Anonīms, pašpasludināts inženieris Bbuild The Enterprise inženieris Dan uzskata, ka ar visu grandiozo konstrukciju USS Enterprise pilnīgi mierīgi var uzbūvēt un apgādāt to ar jonu dzinēju komplektu un spēcīgu, 1,5 gigavatu jaudas kodolreaktoru. Tāds kuģis, pēc viņa aprēķiniem, pilnīgi mierīgi trīs mēnešu laikā var aizlidot uz Marsu. Protams, uzbūvēt šo gigantisko, 960 metrus garo mašīnu nāksies kosmosā, Zemes orbītā. Taču, izmantojot visai savdabīgo “Star Trek” autora izdomu, uz kuģa var radīt mākslīgo gravitāciju kā uz Zemes – 1g: uz Enterprise, galvenajā diskā, kuram ir divi korpusi, bet iekšējais peld uz magnētiskā spilvena un griežas ap savu asi, diska ārējos nodalījumos tiek radīta Zemes gravitācija.
Izjautātie speciālisti, ieskaitot NASA inženierus, visumā viennozīmīgi vērtēja projektu. Īsumā: “Lieliska ideja, taču nepraktiska, pārāk optimistiska tuvā perspektīvā,” - domā Džons Eliots, vada NASA lidojošo sistēmu projektēšanas nodaļu Outer Planet Flagship Mission (tā atbild par ASS, kas tiek radītas, lai lidotu uz Saturna un Jupitera mēnešiem). - Taču, ja tas spiež cilvēkus domāt oriģināli, meklēt optimālus risinājumus, tas nemaz nav tik slikti”.
No viņa vārdiem, problēmas sākas ar kodolreaktoru. “Tik augstas jaudas reaktoru var uzbūvēt, taču ekranēt no radiācijas siltuma novadīšanas sistēmu [kosmosa apstākļos] būs visai sarežģīts uzdevums,” - Džons Eliots spriež. Lai gan viņš lūdz žurnālistus neuzskatīt, ka viņa viedoklis ir oficiāls NASA viedoklis, bet tikai viņa viedoklis. “Es neteiktu, ka to nevar izdarīt, ja ir pietiekami resursi, taču ir liela iespēja, ka rezultāts neizskatīsies tāds, kā sākotnējais projekts [Enterprise],” - uzsver aerokosmiskās aģentūras darbinieks. Tas ļoti izskatās pēc patiesības: gandrīz katrs projekts kuģim ar kodolreaktoru, no ZF aprakstītiem līdz pagājušā gadsimta sākotnējiem projektiem liek apjaust, ka borta AES ir jāizvieto konstrukcijas izolētajā daļā, kas atrodas pēc iespējas tālāk no dzīvojamā moduļa. Parasti starp tiem cenšas izvietot degvielas rezerves jonu dzinējiem. Pārāk jau grūti ekranēt apkalpi no kodolreaktora tikai ar konstruktīviem materiāliem.
Cita problēma – paši jonu dzinēji. Jā, viņi jau tagad ir spējīgi paātrināt kuģi līdz 320 tūkstošiem kilometru stundā. Taču tiem ir ļoti vāja vilkme (50-100 mH), kas padara paātrinājuma procesu visai ilgstošu. Būs vajadzīgs neiedomājams dzinēju skaits un ļoti sarežģīta to barošanas sistēma, lai nodrošinātu gandrīz kilometru garajam kuģim gandrīz trīs mēnešus ilgo lidojumu uz Marsu. Atgādināsim, ka NASA projekta “Prometejs” izstrādes laikā tika projektēts kuģis ar jonu dzinējiem, ko baroja kodolreaktors. Tā jauda gan tika plānota tikai 250 kW.
Problēma būs arī gravitācijas uzturēšana kuģa daļā ar tās griešanās palīdzību. Kā atzīmē Stenfordas universitātes (ASV) līdzstrādnieks Nikolass Lī, kas nodarbojas ar pavadoņu sistēmām, kuģa daļas centrbēdzes griešanās novedīs pie tā novirzīšanās no trajektorijas. “Tas ir tāpat, ja paņemtu ārējo, cieto disku un pavicinātu to gaisā, kamēr tas aktīvi strādā,” - Lī kungs skaidro. Neapšaubāma būs perpendikulāra novirze, kas turklāt vēl mainīsies atkarībā no cilvēku un kravas daudzuma, kas atradīsies centrālajā diskā. Lai gan BTE Dan liek priekšā tikt ar šo problēmu galā, izvietojot kuģī atsvaram otru disku ar analoģiskiem griešanās parametriem, taču ar pretēju vektoru, lai kompensētu novirzīšanos no kursa. Doma ir saprātīga, taču – cik lielā mērā šie divi, atsvari, kas grieztos pretējos virzienos, sarežģītu konstrukciju?
Un pēdējais. Sarežģītā forma, kas raksturīga, piemēram, SKS (un arī Enterprise), nav derīga liela izmēra, kustīgiem kuģiem. No svara viedokļa, optimāla forma ar saprātīgu stiprību un pietiekamu iekšēju apjomu ir sfēra vai funkcionālu moduļu -sfēru grupa. Kosmiskais aparāts var būt ar neoptimālu formu, taču tad tā masa būs lielāka pie tādas pat izturības un iekšējā apjoma.
Cits vājais punkts ir tas, ka Enterprise būve Zemes orbītā prasītu NASA projektētās nesējraķetes Space Launch System 650 reisus, raķete pat pēc pašām optimistiskākām prognozēm nevarēs pacelt orbītā vienā lidojumā vairāk par 130 tonnām kravas. “Tāda pasākuma izmaksu dēļ var izrādīties, ka būvei lētāk būs izmantot Mēness resursus [Mēness gravitācijas akas izmaksas būs daudz lētākas] vai arī resursus būs jāved un kuģi jābūvē, izmantojot asteroīdus,” - Džons Eliots uzskata.
“Taču stāsts par BTE Dan un Enterprise spiež mūs domāt, pat sakot, jā, tā ir muļķīga ideja, bet ja nu tomēr mēs šo izdarīsim tā, bet to šādi...” Ar vienu vārdu sakot, šādi projekti bieži atklāj vērtīgas inovācijas citās nozarēs, kas attiecas tuvāko perspektīvu...
http://www.novosti-kosmonavtiki.ru/phpBB2/viewtopic.php?t=12947
