"Multikulturālisms" un "ksenofobija" ir - neizglītotu idiotu izdomājums, kas uzpumpējušies no labiem nodomiem.

14. Kļūdas te ir divas.

Pirmā diezgan pamatīgi ir parādīta Ričarda Linna grāmatā „Evolūcija. Rase. Intelekts”. Grāmatā ir daudz baisu statistikas tabulu. Ar šausmīgiem rezultātiem. Ja vidējais eiropieša, tas ir, baltā cilvēka IQ ir 100, Ķīnā, Japānā, Dienvidkorejā – 105. Tad afrikāņiem tas ir – 70, arābiem un afroamerikāņiem – 85. Skaitļi ir vidējie, grāmatā viss sīki sadalīts pa valstīm, vecuma un sociālajām grupām, ar komentāriem un atrunām.

Par tādu grāmatu ir jātiesā pēc panta „fašisms, rasisms, mānīšanās”. Ļaunākais ir pavisam kas cits. Šos daudzos statistiskos pielikumus nekad, neviens nav apgāzis. Tos vienkārši nedrīkst pieminēt! Katrs, kas tos minēs – ir fašists! Bet pašus datus neviens nav apgāzis...

Ņemat vērā: autors ir baltais. Ķīnieši-korejieši-japāņi viņam ir gudrāki par baltajiem. Un viņi – nekur neizraisa sociālos dumpjus. Rukā un nedumpojas. Normāli cilvēki.

...lielo skaitļu līmenī – pēc „taisnīguma teorijas” gudrākie kaut ko atdos mazāk gudrajiem. Vienmēr.

Par dažu etnisko minoritāšu darba motivāciju un ētiku, viņu darba attiecību psiholoģiju mēs vispār klusēsim.    

15. Otrā kļūdiņa.

Svēta pašapmāna ekstāzē tolerantie sociologi nolēma identificēt cilvēkus politkorekti – tikai pēc pilsonības. Valstī visi ir vienlīdzīgi? Ja amerikāņi, tad visi ir amerikāņi, Anglijā visi ir angļi, Francijā visi ir francūži.

Bet. Cilvēks identificējas pēc veselas aspektu rindas: dzimte. Vecums, profesija, ienākumi, dzīves vieta, nacionalitāte, reliģija, ādas krāsa, valsts, kur dzīvo. Un. „Lielbritānijas pilsonis”- tā ir pavalstniecība. Pilsonība kā juridiska kategorija. Bet „anglis” ir – piederība konkrētai tautai: tās valodai, kultūrai, vēsturei, iekļaušanās pakāpei tajā, identifikācijai par tās daļu. Tradīcijas, parašas un ierašas – tas ir tavs, vienīgais dzimtais. Pilsonības tev var būt kaut vai piecas – ja ir nauda un sakari. Bet tauta tev ir viena.

„Dominējošā pašidentifikācija” – es tādu jēdzienu ieviesu. Tas ir, kad „mūsu Jorkšīras puiši”, kas uzspridzināja Londonas metro, bija ne jūsējie! Viņiem bija jūsu valsts pilsonība. Taču vispirms viņi bija – musulmaņi, pēc tam – pakistānieši, un tikai beigās – Lielbritānijas pilsoņi. Pakistāniešu musulmaņi uzspridzināja nolādētos neticīgos, starp kuriem dzīvoja. Tad kāda velna pēc jums vajadzēja viņus ielaist pie sevis dzīvot un uzskatīt par „savējiem”. Muļķus arī pie altāra sit.

Islāms ir pasludinājis visu musulmaņu vienību – nostādot tai pretī „neticīgos”. Islāma attieksme pret neticīgajiem ir lokana un vajadzības gadījumā atļauj visu.

Tu vari aizgrābtībā no savas cēlsirdības uzskatīt migrantu-musulmani par savu nabaga brāli. (Un daudzi arī aizgrābjas!) Taču viņa brāļi ir vienīgi musulmaņi, bet attiecībās ar tevi viņš ir vērsts tikai uz labumu, ko no tā iegūst.

16. Savu politisko fantāziju pašhipnozē amerikāņi un vispār Rietumi nolēma, ka demokrātija – ir pati labākā sabiedrības politiskā iekārta. Un viņu pienākums ir – palīdzēt visiem sasniegt laimi un pārpilnību, kas iespējama tikai, radot demokrātiju.

„Gudrs, gudrs, bet muļķis”, sacīja majors Proņins.

Tāpat, kā nav vienas labākās zāles no visām slimībām, viena labākā ēdiena tuklajiem un distrofiķiem, vienas labākās mājas gan tropos, gan tundrā – tā arī nav un nevar būt vienas, labākās politiskās iekārtas visām tautām, visos laikos un visos apstākļos. Dažādas demokrātijas, aristokrātijas un autoritārisma formas var būt optimālas dažādos apstākļos. 

Mēģinājums ieviest Krievijā Rietumu demokrātijas veidu lieliski palīdzēja tās pilnīgai un nebijušai izlaupīšanai.

Mēģinājums ieviest demokrātiju Tuvo un Vidējo Austrumu totalitārajās valstīs – loģiski un neizbēgami noveda pie asiņainas anarhijas. Lielāka ļaunuma. Jo. Tikai spēcīgs un cietsirdīgs valdnieks varēja noturēt savas valsts ciltis un tautas mierā un paklausībā. Tikai apbruņotu roku virs sevis atzīst dažādu tautu veidojumi, ko eiropieši uz kartes ar lineālu novilka kā valstu robežas pēc Osmāņu impērijas sagraušanas un dekolonizācijas.

Kā bifštekss var nogalināt distrofiķi, kā atmosfēras spiediens var nogalināt ūdenslīdēju – tā demokrātija var nogalināt tautu, kas atrodas uz ģints-cilts līmeņa un kurai ir ģints-cilts līmeņa apziņa.

Nu un aizbēga. Jo vairāk tāpēc, ka Eiropa taču aicināja.

17. Demokrātija Eiropā jūtami jau bija sapuvusi, kad 1979. gadā ungāru prostitūta un „pornoaktrise” – ar skandalozu svinīgumu tika ievēlēta Itālijas parlamentā bravurīga par savu profesiju (un palika Itālijas politikā uz ceturtdaļgadsimtu).      

Migrants uztaisa saimniekam uz galvas tik daudz, cik saimnieks viņam ļauj.

18. Eiropas cieņa acīmredzami neeksistē no 2002. gada, kad palestīniešu teroristi sagrāba Kristus Dzimšanas templi, paņemot mūkus par ķīlniekiem. Daudzas dienas notika pārrunas, ķecerības tēma tika notušēta, neviens terorists necieta – viņus atlaida un pat atļāva pārcelties uz Eiropu. Iedomāsimies spoguļa situāciju – kristiešu teroristi iebrūk un sagrābj mošeju Mekā. Cik kristiešu grautiņu, atbildot uz to, musulmaņi nesarīkotu visā pasaulē?

19. Pašsaglabāšanās instinkts Eiropai kļuva nesvarīgs, kad atcēla nāves sodu pat pašiem šausmīgākajiem slepkavām – dzīve slepkavām tiek garantēta, lai ko viņi arī neizdarītu.

20. Vēlēšanās uzvarēt Eiropu atstāja no laika, kad teroristu grupiņa nekaunas izteikt prasības valstij – šantažējot to ar ķīlnieku dzīvībām. Tā vietā, lai draudētu atbildot, nogalināt visus teroristu partnerus, draugus, radiniekus un tuvākos, kas vienmēr – vienmēr vēsturē! – garantēja vēlamo rezultātu, valsts nožēlojami luncina asti un izkaulē noteikumus, atbrīvojot no cietuma jau agrāk sagrābtos slepkavas (kurus uzreiz vajadzētu nošaut).

Tās vietā, lai gremdētu „Somālijas pirātus” uz vietas – viens rokas ložmetējs uz kuģa – Rietumi muld un aizved tos uz „eirocietumiem”, ja kādu izdodas noķert; bet tā – maksā izpirkumu.

Tā vietā, lai pie pirmās iespējas nošautu visus teroristus – ISIS biedrus un izsviestu no valsts visus, ko specdienesti tur aizdomās par terorismu, intelektuāļi spriež, kā atgriezt mūsu pilsoņus sabiedrībā.

21. Saprāts ir atstājis Eiropu, kad pēc Londonas metro sprādziena, karaliene Elizabete uzstājās ar solījumu, ka „teroristiem neizdosies piespiest mūs attiekties no mūsu vērtībām”. Zem „vērtībām” jāsaprot, gatavību arī turpmāk uzņemt, uzturēt un aprūpēt islāma migrantus, kas ienīst angļus un ciniski viņus izmanto.

Toties migranti jau pieprasa kristiešus atteikties no savām vērtībām: nesvinēt Ziemassvētkus, nepārdot alkoholu un cūkgaļu, nestaigāt peldkostīmos pa pludmali un nesauļoties parkos – turklāt pieprasa to ar niknumu!

22. „Multikulturālisms” un „ksenofobija” ir analfabētisku, ar labiem nodomiem pārpilnu idiotu izgudrojums. Šie termini principā noraida sociumu kā sistēmu – un cilvēku kā organisku sociuma sastāvdaļu. Tā ir cieša vēlēšanās atomizēt un sašķelt sociumu, kur saites starp cilvēkiem vienmēr veidojas uz savstarpēju mīlestību un palīdzību viens otram. Tā ir sociālā organisma noliegšana un mēģinājums aizvietot to ar hibrīdu. Izveidot būtni no lauvas galvas, brieža kājām, ziloņa rumpja un pāva astes. Himēra.

Taču siciums ir cilvēciska sistēma, kur katrs zina, ko gaidīt no otra; kur sadzīves likumi ir vienoti, vienotas tradīcijas un paradumi. Sadzīvošana ir vienots priekšstats par svētkiem un ikdienu, imperatīviem un tabu, virtuvi un atpūtu, apģērbu un humoru: tā ir vienota dzīves vide, kur cilvēku negaida nepatikšanas un nepatīkami pārsteigumi.

Cilvēks ir viens veselums ar apkārtējo vidi – materiālo un informatīvo, bioloģisko un sociālo.

Sociums ir kultūras vienotība. Ne savādāk.

Svešas kultūras grupas, kas tiek pozicionētas uz vienlīdzību – neizbēgami cenšas izmainīt valsti saskaņā ar saviem uzskatiem – vai arī uzspļaut uz to un vienkārši izmantot tās labumus.

Sacementētas reliģiskajā brālībā un savstarpējā palīdzībā, etniskās kopienas bieži terorizē „civilizēto” kristīgo vairākumu, kas tās ir uzņēmis.

Svešais ir stresa faktors, tas tur sasprindzinājumā: jāuzmanās, lai neviens nevienu neapvainotu, lai nepārkāptu sarkanai līnijai: jūsu un viņu uzskati par pieklājību un gļēvumu, labestību un vājumu, pieļaujamo un nepieļaujamo – bieži ir dažādi.

Tava tauta, ar kuru tu esi vienots, ir apguvusi un aizsargājusi šo zemi un dzīvo te pēc saviem noteikumiem. Un, kad migrants, kuram nav nekāda sakara ar tavu vēsturi, kurš nav vienisprātis ar tavas tautas uzskatiem un noteikumiem, apliecina savu dzīvošanu tavā valstī pēc tai svešiem noteikumiem – turklāt, pasludina sevi par tādu pašu saimnieku, kā tu – tas sagrauj tautas sociālo esamību, ir pretrunā katra tās locekļa sociālo instinktu.

Katra migranta agresija pret aborigēnu tiek uztverta kā sveša etnosa agresija pret tavu dzimto – uz tavas zemes! Bet atsevišķu tautu, kuru reliģija ir islāms, ir ārkārtīgi agresīva un konfliktējoša.

22. Vecais jautājums: vai ar toleranci ir jāizturas pret to, kas neciena tevi? Un visu laiku tevi izmanto?

Vairums musulmaņu pilnīgā nopietnībā uztver domu, ka nākotnē tiks radīts Vispasaules kalifāts.

Jau vairākās Eiropas pilsētās – līdz pat miljonu pilsētai Birmingēmai – musulmaņu skolnieku ir vairāk nekā vietējo. Vēl desmit-piecpadsmit gadu un islāma vairākums radīs šariāta zonas.

Un tā būs atmaksa!

Tad viņi parādīs jums geju parādes, kas apvaino viņu jūtas! Jūs pie viņiem paskraidīsiet pa priekšu pašu dibeniem! Priecāsieties, ja mājās naktī zem segas dzīvi vēl būsiet.

Viņi jums parādīs feminismu, čaild-frī un šortos uz ielas! Svārki līdz zemei, precēties un – klusēt, kamēr vīrietis kaut ko nav pajautājis!

Viņi jums parādīs rokerus ar nolaistām biksēm! Nogriezīs to, ka patiešām vairs nekas neizaugs!

Viņi jums parādīs brīvo seksu, ātru un aizsargātu! Izvēle būs – nosišana ar akmeņiem vai pārdošana bordelī.

Allaham nav minoritāšu vai vairākuma – visi dzīvo pēc Viņa likumiem, ko atklājis mums Pravietis (lai svētīts Viņa vārds!) – vai arī nedrīkst dzīvot nemaz!

Bet pagaidām mēs dzīvojam jūsu mājās un ēdam jūsu maizi: strādājiet mūsu labā – neticīgie.

23. viņi brauc uz Eiropu – pēc viņiem paliek piemēsloti laukumi un sadauzīti vilcieni: viņus baroja un veda par brīvu.

"Eiropeiskās vērtības" nobeidz Eiropu. Tās līdzinās morfija pārdozēšanai.

Vairums no viņiem ir spēcīgi, jauni cilvēki. Viņu skaitu var reizināt uz desmit. Viņi saņems tiesības dzīvot, izrakstīs pie sevis savus radiniekus un brāļus, apprecēsies un sadzemdēs bērnus.

Tā lūk, atdzimst vecā dziesma: „Trīciet, nevarīgie kauli!” (Starp citu, Jasira Arafata tēvocis, Jeruzālemes muftijs, turēja pie sienas Hitleru un viņu uzņēma SS kancelejā Himlers).      

24. Migrants taisa uz galvas saimniekam, tik daudz, cik saimnieks viņam ļauj. Šodien tolerantais eiropietis baidās pat izteikt piezīmi migrantam, baidās kaut kādā veidā aizskart viesi-citas ticības pārstāvi – tad jau arī pats vainīgs, ka viņu nicina un terorizē.

Ne jau migranti piebeigs Eiropu.

„EIROPEISKĀS VĒRTĪBAS”PIEBEIDZ EIROPU. Tās līdzinās morfija pārdozēšanai, kad kaifa pārpilnība dzen organismu nāves saldajā miegā.

25. Izeja ir ne tikai stingrā kvotu ievērošanā un nelegālās migrācijas aizliegšanā. Tikai atbraukušo stingra asimilācija var saglabāt mūsu pasauli. Tolerance ir pieņemama tikai tad, kamēr atbraukušie neaizvieto tevi.

26. Ja tiktu uzņemti desmit miljoni eiropiešu-kristiešu kā bēgļi – mūsdienu Eiropā vispār nebūtu nekādu problēmu, tas būtu tikai sadzīves un laika jautājums.

Eiropas politiķi ar maisītu labu gribošu muļķību un liekulību nevēlas atzīt, ka problēma ir tieši svešā un agresīvā identitātē.

Prometejs ir uzbarojies un kļuvis tik labiņš, ka ir gatavs barot ar savām aknām visus maitasputnus un viņi ar baudu gaida, cik daudziem no viņiem pietiks visa ķermeņa.

27. Kad pašaizsardzību nosauc par fašismu, tas nozīmē, ka pie varas ir vilki jēra ādā. Viņu runas ir kā jēriem, bet nāves zobi arvien tuvāk.

Fašisms ir pārvērties apbrīnojamā antifašisma formā. Ja fašisms centās nogalināt citas tautas – tad mūsdienu antifašisms cenšas nogalināt savu tautu, tajā skaitā ar citu tautu palīdzību. Ja fašisms savas problēmas risināja ar ieročiem un asinīm – mūsdienu antifašisms (neo-antifašisms) savus uzdevumus risina ar glāstiem un šokolādi. Taču rezultāts iznāk graujošs! Metodes efektivitāte būtu sajūsminājusi fašisma tēvus! Maigi un noteikti apspiežot pretošanos, līdz katras citādas domas noraidīšanai, neo-antifašisti veic savas pašas tautas genocīdu – paskaidrojot tautai, ka tieši tādā veidā viņa var kļūt laimīga un brīva. Tauta izzūd fiziski – skanot brīvības un cilvēku tiesību himnai. Jezuītu ordeņa radītājs būtu nomiris no skaudības.

28. Tas ir. Lieta jau nav migrantu ieplūšanā, bet pašas Eiropas pašiedvestajā bezspēcībā. Spēku ir – cik tik vajag, bet gara, gribas, centienu – nav.

Valdīšanu iekarojusī kontrkultūra – tikai apsteidzoši atspoguļo civilizācijas sabrukumu (tā ir bijis visos laikos).

Šodienas morāles sabrukums – tas ir civilizācijas idejiskais sabrukums, pēc kura ātri un neatvairāmi seko reālais, politiski-ekonomiskais sabrukums (arī tas ir bijis visos laikos).

Un, kad Eiropa apspiež sevi, apspiež savas tautas, visādi apspiežot to pašsaglabāšanos instinktus, kur tādi vēl ir saglabājušies, gribot, lai tās pašaizvietojas ar migrantiem – piedodot tiem nekaunību, agresivitāti, pārdrošību, baidoties aizskart viņu uzaudzēto patmīlību, viņu intereses stādot augstāk par pašu pilsoņu interesēm – pašu ne pēc pases, bet pēc dzīves, kultūras, likteņa – tas viss tikai iemieso nāves saucienu; vēlēšanos pašiznīcināties.

Kultūras iznīcināšana, morāles sagraušana, ģimenes sagraušana, parazītisma atbalstīšana, izvirtības pasludināšana par normu, personīgās labklājības un baudas absolutizēšana pasludinot pārāku par visu – un kā rezultāts – fiziska izmiršana – tajā visā musulmaņi vispār un musulmaņu migranti konkrēti – vispār ne pie kā nav vainīgi.        

29. Kurš stingri ir nolēmis nosprāgt – tam vairs neviens nevar palīdzēt.

Mēs mīlam un cienām, ne jau tagadējos, impotentos Eiropas kropļus – bet viņu dižos senčus, kuri radījuši pašu skaistāko, varenāko un dižāko civilizāciju pasaules vēsturē.

Tuvākie gadi mums parādīs galīgo rezultātu: Vai Eiropa nosprāgs ar savu izkropļoto pasaules uzskatu, ko tā sauc par „eiropeiskām vērtībām”, un kļūs islāmiska – vai arī vēl atradīs spēkus pasūtīt šos murgus tālāk.

Bet pagaidām, musulmaņu bēgļi brauc to piebeigt.