1991.

 Viņš atgriezās!

Vai atcerieties, kā Sergejs Šnurovs dziedāja: "'Es esmu viens kā Terminators, pavisam viens"? Tas faktiski nebija pareizi, jo jau toreiz, kad tika sarakstīta dziesma, "Terminatori" jau bija divi, turklāt, otro skatītāji novērtēja par galvas tiesu augstāk, nekā pirmo, un par interesi pret šo filmu nebija ko  sūdzēties. Desmitgadei sākoties, tas bez šaubām bija spilgtākais Holivudas grāvējs. Kamerons uzlēca pāri savai galvai un uzņēma gada lielāko izklaidi, iegūstot par to četrus Oskarus. Tieši pateicoties otrajai un nevis pirmajai filmai Terminators ieguva milzīgu popularitāti.

 

 Jāšus uz slotas.

 1991. gada 12. augustā modernā muzika izmainījās. Vokāli-instrumentālais ansamblis "Metallica" izdod piekto - "melno" albūmu ar visai vienkāršu un atpazīstamu nosaukumu "Metallica" [Tāpēc virsrakstā  netulkojama vārdu spēle: Metallica = metla (krieviski - slota) - t.p.]. Tas bija grupas pats veiksmīgākais disks ar pašām pazīstamākajām dziesmām: Enter Sandman, Sad but True, Don't Thread on Me, kā arī vispieprasītākie postpadomju studentu diskotēku "lēnie gabali" - The Unforgiven un Nothing Else Matters. Disks aizgāja 15 miljonu eksemplāru tirāžā, kļūstot par grupas visvairāk pārdoto albūmu un arī par visvairāk pārdoto "metāliskās" muzikas albūmu.

 

 Pūķa Dzimšanas diena.

 1990. gadā pie Krasnojarskas notika pirmās "Hobitu spēles" un fantastikas mīlētāju vidū paliek arvien vairāk lomu spēļu piekritēju. Novembra svētku laikā paredzētās "Tolkina dienas Kazaņā" tika paredzētas, lai  apvienotu dzimstošo fendomu. Nākošajā gadā festivāls iegūst vārdu "Zilantkom", par godu pūķim no vietējās leģendas, bet ar laiku arī pats savu literatūras prēmiju un valsts lielākā fantastikas konventa statusu.  

 Maska, es jūs zinu!

 Asinssūcēju pulkam - papildinājums, 1991. gadā kompānija "White Wolf" izdod savu pirmo un pašu populārāko lomu spēli "Vampire: The Masquerade". No citām tā laika lomu spēlēm tā atšķīrās ar detalizēti izstrādātu  "mūsdienu maģisko" pasauli, bezcerības atmosfēru, akcentu uz sižetu. Spēlētājam lika priekšā izdzīvot vampīru politikas samudžinātajā pasaulē,

Vēl 1991. gadā:

 

- pirmā daudzlietotāju, lomu onlainspēle "Neverwinter Nights";

- pirmais platformeris par zilo ezi "Sonic the Hedgehog";

- Rodžers Želaznijs "Haosa princis" - pēdējā "Amberas hroniku" grāmata;

- Klaivs Bārkers "Imadžika";

- sabrūk Padomju Savienība.

 

1992.

 

1992. gadā virtuālajā pa purnu sišanas tirgū notiek samta revolūcija. “Midway” izdod “Mortal Kombat”. Projekts ir vērā ņemama atbilde “Ielu cīkstonim 2”. Vadības sistēma pavisam cita, spēle kļuvusi saistošāka. Nobeidzošo sitienu -fatality sistēma izsauc veselu negatīvu vētru no moralizētāju puses. Tas bija arī pirmais faitings ar slepenu personāžu. “Nāvējošā kauja” kļuva par populārāko kautiņu cīņas sporta simulatoru 20. gadsimta beigās – 21. gadsimta sākumā.

 

Japāņu animācijas vēsturē “Sailor Moon” neieņem pašu svarīgāko vietu. Stāsts par skolniecēm, kas iepriekšējā dzīvē ir bijušas Mēness karalistes sardzes, iesāka jaunu animācijas tipu par meitenēm-burvēm (maho-cjodzo), taču, vai šis pa pusei bērnišķīgais žanrs kaut ko nozīmē “lielajai” fantastikai? Taču Krievijā seriāls nospēlē liktenīgu lomu. 1996. gadā to parāda pa telekanālu “2x2” un tas savāc valstī pirmo lielo anime-fendomu – kas turklāt sastāv tālu ne no vienām pašām skolniecēm.

 

Studija “Westwood” rada spēli “Dune 2” pēc pazīstamās Frenka Herberta grāmatas motīviem. Tā nebija pirmā reālā laika stratēģija, taču tieši tā lika žanra pamatus. Spēlētājam ir iegūstamas 3 pretnostatītas puses, to attiecības veido kaut ko līdzīgu sižetam. Vadība ar peli, resursi un būves, starpmisiju karte, tehnoloģijas “koks”... Viss tas šodien ir norma, bet toreiz likās kā atklāsme no augšas. No “Dune 2” “aug kājas” tādām slavenām sērijām kā “Command & Conquer” un “Warcraft”.

 

Vēl 1992. gadā:

1993.

 

1993. gada 22. februārī ēterā iznāk “Babilon 5” pilotsērija – augstas kvalitātes kosmiskā opera un pats populārākais 1990-to gadu fantastiskais seriāls. Teleizrādes darbība pārsvarā notiek uz gigantiskās kosmiskās stacijas “Babilon 5” borta, kas rada lielus ierobežojumus specefektiem, taču pastiprina prasības pret aktieru spēli un scenāristu darbu. Nav brīnums, ka seriāls iegūst divas Hugo balvas kā labākais dramatiskais uzvedums.

 

Patiesība ir kaut kur blakus, taču ticēt nevar nekam. “Slepenie materiāli”, kas startē 1993. gada 10. septembrī izrādās viens no labākajiem visu laiku fantastiskajiem seriāliem. Projekts atklāj mums visu patiesību par valdības vienošanos ar citplanētiešiem un par dīvainā Foksa Maldera un skeptiskās Danas Skalijas tandēmu, iegūst 61 balvu un kļūst patiešām par kulta seriālu. Tagad tas jau ir diezgan piemirsts, taču Kriss Kārters neizslēdz, ka seriāls tiks turpināts un stāstīs par citplanētiešu iebrukumu 2012. gadā.

 

Pirms diviem gadiem amerikāņu profesors sāk izdomāt ideālu galda spēli konventiem: kompaktu un ātru. 1993. gada 5. augustā kā viņa darbu rezultāts iznāk garadarbs ar nosaukumu “Magic The Gathering”, kas kļūst par pasaulē pirmo kolekcijas kāršu spēli. Pateicoties “Maģijai” pasaules fantastika kļūst bagātāka ar veselu rindu krāsainu, izdomātu pasauļu, simtiem talantīgu mākslinieku ir radījuši tūkstošiem lielisku ilustrāciju, bet spēļu industrijā sākas īsts kāršu spēļu bums.

 

Kopēšana nav meistarības pazīme, bet pirmais solis uz to. 1993. gadā izdevniecība ”Severozapad” izdod mikrobiologa Nika Perumova pirmo grāmatu no iecerētā cikla “Tumsas gredzens”, “Gredzenu pavēlnieka” fanfika. Pasaules dažas detaļas tiek izmainītas, labais un ļaunais no absolūtām vērtībām pārvērstas par nosacītām, bet uz Viduszemi 300 gadus pēc Gredzena kara no jauna sāk valdīt Tumsa. “Tumsas gredzena” iznākšana ir sākums Nika Perumova nopietnai literārai karjerai, viņš kļūst, iespējams, par pašu sekmīgāko krievu fantāzijas autoru.

 

1994.

 

1994. gadā Azerotas karalistē iebrūk orku karapūļi. Spēlējot “Warcraft” par cilvēkiem, jūs variet atsviest zaļādainos atpakaļ viņu dimensijā. Bet pieņemot orku pusi, mēs iekarosim līderpozīcijas Ordā un uzvaram cilvēkus. Šis projekts maz atšķīrās no “Dune”, atšķirība starp cilvēkiem un orkiem bija tikai zintīs. Pēc gada parādījās spēles otrā daļa, kur vadīšanā tika ieviesta ļoti svarīga funkcija, kas noteica reālā laika stratēģiju nākotni: iespēja izdalīt vairākus junitus ar rāmīti. Pēc daudziem gadiem “Kara amats” pārvērtās par pašu populārāko daudzlietoto visumu.

 

1994. gada 28. oktobrī arheologu grupa Ēģiptē atklāj milzīgu gredzenu ar simboliem. Deniels Džeksons, nokļuvis slepenā kara bāzē, atšifrē mehānisma kodu un palīdz militāristiem atvērt Zvaigžņu vārtus, kas dod iespēju ceļot visumā. Rolanda Emeriha smeķīgā, fantastiskā izklaide izrādījās nebūt ne blokbasters-viendienītis. Pēc filmas motīviem tiek uzņemts seriāls “Zvaigžņu vārti SG-1” - visilgāk dzīvojošais ASV fantastiskais teleprojekts.

 

Ne pūķu, ne apburtu princešu, ne brašu kosmosa vagotāju, ne pat pašmāju družīnnieku. Tikai dalains – mazs pasaules gabaliņš, ko ieslēdz siena, bet iekšā indīgā šķidrumā peld akmens salas – oroihoni. Dalainu bija izveidojis radītājs Tengeroms, speciāli vietējam Ļaunumam ar lielo burtu – Jorool-Guja, vienkāŗši, lai tas atšujas un nemaisa domāt par mūžīgo. Bet cilvēks jau no sākuma – Daudzrokainā upuris... Stanislava Loginova “Dalaina daudzroku dievs” ir romāns, kuram nav tuvu analogu, ne krievu, ne pasaules fantastikā. Ne pirms iznākšanas, ne arī pēc tam.

 

Vēl 1994. gadā:

 

–         komiķa Džima Kerija karjeras zenīts “Maska”;

–         Terijs Gudkainds “Brīnumdara pirmais likums”;

–         Vasilijs Golovačovs “Smeršs-2”.

 

1995.

 

1995. gada 28. jūlijā uz ekrāniem iznāk “Ūdens pasaule” - postapokalipses piedzīvojumi ar episku vērienu. Uz to laiku pati dārgākā filma un pati lielākā izgāšanās kino vēsturē. Iedomājieties, iztērēt filmas uzņemšanai 175 miljonus dolāru, ieskaitot ciklopisku dekorāciju būvi, un savākt kinoteātros... 75 miljonus. “Ūdens pasaules” dēļ Holivudā divus gadus neuzņem blokbasterus un pat “Titānika” panākumi 1997. gadā nenomierina producentus. Megaprojektus sāk realizēt tikai 21. gadsimtā.

 

“Evangelion” sadala Gigantisko, Cilvēkveidīgo, Kaujas Robotu žanra vēsturi notikumos “pirms tā” un “pēc tā”. Sākumā viss likās kā parasti: kaujas robots, jaunais varonis, atnācēji, pusaudžu varoņdarbi un nedaudz pamācošs patoss vidusskolniekiem. Taču viss turpinājās ne tā: Hidzaki Anno, atrodoties dziļā depresijā, apgrieza žanru uz otru pusi. Pusaudžu grāvējs sākumā pārvērtās par psiholoģisku drāmu, bet pēc tam vispār aizlidoja kaut kur pseidoreliģiskā mistikā.

 

Vai lellei ir dvēsele? Bet, ja lellē ievietotu dzīva cilvēka smadzenes? Un, ja tas ir izaudzēts tvertnē un pilns ar elektroniku? Kas vispār ir cilvēks - “dvēselīte, kuru apņem līķis”, “Spoks bruņās”, vai tomēr kaut kas vairāk? Mamoru Osii filma par kiborgu-policistu un tīklā dzimušu saprātu kļūst par vienu no iedvesmas avotiem “Matriks” radītājiem. Tajā pa pilnam bija kaujas ainu, taču filma palika atmiņā ne ar tām, bet gan ar neredzēti dziļu “nolādēto jautājumu” izstrādi.

 

Pie Svētupes iztekas dzīvoja vennu Pelēko suņu ģints. Kādā mirklī ģints dzīve pārtrūka, jo viņus visus izkāva, izņemot vienu zēnu. Zēns kļūst par vergu, tiek pārdots uz raktuvēm, nogalina tur uzraugu un vēlāk atriebjas par visu savu ģinti. Un aizdomājas, kā dzīvot tālāk... Marijas Semjonovas “Vilku suni” bieži dēvē par “krievu Konanu”. Tieši ar šo grāmatu iesākas, tā dēvētās “slāvu fantāzijas” uzplaukums.

 

1996.

 

Pašas svarīgākās revolūcijas dažreiz notiek nemanāmi. Ne uzreiz un ne visi saprata, ka tad, kad dienasgaismu ieraudzīja Džordž Mārtina “Troņu spēle”, rakstīt “kā agrāk” kļuva neiespējami. Cikls par vētrainajiem notikumiem, kas satricināja Septiņu Karalistu pasauli, maz atgādina fantāzijas pasauli. Lasītāju priekšā – maksimāli reālistiska, vēsturiska hronika, kaut arī šis stāsts ir tikai amerikāņu rakstnieka fantāzijas auglis. Paskatieties uz grāmatu veikalu plauktiem: reālisms ir uz palikšanu iekārtojies fantāzijā – nopietni un uz ilgu laiku. Sakiet paldies Mārtinam, vai arī metiet viņam ar akmeni.

Pateicoties kompānijai “Blizzard” vārds “Diablo” pārstāja asociēties tikai ar itāļu autobūvi, tagad visos kontinentos zina, ka pazeme plus nikna peles klikšķināšana ir svarīgs robežakmens hack'n'slash (“atnāca, ieraudzīja, sakapāja”) un dungeon crawl (“pazemes klaiņotava”) žanru attīstībā. Likās, ka primitīva monstru izkaušana, tikai trīs klases, četri parametri un minimums dialogu – tā vēl tālu nav lomu spēle. Taču pievienojiet šeit lielisku grafiku, ievelkošu sižetu, priekšmetu pārbagātību un videofragmentus... Kas vēl ir vajadzīgs, lai iegremdētos izdomātas pasaules atmosfērā ar tās pazemēm, monstriem un brīnumpudelītēm?

 

1996. gads kļuva par datorspēļu Anno Mirabilis. 31. augustā iznāk desmitgades labākā lomu datorspēle – “The Elder Scrolls” otrā daļa, kas iegūst nosaukumu “Daggerfall”. Skats no pirmās personas, gigantiska pasaule, detektīvsižets, attīstīta maģijas sistēma, iespaidīgs inventārs, bagāta lomu sistēma, dzīva “bojovka” un sešas beigu variācijas... Šodien tā liekas gandrīz kā norma, bet atcerieties, kādas tolaik bija datorspēles: kvadrātiskas figūriņas, lineārs sižets. Žēl tikai, ka vēsturē šī spēle iegāja arī ar neiedomājamu kļūdu skaitu, kas deva tai iesauku “Baggerfolls”.

 

Vēl 1996. gadā:

 

–         "Tomb Raider”;

–         "Quake”;

–         "Duke Nukem”;

–         "Resident Evil”;

–         Andrejs Valentinovs “Čelkeļa volontieri” - sākas alternatīvās vēstures epopeja “Spēka acs”;

–         Makss Frajs “Labirints”;

–         Genrijs Laions Oldi “Varonim jābūt vienam”;

–         sākas Starptautiskās kosmiskās stacijas būve.

 

1997.

 

Reiz dzīvoja skolotāja – vientuļā māte, kas pārtika no maizes un ūdens un jau sāka domāt par pašnāvību. Bet 1997. gadā uz viņu sāka līt simtiem tūkstošu liels dolāru lietus, par pirmās grāmatas publikāciju, kurā varēja lasīt par maza bāreņa drīzāk baigajiem, nekā jautrajiem piedzīvojumiem burvestību skolā. Grāmatu sauca “Harijs Poters un filozofu akmens”. Tagad Džoannas Roulingas īpašumu vērtība tuvojas miljardam dolāru, bet “Poteriāde” uz visiem laikiem izmainīja fantastikas seju, nosakot, kādām jābūt visām nākošajām pasakām, lai tās pārvērstos par ienesīgu biznesu.

 

1997. gada 10. martā gaisā iet seriāls “Bafija – vampīru iznīcinātāja”. Pusaudžu seriālu krustojums ar “Slepenajiem materiāliem” izrādījās veiksmīgs. Pirmā mīla, ciešanas, vilšanās, meklējumi, zaudējumi – viss uz cīņas fona ar dēmoniem un vampīriem. Vēlāk “Bafijas” komandas dalībnieki strādāja pie tādiem seriāliem kā “Smolvila” un “Palikt dzīvam”, bet seriāla panākumi izsauca līdzīgu seriālu bumu: no “Mirušiem kā es” līdz “Supernatural”.

 

Vēl 1997. gadā:

 

–         aitiņa Dollija, pirmais klonētais zīdītājs;

–         filma “Zvaigžņu desants”;

–         Lika Besona labākā fantastiskā filma “Piektais elements”;

–         "Ultima Online”.

 

1998.

 

Kā zināms, noruna ir dārgāka par naudu. Īpaši, ja runa ir par norunu starp Gaišajiem un Tumšajiem – jo, ja vienas puses darbība (vienalga kādas puses) būs nedaudz stiprāka, nekā no otras puses, pasaulei klāsies plāni. Tā arī vieni otrus rūpīgi novēro un skaita: Nakts sardze – Tumšos, Dienas sardze – Gaišos, bet abus uzrauga Inkvizīcija. Sergejs Lukjaņenko “Nakts sardzē” tēmē precīzi: noslēpums ir un tepat blakus! Tā dzimst bestselleri. Vairāki turpinājumi, ekranizācijas un pārcelšana spēlēs, daudzie epigoņi un pat opera pēc motīviem. Tāds šodien ir vēriens sāgai par Citādākajiem.

 

Mosties un dziedi, Gordon Frīmen! Tava cīņa ar atnācējiem no citām dimensijām ir iegājusi spēļu industrijas vēsturē kā pirmā “šaudītava” ar vienotu spēles telpu, kas ļauj ne tikai trenēt pirkstu motoriku, šķaidot smadzenes monstriem, bet pilnīgi iegremdēties izdomātajā pasaulē. “Half-Life” kļūst par īstu revolūciju šuteru pasaulē.

 

“Leinas eksperimenti” - vēl viens anime kiberpanks, no kura brāļi Vačovski smēlās idejas ķīpām. Neskatoties ne uz ko, šīs filmas varonis nav Izredzētais apmetnī un ar pistolēm rokās, bet gan maza meitenīte, “Leina” ir daudz pieaugušāka par savu pēcteci, gan ideju dziļumā, gan to izstrādē. Kā Neo, meitenīte pakāpeniski saprot, ka pasaule viņai apkārt ir tikai datorprogramma. Tikai neeksistē, ne Morfeja, ne divu tabletīšu, ne vispār kaut kādas “reālās pasaules”. Katrs pats, nolems, ko viņam vēsta šis dīvainais stāsts, jo “tas, ko neviens neatceras, nekad arī nav bijis”...

 

Vēl 1998. gadā:

 

–         visiespaidīgākā un muļķīgākā katastrofu filma “Armagedons”;

–         Niks Perumovs. “Dimanta zobens, koka zobens”;

–         Cowboy Bebop”.

 

1999.

 

Matrix has you. Un ne tikai jūs, bet arī miljardiem cilvēku visā pasaulē, kas pazaudēja mieru un miegu, noskatoties visādā veidā fantastisko brāļu Vačovsku garadarbu. Līdz šai dienai labākā filma par virtuālo realitāti, visgaršīgākie salāti no visa, kas ir pasaulē, sākot ar kun-fu un beidzot ar sado-mazo. “Matriks” noslēdza tēmu par kibertelpu uz daudziem gadiem. No pirmās filmas pirmizrādes ir pagājuši jau 10 gadi, bet neviens no režisoriem nav pat iepīkstējies par jaunu filmu, kas veltīta Tīklam.

 

1999. gada 19. maijā pēc 16 gadu pauzes Džordžs Lukass atgriezās pie “Zvaigžņu kariem” - notikums, kuru var salīdzināt tikai ar gaidāmo cilvēka atgriešanos uz Mēness. Jaunās triloģijas pirmā epizode izrādījās visai vieglprātīga un bērnišķīga, taču fani tik un tā bija gatavi rīkot rituālas pašsadedzināšanās par slavu Anakinam un viņa pēctečiem. Vēl vienu triloģiju, ja tāda vispār būs, nāksies gaidīt ļoti un ļoti ilgi. Tāpēc “Ļaunu vēstošā vīzija” bija pati krāšņākā dāvana “Zvaigžņu karu” faniem, kādu vien varēja iedomāties.

 

Vēl 1999. gadā:

 

–         Oļegs Divovs “Brāķēšana”;

–         Alans Mūrs “Izcilo džentelmeņu līga”;

–         Genrijs Laions Oldi, Marina un Sergejs Djačenko, Andrejs Valentinovs “Robeža”;

–        "Futurama”;

–         "Zvaigžņu tilts” - Harkovā pirmo reizi notiek jaunās paaudzes fantastikas festivāls.

 

2000.

 

Martā japāņu korporācija “Sony” izlaiž "PlayStation2” - uz šo laiku visvairāk pārdotā spēļu konsole. Videospēļu, kas izlaistas tieši šai platformai, sarakstā ir gandrīz divi tūkstoši nosaukumu, starp tiem – tādi hīti, kā: God of War, Final Fantasy, Ratchet & Clank, Jack & Dexter, Devil May Cry, Metal Gear Solid, Silent Hill, Tekken, Soul Calibur. Par populāru “PlayStation2” funkciju kļūst iespēja skatīties DVD, pie konsoles var pieslēgt arī cieto disku un tīkla adapteri spēlei onlainā.

 

2000. gada 22. jūlijā iznāk spēle “Deus Ex” - kiberpanka šedevrs, saite, kas savieno “šaudītavas” ar lomu spēlēm. No skata tas ir tipisks šuteris, taču pirmais iespaids ir mānīgs. Spēlētājs dzīvo milzīgā un sarežģītā pasaulē. Viņš krāj pieredzes punktus un sadala tos pa prasmēm, piedalās dialogos, bet galvenais – veido vēsturi pats. Spēlētāja izvēle katrā momentā un viņa biedrošanās ar citiem tēliem nosaka sekojošo notikumu gaitu. Nobeigums arī ir atklāts: ir trīs pasaules glābšanas varianti, kas atkarīgi no spēlētāja. Protams, spēlei bija savi trūkumi, taču “kiberpanka Fallout” ar skatu no pirmās personas tiem laikiem bija atklāsme.

 

Vēl 2000. gadā:

 

–         "X-cilvēki” - 21. gadsimta kinokomiksu flagmanis;

–         Dens Brauns “Eņģeļi un dēmoni” - pirmais romāns par Robertu Lengdonu.

 

Tas bija dīvains laiks, Krieviju kratīja drudzis, vienā mirklī mums virsū gāzās ārzemju fantastika neiedomājamā daudzumā – viss, kas bija radies 20. gadsimtā, bet ko nebija ielaidusi cenzūra. 1990-to gadu fantastika pietiktu vairākām nākošajām desmitgadēm. Viesuļa tempā attīstās datorspēles, kas kļūst par tās svarīgāko daļu, Holivuda sāk štancēt daudzmiljonu blokbasterus ar konveijera metodi. Tas bija fantastikai, ne zelta, ne sudraba laikmets, tas bija laiks, kad fantastika pārveidojās pavisam citas kvalitātes izklaides industrijā.