Viss sākās ar to, ka tagad septiņdesmit gadus vecais pensionārs pirms pāris gadiem nolēma sameklēt vāciešu vilcienu, ar kuru nacisti no sagrautās Vācijas gribēja izvest vairākas tonnas zelta un dārglietu. Pīters tā arī neatrada leģendāros dārgumus, tomēr prata izstrādāt tehnoloģiju, ar kuras palīdzību dziļi zem zemes var atrast metālus. Intereses pēc to izmēģinot savā ārpilsētas dārziņā, Lors pēkšņi saprata, ka tieši zem viņa garāžas atrodas mākslīga ala ar pieciem lieliem metāla priekšmetiem. Skanēšana ar 3D parādīja, ka mīklainu atradumu aprises atgādina atombumbu formas.
Kā zināms, 1939. – 1945.g.g. Trešais reihs aktīvi nodarbojās ar kodolieroču radīšanu. Tieši vācu fiziķi Fricis Štrasmans un Otto Hanss bija pirmie zinātnieki, kuriem izdevās sašķelt urāna atoma kodolu. Nacistu atombumbām vajadzēja kļūt par izšķirošo trumpi Vācijai iekarojot visu planētu, tomēr, neskatoties uz visu fašistiskās valsts zinātnes potenciālu, iekarotāji nesasniedza vēlamo rezultātu. Daži speciālisti apgalvo, ka pie visa vainojama bija ebreju zinātnieku apspiešana, bez kuriem tādu projektu realizēt bija neiespējami, citi uzskata, ka vācu kodolizstrādes bija pārāk “svaigas” un nedrošas, bet vēl kāds cits domā, ka karā iejaucās citplanētieši, kuri Trešajam reiham pasaules iznīcināšanai ļāva izmantot masu iznīcināšanas ieročus.
Pīters Lors konstatēja, ka piecas “Resnvēderam” līdzīgās kodolgalviņas, kas 1945.gada augustā tika nomestas uz japāņu pilsētas Nagasaki, jau septiņdesmit vienu gadu guļ divpadsmit – četrpadsmit metrus zem zemes. “Kādā jaukā dienā metāls sadalīsies, un tas iestāsies jaunā Černobiļa”, - apgalvo vācietis. Problēma slēpjas tajā, ka šī vieta uzskatāma par rezervātu, un pat valdības speciālistiem var būt nepieciešami vairāki gadi, lai apjomīgu rakšanas darbu veikšanai saņemtu atļauju. Tiklab bumbas var uzsprāgt jau kaut vai rīt.
Jonasa ieleja, kurā vecais profesors atklāja savu brīnumaino atradumu, Otrā pasaules kara laikā kļuva par svarīgu platformu nacistu radītajiem dažādiem augstas slepenības militārajiem objektiem. Šeit sadzina daudz ieslodzīto, lai tie raktu zemē tuneļus un izbūvētu stiprus slēpņus. Šo objektu nozīme vēl līdz šodienai nav zināma, tomēr tagad Lors pavēra iespēju uzskatīt, ka tur atrodas Trešā reiha eksperimentālais “atriebības ierocis”. Neskatoties uz to, ka būvniecība tā arī netika pabeigta, daudzas pazemes ejas bija izraktas daudzu kilometru garumā. Kad amerikāņu militāristi 1945.gadā atbrīvoja ieleju, tie piesavinājās daudzus vācu zinātnieku slepenās izstrādes, kuras atrada tieši šeit.