Sākums bija visai juceklīgs. Kā parasti, pirms iekšā laišanas izveidojā gara rinda, ievērojot tos 2 m. Taču rinda veidojās, nevis, kā parasti, pa galveno ceļu, bet apkārt autostāvvietām. Taču pēkšņi sāka veidoties rinda pa taisno. Rīkotāji mūs visus aizsūtīja tās galā, cilvēki devās uz priekšu un vairs nekādi 2 m, visi kopā, turklāt, kad mē jau bijām ārpus teritorijas, mūs atšķēla nost un pārējos laida apkārt stāvvietas būdai, it kā mēs būtu bez rindas. Nekā nebija, visi barā atkarojām vismaz stāvēšanu ce;ļa iekšpusē. Labi, ka publika bija pozitīvi noskaņota, kašķis neizcēlās. Otra nesaprašanās izcēlās pie pirmās laišanas zālē, kad visiem vēlreiz pārbaudīja biļetes un izsniedza divus numurus, bet nepaskaidroja, kas tie tādi. Izrādās: rinda un vieta. Tāpēc 1. kosplejs kādu laiku nevarēja sākties, jo cilvēki klīda pa zāli, meklējot savu vietu. Krēsli pa 2 bija retināti, lai vismaz teorētiski ievērotu tos 2 m. Pqar laimi cilvēki ātri saprata, kā tas darbojas un citas reizes, tā nenotika, nu izņemot to, ka daži bija apsēdušies ne savās vietās. Vietu jau vajadzēja atcerēties no galvas, bet, laikam, daži, ejot uz zāles otru galu, tos bija sajaukuši.

Tā gan nebija liela problēma, jo daudzi atnākušie uz zāli nemaz negāja.  Bija atnākuši, gan sevi parādīt, gan citus apskatīt. Tāpat arī bija visādi pasākumi ārpus zāles. Tirgošanās, leļļu un dažādu modeļu izstādes, darbojās arī kafejnīca un dažu uzkodu, saldējuma stendi. Kas attiecas uz masku lietošanu, tad var teikt, ka pusei tās bija, pusei - nē. Un pūlī, protams, nekādi divi metri. Atliek tikai cerēt, ka apmeklētāju vidū slimo nebija.

Otrā dienā ierados vēlāk, tāpēc ieejas rindu nesatiku. Ko iepirkt, kā redzams no bildēm, varēja visu ko, būtu tikai naudas, tāpēc aprobežojos tikai ar dažām bildītēm, moči saldumiem - tie man garšo - un lētām pusdienām, jo nevar visu dienu bez ēšanas. Ramenu šoreiz nepirku, man tas ir par stipru. Ja būtu jaunāks, paliktu arī uz apbalvošanu, taču vairs nav tik daudz spēka. Jā, abās dienās satiku arī dažus vecus paziņas. Lai gan es droši vien garantēti biju vecākais apmeklētājs šajā jaunības un spēļu prieka ballē. Tā enerģija tomēr iedvesmo. Arī ar foto es varu palīdzēt dot kādu informāciju par Hallē notiekošo.

No vienas puses žēl, ka vairums nopērkamo lietu un tēlu kosplejā attiecās uz personāžiem, ko nepazīstu, taču redzēju arī vairākus sev mīļus pesonāžus. Nav jādomā, ka šos pasākums attiecas tikai uz Japānu, Plaši bija pārstāvēti arī amerikāņu komiksu varoņi un arī slavenais Geralts. Pat tāda anime klasika kā Haruhi Suzumija, par kuri dažs vēl brīnījās, ka tādu vēl atceras. Taču es domāju, ja viņa redzēta, tad šo nešpetno meiteni vispār nevar aizmirst.

Kosplejam šoreiz bija tikai trīs bloki, dabiski, jo trūka ārzemnieku. Pa vidu bija ar vien populārākās, modernās dejas: colo, duetu un grupu izpildījumā. Gan jāsaka, ka lielākoties bija tikai dejotājas. Ierasti, ka puiši dejās nav tik atīvi. Vēl otrajā dienā bija "Harbor Gents" koncerts, ko mazliet arī paklausījos. Laikam arī tas īsumā būtu viss. Ja liktenis ļaus, ceru, ka izdosies tikt arī uz nākamo Winterconu.