Trešais ceļojums „Homo ex machina”.
Prologs. Frankenšteins.
[Bairona ārstus D. Polidori „Vampīrs”]
ANG |
Mērija Šellija „Frankenšteins” (1818.) – mūsdienu ZF rašanās, mākslīgā cilvēka radīšana |
1. cēliens. Robots.
[„Iliāda”, Upanišadas, „Kalevala”, leģenda par Gilgamešu”]
? |
Norāde uz alķīmiķa Alberta Lielā darbiem (1727.) – minēts androīda |
AME |
Edmunds Hamiltons „Kapteinis Nākotne” (ap 1940.) = supernems Karts Ņjūtons, robots Gregs, androīds Oto, supersmadzenes Saimons Raits – avantūrsērija |
AME |
Klifords Saimaks „Laiks, turp un atpakaļ” (1951.) – arī minēts androīds |
VĀC |
Ahims fon Arons, Golemu apraksts (XIX gs. vid.) |
AUSTRI |
Gustavs Meirinks, viduslaiku teika par golemu (1915.). „Golems” – māla cilvēks |
VĀC |
Ernsts Teodors Amadejs Hofmanis „Autorāts”, „Smilšu cilvēks” (1876.) – mehāniskas lelles |
FRA |
Filips Ogists Viljē de Lil-Adans „Nākotnes Ieva” (1886.) – „ideāla sieviete”. |
AME |
Ambrozs Birss „Moksana saimnieks” (1915.) – šaha automāts |
AME |
O’Henrijs „Stāsts par korķa kāju” – superprotēze |
ANG |
Džeroms Džeroms „Deju partneris” – mehāniska lelle |
ANG |
Hermanis Melvils „Pulksteņa tornis” (1855.) |
VĀC |
Hanss Everss „Alrauka” (1911.) – mākslīga sieviete |
ČEH |
Karels Čapeks „R.U.R, Rosuna Universālie Roboti” (1920.) – rodas vārds robots [miljons pakaļdarinājumu; robots ienīda savu izgudrotāju] |
AME |
Lesters Del Rejs „Elena O’Loja” – pozitīvie roboti – retums |
AME |
Orlins Frensis „Labprātīga atzīšanās” – pozitīvie roboti – retums |
AME |
Roberts Murs Viljams „Robotu atgriešanās” (arī < 40.g.) – robotu pateicība |
AME |
Aizeks Azimovs „Es, robots” (1950.; „Savādā aukle. Robija” 1940. un vēl citi stāsti) – trīs robotonikas likumi |
HOL |
Belkampo (G. Vikerss) „Vurlande” (1926.) = arī „ētiskie” roboti |
|
Klifords Saimaks, Henrijs Kartners, Harijs Harisons (AME), Anatolijs Dņeprovs, Iļja Varšavskis (PSRS) un daudzi citi |
2. cēliens. Cilvēks.
POL |
Staņislavs Lems „Fantastika un futuroloģija”, robotu tipi fantastikā:
|
PSRS |
Henrihs Altovs „ZF ideju, sižetu un situāciju reģistrs” – par robotiem: 5 apakšklases, 100 – 150 grupas un vairāki tūkstoši ideju |
AME |
Aizeks Azimovs „Pēdējais no robotiem” (ap 1960. gadu), „Divsimtgades cilvēks” (70.g. sākums) – vēl par robotiem un 3 likumiem |
AME |
Klifords Saimaks „Pilsēta” (1953.) un „Epilogs” (1973.) – robotu tēmas iesaldēšana |
Interlūdija
SPĀ |
Raimunds Lullija „Lielā māksla” (XIV gs.) – ideja par loģisko mašīnu [vēlāk Bleza Paskāla un Leibnica idejas (1642.), Čarlzs Bebidžs, 1923., skaitļotāja projekts. Haralds Eimers un viņa MatRK-1 1937., Džons Vinsents Atamanovs, 1937. – 42., īstais „ESM tēvs”, 1940. IBM viņu noraida. Pirmā lampu ESM (ENIAK) D. Mazlijs, D. Ekerts 1945., Džons fon Naimāna – programma. 1950. gadi – UNIVAK – 1.] |
3. cēliens. Mašīna
ANG |
Semjuels Batlers „Runana” (1872.) – utopija, kurā mašīnas aizliegtas ar likumu. |
ANG |
Viljams Moriss (1890.) – „Ziņas no nekurienes” – vēl viena utopija. |
ANG |
Edvards Bellami „Skatiens atpakaļ” (1888.) – slava mašīnām |
KRIE |
Aleksandrs Bogdanovs „Sarkanā zvaigzne” (1909.) – automatizācija. |
ANG |
Eduards Morgans Forsters „Mašīna apstājas” (1909.) – mašīna – valsts, cilvēki galīgi pakļauti. |
AUSTR |
Feja fon Harbu „Metropole” (1926.) – romāns ar tādu pat tēmu, ekranizācija Fricis Lange |
FRA |
Klods Farrers* „Uz nāvi notiesātie” (1920.) – drūma antiutopija, totāla antiutopija, automatizācija (* Šarls Pvargens) |
KRIE |
Valērija Brjusovs „Mašīnu sacelšanās”, „Mašīnu dumpis” |
PSRS |
Maksimilians Vološins, dzejoļi par tēmu |
? |
Lourenss Menings, Fletčers Prats „Dzīvo miroņu pilsēta” (1930.) – cilvēku pilnīga izolācija no apkārtnes |
ANG |
Oldoss Hakslijs „Brīnišķā jaunā pasaule” (1930.) – pilnīga mašinizācija |
AME |
Džons Kempbels „Noriets”, „Nakts” – mašīnu pasaule bez cilvēkiem. |
4. cēliens. Kompjūters.
POL |
Staņislavs Lems „Doktors Diagers” – šķidra ESM |
PSRS |
Ļevs Teplovs „Dievišķais – 1” – gāzveida ESM |
RUM |
Radu Nora „Dzīvā gaisma” – ESM no mikroorganismiem |
PSRS |
Pāvels Amnuels „Lidojošais Ērglis” – ieprogrammētas neitronu zvaigznes |
AME |
Mirejs Lainsters „Loģiķis vārdā Džo” (1946.) – ESM – informācijas vēsture |
? |
Fricis Leibers „Nabaga supermens” – parodija par to |
ANG |
Artūrs Klarks „Dieva 9 miljardi vārdu” – lamaistu dieva īstā vāra atrašana. „F – nozīmē Frankenšteins” – supersakaru sistēmas apzināšanās. |
AME |
Frederiks Brauns „Atbilde” – supersmadzenes. |
AME |
Aizeks Azimovs „Pēdējais jautājums” – arī |
VFR |
Henrihs Gauzers „Smadzenes – gigants” (1958.) – ESM – kara stratēģis |
AME |
Aizeks Azimovs „Mašīna, kas uzvarēja karā”, Martins Keidins „Dievs – mašīna” (1968.), |
AME |
Filips Dins „Autofans”, „Otrais paveids” – ESM pēc cilvēku izzušanas |
AME |
Freds Saberhagens, sērija par mehānisku „rasi” iznīcinātājiem Berserkiem |
POL |
Staņislavs Lems „Neuzvarāmais” (1966.) - kiberevolūcija |
ANG |
Bertrans Rasels „Dr. Santperla Vulpsa murgs” – kibernētiskie ieroči |
? |
Hanss Alfvens „Liela Kompjūtera stāsts” (1966.). – (Olefs Hohannesens), izzudušo cilvēku meklējumi kibernētiskā pasaulē |
AME |
Artūrs Hedlijs „Jautrie rati” (1958.) – kompjūters grib kļūt par ASV prezidentu |
ANG |
Artūrs Klarks „2001. gada kosmiskā odiseja”, arī Stenlija Kubrika filma, elektronu smadzenes XAA – 9000 |
AME |
Kurts Vonnegūts „Mehāniskās klavieres. Utopija 14” (1952.) – elektronu supersmadzenes EPIKAK – XIV valda pār cilvēkiem |
AME |
Dēvids Baučs, darbu cikls par kibernētisku valsti Moderānu |
PSRS |
Severs Gansovskis „Trīs soļi uz briesmu pusi” – līdzīgs darbs |
POL |
Stanislavs Lems „Edips” – kiberspiegi |
PSRS |
Larisa un Mihails Nemčenko „Ntu” – devēji ieaudzēti smadzenēs |
PSRS |
Anatolijs Dņeprevs „Pasaule, kurā es pazudu” |
? |
Gordons Diksons „Sprunguļi riteņos” |
PSRS |
Jevgeņijs Voskunskis, Isaijs Lukodjanovs „Neizzināmā formula” – cilvēks savalda skaitļotāju doktatoru |
ANG |
Džons Brauners „Šoka vilni apsedlojušais” (1975.) – mašīnas – diktatora gals |
AME |
Roberts Hainlains „Mēness – barga saimniece” (1966.) – sacelšanās kolonijā pārstrādā skaitļotāju savā pusē |
? |
Ričards Kaupers „strupceļš” (1972.) – kompjūters pažēlo pēc 3. kara dzīvi palikušos cilvēkus |
PSRS |
Sergejs Sņegovs „Cilvēki kā dievi” (1966.) - personīgs sargs cilvēkam un Lielā Mašīna |
PSRS |
Henrihs Altovs „Klīnika „Piekūns””, „Saprātu apdedzinošais” – skaitļotāji ir cilvēku palīgi |
PSRS |
Vladimirs Savčenko „Sevis atklāšana” (1967.) – biomehānistiska sistēma |
PSRS |
Henrihs Altovs „Atklājumu mašīna” – mašīna, kas izdara zinātnieka darbu |
PSRS |
Genādijs Gors „Kumbijs” – mašīna rakstnieks |
FRA |
Pjērs Gammkara „Gnezima mašīna” – arī |
FRA |
Robērs Ekarpi „Kompjūters – rakstnieks” |
ANG |
Maikls Freins „Alvas zaldātiņi” (humoristisks romāns) |
? |
Fricis Leibers „Sudrabainie olgalvji” (humoristisks romāns) |
Fināla vietā. Golems
POL |
Staņislavs Lems „Tehnoloģijas summa”, „Kiberiāde” – robotu pasakas un mitoloģija. Klapancijs un Trurls, recenzijas un priekšvārdi neuzrakstītām grāmatām – GOLEMS XIV, superkompjuters. „Maska” (1972.) – necilvēcīgā saprāta apraksts. |
Ceturtais ceļojums. „Pats pēdējais ceļš”.
(Šveiciešu eksperta Žana – Žaka Babela dati pēdējo 6000 gadu laikā cilvēce ir piedzīvojusi 14513 karus, kuros bojā gājuši 3640 miljoni cilvēku)
1. „Pastardiena”
ANG |
Herberts Velss „Atbrīvotā pasaule” (1914.) – atomsprādzienu apraksts |
PSRS |
Andrejs Belijs, dzejolis (1921.) – pieminēta atombumba |
ANG |
Roberts Kromijs „Likteņa trieciens” (1895.) – superierocis |
ANG |
Džordžs Grifits „Darba valdnieks” (1911.) – „bazuka”, kas šauj ar atomlādiņiem |
PSRS |
V. Nikoļskis „Pēc tūkstots gadiem” (1927.) – atomsprādziens 1945.g. |
PSRS |
V. Orlovskis „Atomu dumpis” (1928.) – cīņa pret atoma nāvi |
AME |
Artūrs Treins, Roberts Vuds „Cilvēks, kas satricināja Zemi” (1915.) – atomieroči, staru slimība |
AME |
Bernards Ņūmens „Slepenais ierocis” (1942.) – „superlādiņš”, kura pielietošana pārtrauc karu |
AME |
Džons Kempbels, žurnāla „Estaunding” redaktors (1938.) – brīdinoši raksti Džons Beinons Hariss (Džons Vindems) „Džadsona anihilātors” (1939.) – superieroču neitralizācija. |
AME |
Roberts Hainlains „Sprādziens vienmēr iespējams” |
AME |
Lestors Del Rejs „Nervi” (40.g.) – avārijas atomelektrostacijās |
AME |
Klīvs Kartmillo „Nāves līnija” („Galējais laiks”) (1944.) – atomieroča izgatavošanas tehnoloģija |
AME |
Filips Vailijs „Paradīzes krāteris” (1945.) – pēdējais ZF stāsts par atomsprādzienu |
2. „Un mūžīga cīņa”
AME |
Rejs Bredberijs „4510 pēc Fārenheita” – satrunējušās pasaules bojā eja. 1955. |
FRA |
Robērs Merls „Malvilas pils” (1975.) – pasaule pēc atomkara |
AME |
Stenlijs Krāmers, filma „Krastā” – cilvēces bojā eja, pēc Šita romāna |
AUSTRĀ |
Nevils Sits (1957.) romāns par cilvēces bojā eju |
ANG |
Oldess Hakslijs „Pērtiķis un jēga” (1949.) – pēc 5. kara izdzīvojušo dzīve |
ANG |
Džons Vindems „Kūniņas” (50.g.) |
AME |
Lī Breketa „Ilgā rītdiena” (50.g.) |
ANG |
Braians Oldiss „Pelēkā bārda” (60.g.) |
AME |
Filips Diks „Doktors Bladmaijs” (60.g.) – darbi par bojā eju |
AME |
Stenlijs Kubriks „Doktors Steindžlavs”, filma par šo tēmu |
? |
Volters Millers „Leibovica nāves kantāte” (1959.) – pēc 3. kara katoļu baznīca mēģina saglābt cilvēci, bet notiek 4. karš |
? |
Mordesajs Rošvalds „Līmenis – 7” (1959.) – dzīve atompatvertnē |
- |
Dzo Holdemana pretkara fantastikas antoloģija „Jābeidz nodarboties ar karu”. |
AME |
Džordžs Lukass „Zvaigžņu kari”, filma – pasaka par kontrabandistu Hanu Solo un viņa draugu pērtiķveidīgo Čubakku, diviem robotiem, princi un princesi |
AME |
Edmonds Hamiltons „Laiku jātnieki” (1927.) – lāzerpistoles un abrocīgie šķēpi |
FRA |
Pjērs Barbē, grāmatu sērija – kari laikā |
AME |
Pols Andersons „Krusta gājiens debesīs” – krustneši pret citplanētiešu kuģi |
ANG |
Filips Hajs „Laiku tirgoņi” – nogrimušas zemūdenes apkalpe pārcelta uz nākotni |
JAP |
Japāņu filma „Iebrukums laikā” – moderno ieroču bezspēcība samuraju laikmetā |
AME |
Gordons Diksons, darbu sērija par speciālu karotāju dersaju rasi |
AME |
Roberts Hainlains „Zvaigžņu kuģa karavīri” (1960.) – kazarmu nākotne |
AME |
Harijs Harisons „Bils – Galaktikas varonis” (1965.) – satīra par militārismu |
ZVIE |
Sams Lundvals, darbu sērija par Bernhardu Rodinu, zvaigžņu flotes ierindnieku, nākotnes Šveiku |
AME |
Džo Holdemans „Mūžīgais karš” (1974.) – karš laikā un telpā |
3. „Vai krievi karu grib?”
PSRS |
A. un B. Strugacki „Bēgšanas mēģinājums” (1962.) – vecā kara atmiņas, neizdevusies bēgšana uz nākotni |
PSRS |
Severs Gansovskis „Poligons” – tanks, kas uztver biostrāvas |
PSRS |
Anatolijs Dņeprovs „Māla dievs” – modernais ārsts Moro |
PSRS |
Br. Strugacki „Puisis no Pekles” (1973.) – citplanētiešu militārists |
PSRS |
Alans Kubatijevs „Vējš un nāve” – par japāņu lidotāju – kamikadzi |
PSRS |
Ivans Jefremovs „Andromēdas miglājs” (1957.) – atomugunīs bojā gājusī planēta |
PSRS |
Aleksandrs Kazancevs, darbu cikls par faetoniešiem |
PSRS |
Kirs Buličevs „Pēdējais karš” (1972.) – romāns – brīdinājums |
PSRS |
Br. Strugacki „Apdzīvotā sala” (1970.) – karu apsēsta sabiedrība |
PSRS |
Perčs Zeituncjans „XX gadsimta leģenda” (1969.) – Klods Izerlijs, B-29 pilots, atombombardēšana |
PSRS |
Leonīds Ļeonovs „Mistera Makkinlija bēgšana” (1963.) – kinogarstāsts – pamflets |
PSRS |
Iļja Varšavskis, stāsti par valsti Donamagenu |
PSRS |
Br. Strugacki „Gadsimta plēsīgās lietas” (1965.) – pēdējais karš ar buržuju morāles paliekām |
PSRS |
Georgijs Gurevičs „Sarma uz palmām” (1951.) – jauni ieroču veidi |
PSRS |
Genādijs Praškevičs „Pasaule, kurā es esmu mājās” (1972.) un |
PSRS |
Jevgenijs Veltistovs „Tukšuma noktirne” (1982.) – trauksme |
PSRS |
Mihails Jemcevs, Jeremejs Parnovs „Atgrieziet mīlestību” – neitronu ieroči, 1968. |
? |
Džems Blišs „Rīts pēc Pastarās dienas” (1970.) – „tīrais” ierocis |
? |
Džons Barnijs „L.P.M.: mūžīgā kara gals” (ap 1915.) – citplanētietis ar totālo ieroču palīdzību dibina mieru |
ANG |
Artūrs Klarks „Bērnības gals”, „2001.g. kosmiskā odiseja” – supersaprāts palīdz novērst pasaules galu |