Kā saprotat, nebija arī sociālie tīkli. Taču no paziņu loka augstskolā uzzināju, ka Pierīgas mežos regulāri notiek nelegāli grāmatu tirdziņi. To tik man vajadzēja, manu fantastikas grāmatu krājumi krievu valodā sāka papildināties, arī ar Rietumu autoru darbiem. Īpaši laba bija sērija "Zarubežnaja fantastika". Pirmo reizi Ursulas Le Gvinas darbu krājums no šīs sērijas manās rokās nokļuva 1980. gadu sākumā - "Trimdas planēta". Tajā bija pāris stāstu un divi lielāki darbi: tituldarbs un "Mežam un pasaulei vārds ir viens". No Hainas cikla. Tie mani ļoti iespaidoja. Sapratu, ka manu mīļāko autoru sarakstā var ierakstīt vēl vienu autori. Tā kā grāmatā bija pēcvārds par autori, uzzināju ko vairāk par viņu.

Tālākos gados, kad sākās "perestroika" krievu valodā Rietumu fantastika pārpludināja tirgus būdiņas un tur bija arī Ursula le Gvina. "Rokanona planēta", "Tumsas kreisā roka", citi darbi no Hainas cikla. Tā ir zinātniskā fantastika, tāla nākotne, darbība parasti notiek ārpus Saules sistēmas, bet nosaukums ir no planētas Haina, kas ir pasauļu līgas centrs.

Protams, ka iepazinos arī ar otro Le Gvinas nozīmīgāko ciklu "Jūrzemi", ko es toreiz pārtulkoju sev kā "Jūraszemi". Tā bija milzīga fantāzijas pasaule - liels salu Arhipelāgs, ko uz tālas planētas iepazīst stāstu un romānu varoņi. Ciklā ietilpst pieci romāni un vairāki stāsti. Pirmos romānus vēlāk izdeva arī latviski.

Le Gvina ir arī teiksmainu, filozofisku romānu autore, īpaši tādi viņai tapa vēlīnajā daiļrades periodā.  Mans ceļš Ursulas Le Gvinas pasaulēs nebūt vēl nav beidzies, pēdējo gadu lielākais veikums - triloģija "Rietumu piekrastes leģendas" gaida savu rindu nelasīto grāmatu kaudzītē. 

Rakstniece ir rakstījusi arī mazākiem bērniem - sērija "Spārnotie kaķi". Laikam gan neesmu vairs mērķauditorija.  Viņai ir daži arī nefantastiski darbi. Par tiem neko nevaru teikt, taču nobeigumā varu izteikt tikai prieku un pateicību, ka man ir bijusi iespēja lasīt šīs brīnišķīgās rakstnieces darbus, cerot, ka liktenis ļaus iepazīt vēl daudz ko no viņas neizlasītā!