"Mēness ir patiešām slapjš," izteicies NASA zinātnieks Entonijs Koleprets, kurš ir līdzautors žurnālā "Science" publicētajiem rakstiem par ūdens un citu vielu klātbūtni uz Mēness. Pēc viņa aprēķiniem, 5,6 procentus no sadursmē skartā Mēness krātera iežiem veido sasalis ūdens, citiem vārdiem, tūkstoš kilogrami Mēness iežu atlūzu varētu dot 45 litrus ūdens. Kā atzīmē raidsabiedrība ABC, ar tikai vienā Mēness krāterī atrastā ūdens daudzumu pietiktu 1500 olimpisko peldbaseinu (50 m) piepildīšanai.
Pētnieki gan uzskata, ka ūdens klātbūtne uz Mēness nepadara ticamāku pieņēmumu, ka uz tā kādreiz būtu pastāvējusi dzīvība, atzīmē "WSJ". Taču lielie ūdens krājumi varētu atvieglot atbalsta bāzes izveidošanu uz Mēness, lai dotos tālākos ceļojumos uz citām planētām. Atrast ūdens avotu uz Mēness jau sen bijis zinātnieku sapnis, jo tad nevajadzētu to vest no Zemes, gūstot milzīgu ietaupījumu. Pēc NASA aprēķiniem, puslitra ūdens pudele uz Mēness maksātu aptuveni 50 000 dolāru, jo tik daudz maksā attiecīgā smaguma jebkuras kravas nogāde uz Zemes tuvāko kaimiņu.
Kā atzīmē "WSJ", ASV diez vai rīkos pilotējamus lidojumus uz Mēnesi tuvākajā laikā. Prezidents Baraks Obama nesen atcēla NASA programmu, kas paredzēja amerikāņu astronautu atgriešanos uz Mēness līdz 2020. gadam.
Arī citas valstis nesnauž. Ķīna jau paziņojusi, ka izsēdinās astronautus uz Mēness līdz 2025. gadam, bet Indija plāno paveikt to pašu līdz 2020. gadam. Japāna grib izveidot pētniecības bāzi bez cilvēku klātbūtnes uz Mēness desmit gadu laikā. Līdz šim vienīgie cilvēki, kas spēruši kāju uz Mēness, bija amerikāņu astronauti 1969. gadā.