Kā uzskata Starptautiskā hominoloģijas centra direktors Igors Burcevs, kurš nesen atgriezies no divu nedēļu garas ekspedīcijas "pa sniega cilvēku pēdām", ugunsgrēku dēļ vairums šo būtņu populācijas no Altaja apriņķa migrējis uz Kuzbasu.

"Tagad šajā reģionā ir apmēram trīsdesmit sniega cilvēki. Tāpat parādījušās arī jaunas takas, ko šīs būtnes izveidojušas paralēli cilvēku ceļiem. Palielinājies arī specifisko zīmju skaits, ko aiz sevis atstāj šie hominīdi," presei stāstījis Burcevs.

Ekspedīcijas gaitā Burcevs reģistrējis vismaz 15 vietējo iedzīvotāju liecības, kuri apgalvo, ka pie ciematu robežām aizvien biežāk manījuši sniega cilvēkus. Savukārt Ustjkabirzas ciematā pat reģistrēti aunu un vistu zādzību gadījumi.

Kā labi zināms, sniega cilvēks (jetijs, saskvočs, bigfūts) ir cilvēkveidīga būtne, kas it kā sastopama vairākos mūsu planētas augstkalnu rajonos.

1967. gada 20. oktobri amerikāņiem Rodžeram Patersonam un Robertam Gimlinam pirmo reizi uz kinolentes izdevās nofilmēt sniega cilvēku (skat. video!). Visa filmētā epizode aizņēma ne vairāk kā divas minūtes, bet oriģinālajā filmā šis hominīds vērojams tikai 53 sekundes.

Šajā dienā abi kovboji zirgos bija devušies izjādē pa Ziemeļkalifornijas nacionālā parka kalnu mežiem, kad pēkšņi septiņu metru attālumā no sevis viņi ieraudzīja liela auguma radību. Patersonam bija nepieciešamas 20 sekundes, lai nolēktu no zirga, ieslēgtu kameru un sāktu milzenim sekot. Pirms pazušanas biezoknī sniega cilvēks nicīgi uz viņu paskatījās.

Kopš tā laika nav rimušas runas par to, vai šī videofilma ir autentiska, vai viltojums, tomēr līdz šim nevienam nav izdevies pierādīt savu patiesību. Tāpat nevienam vairs arī nav izdevies kaut ko līdzīgu nofilmēt.

Oriģinālu lasiet šeit