V. Gakovs Četri ceļojumi laika mašīnā_1

Iepriekšējo lasiet šeit

 

Sensenos laikos, kad neviens vēl nezināja tādus vārdus kā internets un dators, kad es vēl biju samērā jauns un mīlestība uz fantastiku bija pilnā plaukumā, es centos iegādāties visu iespējamo šajā žanrā, ne tikai lasīju, bet arī izpētīju un centos pierakstīt to, kas likās interesantāks. Tā radās visādas burtnīciņas ar visu ko. Iespējams, ka tas varētu būt interesanti arī šodien.

Turpinājums no „Fantastikas patentu” biroja”.

Otrā daļa.

Izdevniecība „Doma”.

 

 

Trešais ceļojums „Homo ex machina”.

Prologs. Frankenšteins.

[Bairona ārstus D. Polidori „Vampīrs”]

ANG

Mērija Šellija „Frankenšteins” (1818.) – mūsdienu ZF rašanās, mākslīgā cilvēka radīšana

1. cēliens. Robots.

[„Iliāda”, Upanišadas, „Kalevala”, leģenda par Gilgamešu”]

?

Norāde uz alķīmiķa Alberta Lielā darbiem (1727.) – minēts androīda

AME

Edmunds Hamiltons „Kapteinis Nākotne” (ap 1940.) = supernems Karts Ņjūtons, robots Gregs, androīds Oto, supersmadzenes Saimons Raits – avantūrsērija

AME

Klifords Saimaks „Laiks, turp un atpakaļ” (1951.) – arī minēts androīds

VĀC

Ahims fon Arons, Golemu apraksts (XIX gs. vid.)

AUSTRI

Gustavs Meirinks, viduslaiku teika par golemu (1915.). „Golems” – māla cilvēks

VĀC

Ernsts Teodors Amadejs Hofmanis „Autorāts”, „Smilšu cilvēks” (1876.) – mehāniskas lelles

FRA

Filips Ogists Viljē de Lil-Adans „Nākotnes Ieva” (1886.) – „ideāla sieviete”.

AME

Ambrozs Birss „Moksana saimnieks” (1915.) – šaha automāts

AME

O’Henrijs „Stāsts par korķa kāju” – superprotēze

ANG

Džeroms Džeroms „Deju partneris” – mehāniska lelle

ANG

Hermanis Melvils „Pulksteņa tornis” (1855.)

VĀC

Hanss Everss „Alrauka” (1911.) – mākslīga sieviete

ČEH

Karels Čapeks „R.U.R, Rosuna Universālie Roboti” (1920.) – rodas vārds robots

[miljons pakaļdarinājumu; robots ienīda savu izgudrotāju]

AME

Lesters Del Rejs „Elena O’Loja” – pozitīvie roboti – retums

AME

Orlins Frensis „Labprātīga atzīšanās” – pozitīvie roboti – retums

AME

Roberts Murs Viljams „Robotu atgriešanās” (arī < 40.g.) – robotu pateicība

AME

Aizeks Azimovs „Es, robots” (1950.; „Savādā aukle. Robija” 1940. un vēl citi stāsti) – trīs robotonikas likumi

HOL

Belkampo (G. Vikerss) „Vurlande” (1926.) = arī „ētiskie” roboti

 

Klifords Saimaks, Henrijs Kartners, Harijs Harisons (AME), Anatolijs Dņeprovs, Iļja Varšavskis (PSRS) un daudzi citi

2. cēliens. Cilvēks.

POL

Staņislavs Lems „Fantastika un futuroloģija”, robotu tipi fantastikā:

  1. boksa partneris – R. Meitsons „Dzelzs cilvēks”,

  2. šaha spēlētājs – B. Šterns „Trakais karalis”,

  3. statisti „šoubiznesā” – filma „Mežonīgo Rietumu pasaule”,

  4. mākslinieki – D. Elijs „Gaismas burvis”,

  5. muzikanti – L. Pigls „Metāliskā mūza”

  6. mikroroboti – ķīmiķi – G. Gurevičs „Rijiet ķirurgu”,

  7. rakstnieki – humoristi – V. Tenns „Jokdaris”,

  8. „profesionāli” rakstnieki – lasītāji – K. Saimaks „Uz Zemi pēc iedvesmas”

  9. sliņķi – sabotētāji – Dž. Rodari „Robots, kuram gribējās gulēt”,

  10. tiesneši – J. Varšavskis „Tiesnesis”,

  11. aizstāvji – A. Azimovs „Korektūras vergs”,

  12. „robofūrijas” – H. Karters, K. Mūra „Aparāts divām rokām”

  13. ticīgie roboti – A. Azimovs „Pierādījumi”,

  14. teologi – E. Bušers „Jautājums Akvīnas Tomam”,

  15. virsgarīdznieki – R. Silverbergs „Patīkamas ainiņas no Vatikāna”,

  16. Dieva karaspēks – R. Šeklijs „Kauja”,

  17. robots – māja – R. Bredberijs „Līs lietutiņš maigs”,

  18. mājkalpotājs – D. Kellers „Psihofonis kā aukle” (1928.),

  19. vecmāmiņa – R. Bredberijs „Es ķermenim elektriskajam dziedu”,

  20. mājskolotāja – R. Jangs „Septembrī trīsdesmit dienas”.

  21. laulātie draugi – A. Šaļimovs „Viss sākās ar „Ievu”,

  22. mākslīgie dzīvnieki – R. Silverbergs „Vai roboti sapņo par elektroaitām?”,

  23. roboti, kas tic, ka ir cilvēki – L. Gardings „Meklejumi”,

  24. roboti, kas ir cilvēki uz laiku – P. Andersons „Bezgalīgā spēle”,

  25. brīvības cīnītāji pret cilvēku tirāniju – K. Saimaks „Laiks, turp un atpakaļ”,

  26. karojoši ar saviem saimniekiem – F. Diks „Otrais paveids”,

  27. bezpalīdzīgi bez cilvēkiem – B. Oldiss „Kas gan aizvietos cilvēku?”,

  28. radījuši savu civilizāciju – K. Saimaks „Pilsēta”,

  29. paši sevi ražojoši – A. Dņeprovs „Krabji iet pa salu”,

  30. novecojuši un aizsūtīti uz izgāztuvi – S. Lems „Atgriešanās no zvaigznēm”,

  31. citplanētiešu roboti – D. Blišs „FDK”,

  32. roboti humānāki par radītājiem – J. Nesvadba „Einšteina smadzenes”

  33. roboti, kas nolemj radīt cilvēku – J. Varšavskis „Perpetum mobile”

PSRS

Henrihs Altovs „ZF ideju, sižetu un situāciju reģistrs” – par robotiem: 5 apakšklases, 100 – 150 grupas un vairāki tūkstoši ideju

AME

Aizeks Azimovs „Pēdējais no robotiem” (ap 1960. gadu), „Divsimtgades cilvēks” (70.g. sākums) – vēl par robotiem un 3 likumiem

AME

Klifords Saimaks „Pilsēta” (1953.) un „Epilogs” (1973.) – robotu tēmas iesaldēšana

Interlūdija

SPĀ

Raimunds Lullija „Lielā māksla” (XIV gs.) – ideja par loģisko mašīnu

[vēlāk Bleza Paskāla un Leibnica idejas (1642.), Čarlzs Bebidžs, 1923., skaitļotāja projekts. Haralds Eimers un viņa MatRK-1 1937., Džons Vinsents Atamanovs, 1937. – 42., īstais „ESM tēvs”, 1940. IBM viņu noraida.

Pirmā lampu ESM (ENIAK) D. Mazlijs, D. Ekerts 1945., Džons fon Naimāna – programma.

1950. gadi – UNIVAK – 1.]

3. cēliens. Mašīna

ANG

Semjuels Batlers „Runana” (1872.) – utopija, kurā mašīnas aizliegtas ar likumu.

ANG

Viljams Moriss (1890.) – „Ziņas no nekurienes” – vēl viena utopija.

ANG

Edvards Bellami „Skatiens atpakaļ” (1888.) – slava mašīnām

KRIE

Aleksandrs Bogdanovs „Sarkanā zvaigzne” (1909.) – automatizācija.

ANG

Eduards Morgans Forsters „Mašīna apstājas” (1909.) – mašīna – valsts, cilvēki galīgi pakļauti.

AUSTR

Feja fon Harbu „Metropole” (1926.) – romāns ar tādu pat tēmu, ekranizācija Fricis Lange

FRA

Klods Farrers* „Uz nāvi notiesātie” (1920.) – drūma antiutopija, totāla antiutopija, automatizācija (* Šarls Pvargens)

KRIE

Valērija Brjusovs „Mašīnu sacelšanās”, „Mašīnu dumpis”

PSRS

Maksimilians Vološins, dzejoļi par tēmu

?

Lourenss Menings, Fletčers Prats „Dzīvo miroņu pilsēta” (1930.) – cilvēku pilnīga izolācija no apkārtnes

ANG

Oldoss Hakslijs „Brīnišķā jaunā pasaule” (1930.) – pilnīga mašinizācija

AME

Džons Kempbels „Noriets”, „Nakts” – mašīnu pasaule bez cilvēkiem.

4. cēliens. Kompjūters.

POL

Staņislavs Lems „Doktors Diagers” – šķidra ESM

PSRS

Ļevs Teplovs „Dievišķais – 1” – gāzveida ESM

RUM

Radu Nora „Dzīvā gaisma” – ESM no mikroorganismiem

PSRS

Pāvels Amnuels „Lidojošais Ērglis” – ieprogrammētas neitronu zvaigznes

AME

Mirejs Lainsters „Loģiķis vārdā Džo” (1946.) – ESM – informācijas vēsture

?

Fricis Leibers „Nabaga supermens” – parodija par to

ANG

Artūrs Klarks „Dieva 9 miljardi vārdu” – lamaistu dieva īstā vāra atrašana. „F – nozīmē Frankenšteins” – supersakaru sistēmas apzināšanās.

AME

Frederiks Brauns „Atbilde” – supersmadzenes.

AME

Aizeks Azimovs „Pēdējais jautājums” – arī

VFR

Henrihs Gauzers „Smadzenes – gigants” (1958.) – ESM – kara stratēģis

AME

Aizeks Azimovs „Mašīna, kas uzvarēja karā”, Martins Keidins „Dievs – mašīna” (1968.),

AME

Filips Dins „Autofans”, „Otrais paveids” – ESM pēc cilvēku izzušanas

AME

Freds Saberhagens, sērija par mehānisku „rasi” iznīcinātājiem Berserkiem

POL

Staņislavs Lems „Neuzvarāmais” (1966.) - kiberevolūcija

ANG

Bertrans Rasels „Dr. Santperla Vulpsa murgs” – kibernētiskie ieroči

?

Hanss Alfvens „Liela Kompjūtera stāsts” (1966.). – (Olefs Hohannesens), izzudušo cilvēku meklējumi kibernētiskā pasaulē

AME

Artūrs Hedlijs „Jautrie rati” (1958.) – kompjūters grib kļūt par ASV prezidentu

ANG

Artūrs Klarks „2001. gada kosmiskā odiseja”, arī Stenlija Kubrika filma, elektronu smadzenes XAA – 9000

AME

Kurts Vonnegūts „Mehāniskās klavieres. Utopija 14” (1952.) – elektronu supersmadzenes EPIKAK – XIV valda pār cilvēkiem

AME

Dēvids Baučs, darbu cikls par kibernētisku valsti Moderānu

PSRS

Severs Gansovskis „Trīs soļi uz briesmu pusi” – līdzīgs darbs

POL

Stanislavs Lems „Edips” – kiberspiegi

PSRS

Larisa un Mihails Nemčenko „Ntu” – devēji ieaudzēti smadzenēs

PSRS

Anatolijs Dņeprevs „Pasaule, kurā es pazudu”

?

Gordons Diksons „Sprunguļi riteņos”

PSRS

Jevgeņijs Voskunskis, Isaijs Lukodjanovs „Neizzināmā formula” – cilvēks savalda skaitļotāju doktatoru

ANG

Džons Brauners „Šoka vilni apsedlojušais” (1975.) – mašīnas – diktatora gals

AME

Roberts Hainlains „Mēness – barga saimniece” (1966.) – sacelšanās kolonijā pārstrādā skaitļotāju savā pusē

?

Ričards Kaupers „strupceļš” (1972.) – kompjūters pažēlo pēc 3. kara dzīvi palikušos cilvēkus

PSRS

Sergejs Sņegovs „Cilvēki kā dievi” (1966.) - personīgs sargs cilvēkam un Lielā Mašīna

PSRS

Henrihs Altovs „Klīnika „Piekūns””, „Saprātu apdedzinošais” – skaitļotāji ir cilvēku palīgi

PSRS

Vladimirs Savčenko „Sevis atklāšana” (1967.) – biomehānistiska sistēma

PSRS

Henrihs Altovs „Atklājumu mašīna” – mašīna, kas izdara zinātnieka darbu

PSRS

Genādijs Gors „Kumbijs” – mašīna rakstnieks

FRA

Pjērs Gammkara „Gnezima mašīna” – arī

FRA

Robērs Ekarpi „Kompjūters – rakstnieks”

ANG

Maikls Freins „Alvas zaldātiņi” (humoristisks romāns)

?

Fricis Leibers „Sudrabainie olgalvji” (humoristisks romāns)

Fināla vietā. Golems

POL

Staņislavs Lems „Tehnoloģijas summa”, „Kiberiāde” – robotu pasakas un mitoloģija. Klapancijs un Trurls, recenzijas un priekšvārdi neuzrakstītām grāmatām – GOLEMS XIV, superkompjuters. „Maska” (1972.) – necilvēcīgā saprāta apraksts.

Ceturtais ceļojums. „Pats pēdējais ceļš”.

(Šveiciešu eksperta Žana – Žaka Babela dati pēdējo 6000 gadu laikā cilvēce ir piedzīvojusi 14513 karus, kuros bojā gājuši 3640 miljoni cilvēku)

1. „Pastardiena”

ANG

Herberts Velss „Atbrīvotā pasaule” (1914.) – atomsprādzienu apraksts

PSRS

Andrejs Belijs, dzejolis (1921.) – pieminēta atombumba

ANG

Roberts Kromijs „Likteņa trieciens” (1895.) – superierocis

ANG

Džordžs Grifits „Darba valdnieks” (1911.) – „bazuka”, kas šauj ar atomlādiņiem

PSRS

V. Nikoļskis „Pēc tūkstots gadiem” (1927.) – atomsprādziens 1945.g.

PSRS

V. Orlovskis „Atomu dumpis” (1928.) – cīņa pret atoma nāvi

AME

Artūrs Treins, Roberts Vuds „Cilvēks, kas satricināja Zemi” (1915.) – atomieroči, staru slimība

AME

Bernards Ņūmens „Slepenais ierocis” (1942.) – „superlādiņš”, kura pielietošana pārtrauc karu

AME

Džons Kempbels, žurnāla „Estaunding” redaktors (1938.) – brīdinoši raksti

Džons Beinons Hariss (Džons Vindems) „Džadsona anihilātors” (1939.) – superieroču neitralizācija.

AME

Roberts Hainlains „Sprādziens vienmēr iespējams”

AME

Lestors Del Rejs „Nervi” (40.g.) – avārijas atomelektrostacijās

AME

Klīvs Kartmillo „Nāves līnija” („Galējais laiks”) (1944.) – atomieroča izgatavošanas tehnoloģija

AME

Filips Vailijs „Paradīzes krāteris” (1945.) – pēdējais ZF stāsts par atomsprādzienu

2. „Un mūžīga cīņa”

AME

Rejs Bredberijs „4510 pēc Fārenheita” – satrunējušās pasaules bojā eja. 1955.

FRA

Robērs Merls „Malvilas pils” (1975.) – pasaule pēc atomkara

AME

Stenlijs Krāmers, filma „Krastā” – cilvēces bojā eja, pēc Šita romāna

AUSTRĀ

Nevils Sits (1957.) romāns par cilvēces bojā eju

ANG

Oldess Hakslijs „Pērtiķis un jēga” (1949.) – pēc 5. kara izdzīvojušo dzīve

ANG

Džons Vindems „Kūniņas” (50.g.)

AME

Lī Breketa „Ilgā rītdiena” (50.g.)

ANG

Braians Oldiss „Pelēkā bārda” (60.g.)

AME

Filips Diks „Doktors Bladmaijs” (60.g.) – darbi par bojā eju

AME

Stenlijs Kubriks „Doktors Steindžlavs”, filma par šo tēmu

?

Volters Millers „Leibovica nāves kantāte” (1959.) – pēc 3. kara katoļu baznīca mēģina saglābt cilvēci, bet notiek 4. karš

?

Mordesajs Rošvalds „Līmenis – 7” (1959.) – dzīve atompatvertnē

-

Dzo Holdemana pretkara fantastikas antoloģija „Jābeidz nodarboties ar karu”.

AME

Džordžs Lukass „Zvaigžņu kari”, filma – pasaka par kontrabandistu Hanu Solo un viņa draugu pērtiķveidīgo Čubakku, diviem robotiem, princi un princesi

AME

Edmonds Hamiltons „Laiku jātnieki” (1927.) – lāzerpistoles un abrocīgie šķēpi

FRA

Pjērs Barbē, grāmatu sērija – kari laikā

AME

Pols Andersons „Krusta gājiens debesīs” – krustneši pret citplanētiešu kuģi

ANG

Filips Hajs „Laiku tirgoņi” – nogrimušas zemūdenes apkalpe pārcelta uz nākotni

JAP

Japāņu filma „Iebrukums laikā” – moderno ieroču bezspēcība samuraju laikmetā

AME

Gordons Diksons, darbu sērija par speciālu karotāju dersaju rasi

AME

Roberts Hainlains „Zvaigžņu kuģa karavīri” (1960.) – kazarmu nākotne

AME

Harijs Harisons „Bils – Galaktikas varonis” (1965.) – satīra par militārismu

ZVIE

Sams Lundvals, darbu sērija par Bernhardu Rodinu, zvaigžņu flotes ierindnieku, nākotnes Šveiku

AME

Džo Holdemans „Mūžīgais karš” (1974.) – karš laikā un telpā

3. „Vai krievi karu grib?”

PSRS

A. un B. Strugacki „Bēgšanas mēģinājums” (1962.) – vecā kara atmiņas, neizdevusies bēgšana uz nākotni

PSRS

Severs Gansovskis „Poligons” – tanks, kas uztver biostrāvas

PSRS

Anatolijs Dņeprovs „Māla dievs” – modernais ārsts Moro

PSRS

Br. Strugacki „Puisis no Pekles” (1973.) – citplanētiešu militārists

PSRS

Alans Kubatijevs „Vējš un nāve” – par japāņu lidotāju – kamikadzi

PSRS

Ivans Jefremovs „Andromēdas miglājs” (1957.) – atomugunīs bojā gājusī planēta

PSRS

Aleksandrs Kazancevs, darbu cikls par faetoniešiem

PSRS

Kirs Buličevs „Pēdējais karš” (1972.) – romāns – brīdinājums

PSRS

Br. Strugacki „Apdzīvotā sala” (1970.) – karu apsēsta sabiedrība

PSRS

Perčs Zeituncjans „XX gadsimta leģenda” (1969.) – Klods Izerlijs, B-29 pilots, atombombardēšana

PSRS

Leonīds Ļeonovs „Mistera Makkinlija bēgšana” (1963.) – kinogarstāsts – pamflets

PSRS

Iļja Varšavskis, stāsti par valsti Donamagenu

PSRS

Br. Strugacki „Gadsimta plēsīgās lietas” (1965.) – pēdējais karš ar buržuju morāles paliekām

PSRS

Georgijs Gurevičs „Sarma uz palmām” (1951.) – jauni ieroču veidi

PSRS

Genādijs Praškevičs „Pasaule, kurā es esmu mājās” (1972.) un

PSRS

Jevgenijs Veltistovs „Tukšuma noktirne” (1982.) – trauksme

PSRS

Mihails Jemcevs, Jeremejs Parnovs „Atgrieziet mīlestību” – neitronu ieroči, 1968.

?

Džems Blišs „Rīts pēc Pastarās dienas” (1970.) – „tīrais” ierocis

?

Džons Barnijs „L.P.M.: mūžīgā kara gals” (ap 1915.) – citplanētietis ar totālo ieroču palīdzību dibina mieru

ANG

Artūrs Klarks „Bērnības gals”, „2001.g. kosmiskā odiseja” – supersaprāts palīdz novērst pasaules galu