tie debesu mērotāji un zvaigžņu novērotāji, kas pēc atsevišķiem jaunajiem mēnešiem aplēš to, kas nāks pār tevi! Tiešām, tie ir kā salmi, ko uguns aprij; tie nevarēs pat savu paša dzīvību glābt no liesmu varas.” (Jesajas gr. 47:13-14) Tas, ko pravietis rakstīja, pilnā ērā piepildījās. Bābeles pilsēta tika iekarota tik negaidīti un pēkšņi, ka neviens pilsētas sargs nepaguva sacelt trauksmi un neviens pareģis vai astrologs nespēja brīdināt tās iedzīvotājus.

Baznīca nekad nav cīnījusies ar māņticību, kura būtu tukša un bez ietekmes. Drīzāk ar tādu, kurai ir spēks un kura darbojas. Astroloģija ir tāds bērna pīkstiens autiņos pret visu to okulto sistēmu, kas bija senajā Babilonijā, Ēģiptē un vēl agrāk. Kā to visu vērtēt, kur atrast objektīvus kritērijus? Bībele kā skaidrais Dieva Vārds dod šādu novērtējumu: visu veidu okultisms kaitīgi ietekmē gan atsevišķa cilvēka, gan visas sabiedrības dzīvi. Ņemot to visu vērā, Bībele dod skaidru norādi: burvi neatstāj dzīvu! Protams, ir jāņem vērā apstākļi un vide, kurā tas tika teikts. Tas nenozīmē, ka tā būtu jārīkojas mums tagad. Bet Dieva attieksme pret nodarbošanos ar okultismu ir nepārprotami pausta, jo astroloģijas sākotne ir pilnīgi citā reliģijā, nevis patiesā un vienīgā Dieva pielūgšanā. Astroloģijas izcelsme ir astrālajos kultos, kur debesu spīdekļiem ir dievības personālas dabas statuss. Svētajos Rakstos teikts, ka šo kultu dalībnieki upurē dēmoniem. Tas nozīmē, ka viņu pielūgsmes objekti ir dēmoni. Tātad tā ir garīga pasaule, ļoti atšķirīga no tās, uz kuru atgriezties aicina Bībeles Dievs.

Zvaigznes un planētas nenosaka un arī neatklāj pasaules, tautu, valstu un atsevišķu cilvēku likteņus; šos likteņus nosaka un atklāj vienīgi Dievs. Turklāt mums arī nav tik svarīgi zināt, kas ar mums notiks šajā dzīvē, bet daudz svarīgāk ir zināt, kādiem mums visos dzīves ceļos un notikumos pašiem jābūt un uz ko saskaņā ar Dieva vārdu jātic un jācer. Bet aizraušanās ar astroloģijas māņiem - horoskopiem, zodiaka zīmēm un citiem - ir bīstama maldu mācība, kas var sasaistīt ar tumsas garu pasauli.

Baznīca saviem cilvēkiem var pateikt tā: attiecībās ar okultām parādībām jādara tāpat kā sēņošanā: ja tu saskaries ar tādām lietām, par kuram tev nav skaidrības - vai tās ir Dieva nosodītas vai ne, vai tā ir buršana vai okultisms, - nebāz grozā un nenes mājās. Labāk atstāj, lai aug. Tā ir ļoti vienkārša metode. Uzticēties vajag vienīgi Kristum. Kristietība ir reliģija, ko ir dibinājis Kristus, Dieva Dēls, kas ir atvedis cilvēku atpakaļ pie Dieva un devis viņam līdzdalību pie dievišķās dabas. Viņš ir tas, kas glābj grēcīgo, nomaldījušos cilvēku un dod tam mūžīgo dzīvību. Bet tiem, kas uzticas astrologiem, baznīca saka: ar cilvēku ir tā - viņš dzīvo, bet vienreiz tam lemts mirt. Vienreiz būs jāstājas Dieva priekšā. Un, ja tiešām tā ir, kā Bībele māca, tad briesmīgi būs krist dzīvā Dieva rokā.

Rakstā izmantots materiāls no žurnāla „Republika” un izdevuma „Biķeru draudzes avīze” publikācijām.

http://www.laikmetazimes.lv/2012/12/10/vai-astrologija-ir-religiska-tirgus-dala/