Gadu pirms šīs sarunas... EMPIRE korespondenti stāv „Nārnijas hroniku: Rītausmas iekarotāja” filmēšanas laukumā, tā fantastiskās sāgas trešā filma, kas tiek uzņemta pēc K. S. Lūisa darba. Mēs atrodamies uz milzīga, ļodzīga kuģa maketa, kas uzbūvēts pludmalē, blakus Brisbenai. Cilvēks ar spalvainām ausīm un koši zaļā briežādā žēlojas mums, ka jau ir pārguris visu rītu remontēt savu mašīnu, kuru naktī ir pārklājusi smilšu vētra, viena no visspēcīgākajām Austrālijas vēsturē. Mēs jūtam viņam līdzi (ja jums ir interesanti – tad viņš ir fauns, kura kazas kājas vēlāk piezīmēs uz datora). Neskatoties uz tik dramatiskiem pārsteigumiem no dabas puses, noskaņojums visiem ir lielisks – režisors un viņa jaunie aktieri smejas. Visi ir ļoti laimīgi, ka viņi ir Austrālijā, galvenokārt tāpēc, ka viņi varēja šeit vispār nenonākt.

„Pirms 2008. gada Ziemassvētkiem man zvana producents un saka: „Tu tikai neuztraucies”,” – stāsta Bens Bārns, viņš arī Kaspians Desmitais, Nārnijas karalis un kuģa „Rītausmas iekarotājs” kapteinis, saraucis savu neiedomājami skaisto seju. Es viņam: „Labi, bet es tomēr nedaudz uztraukšos, ja tev nav iebildumu”. Tajos Ziemassvētkos Bārnsam uz to bija visi iemesli. Un ne tikai viņam vienam.

Visiem, kas bija aizņemti „Nārnijā”, Santa sagādāja negaidītu „dāvanu”. Pēc divām pirmajām filmām – „Lauva, ragana un burvju skapis” un „Princis Kaspians”, kurā parādījās Bārns, Disneja studija nolēma, ka vairāk nefinansēs tālākos Aslana, Pevensiju ģimenes un viņu dīvaino, rosīgo draugu piedzīvojumus un augstāk minētā skapja durvis aizvērās uz nenoteiktu laiku. Skaitļi nebija iespaidīgi: ja pirmā filma visā pasaulē savāca milzīgu summu – 745 miljonus dolāru, tad ar „Kaspianu” izdevās nopelnīt tikai 420 miljonus.

Protams, daudzas studijas būtu sajūsmā par šādu lomu, taču, ja jūs cenšaties piedāvāt skatītājam kaut ko līdzīgu jaunam „Harijam Poteram”, bet ienākumi ir kaut kur „Elvīna un burunduku 2” līmenī – tas tomēr nav tas.

Un Pele nolēma, ka ar Lauvu viņai vairs nav pa ceļam.

Šis lēmums šokēja visus, lielā mērā tāpēc, ka „Rītausmas iekarotājs” tiek uzskatīts gandrīz par labāko sāgas grāmatu – vismaz par pašu kinematogrāfiskāko jau nu noteikti. „Prinča Kaspiana” turpinājumā Nārnijā nokļūst tikai Lūsija un Edmunds Pevensiji (Džordžija Henlija un Skanders Keins), kurus kopā ar brālēnu Justasu (Vils Poulters, „Rembo dēls”), kas visiem krīt uz nerviem, pēc trīs Nārnijas gadiem ievelk gleznā, kurā attēlots okeāns. Viņi nokļūst uz „Rītausmas iekarotāja” borta un dodas meklēt septiņus trimdā padzītos Nārnijas lordus. Uz katra soļa viņus gaida divcīņas ar zobeniem, noslēpumainas zemes, dīvaini radījumi un negantas vētras.

„Mēs bijām satriekti,” – atceras producents Marks Džonsons. – „Sēdējām un zīlējām: „Uz kurieni tagad doties? Vai mēs spēsim kādu ieinteresēt?” Tas bija smags trieciens.”

Aptedam Disneja atteikums bija tikai loģisks nobeigums reti bēdīgajam pirmsprodukcijas laikam. 2007. gadā šo nopelniem bagāto britu režisoru uzaicināja pirmo divu „Hroniku” režisora Endrū Adamsona vietā („Iekarotājā” viņš titros parādās kā vienas no producentiem). Filmas iznākšana uz ekrāniem sākumā bija paredzēta 2009. gadā, taču Aptedam tūlīt pat nācās strīdēties ar studiju, kas drīz vien pārcēla iznākšanas datumu uz 2010. gadu. Vienlaikus studija sāka meklēt iespējas, kā nopelnīt vairāk, samazinot budžetu. „Pēc „Kaspiana” pirmizrādes viņi veica visa zīmola pārrēķinu un nonāca pie secinājuma, ka vajag mazāk filmēt dabā, bet vairāk studijā,” – paskaidro Apteds. – „Ideāla filmēšanas vieta izrādījās liela studija ar milzīgu mākslīgu baseinu Meksikas pilsētā Rosarito. Par nelaimi, Rosarito bija vēl viena slava, kas filmēšanai par labu nenāca – vietējās policijas karš ar vietējiem narkotirgoņiem. Mēs aizbraucām uz turieni un sākām darbu. Un tad sākās: te ierodas policija, te vietējie zemessargi... Blakus studijai pēkšņi izaug blokposteņi, visapkārt runā par slepkavībām Tihuānā... Uz darbu nācās braukt bruņumašīnās, mēs dzīvojām apsargājamā teritorijā... Un turklāt, filmējām ģimenes kino! Vispār, Meksikas variants mums pārstāja patikt...”

Variants ar filmēšanu Eiropā tika izskatīts un atmests kā pārāk dārgs. Jaunzēlande un Austrālija arī izrādījās ne pa kabatai. Un 2009. gada sākumā Disneja studija nolēma, ka viņiem pietiek. Bet pēc tam sākās scenāristu streiks. „Ļaudis krita panikā,” – stāsta Apteds, kurš tajā laikā vadīja Kinorežisoru ģildi. – „problēmas bija ne tikai mums, visā Holivudas industrijā valdīja apmulsums”. Taču par laimi pie vadības stūres nostājās optimistiskāka studija un „Rītausmas iekarotājs” atkal iegriezās pareizā kursā.

Tagad „Nārnija” pieder „20th Century Fox”. Drīz pēc tam, kad disnejs izstājās no spēles, kompānija iegādājās tiesības uz četru palikušo Nārnijas grāmatu potenciālo ekranizāciju. Fox izrādīja interesi par projektu vēl agrāk, kad notika ilgā gatavošanās filmas „Lauva, burve un burvju skapis” uzņemšanai. Pilnīgi iespējams, ka studija ir izmetusi kaudzi naudas par cita salauztu rotaļlietu, taču daudzi uzskata, ka Fox ir izdevies par pusvelti dabūt īstu dārgumu. Grāmatu epopejā „Rītausmas iekarotājs” faktiski ir tas etaps, kad sākas pati darbība, tas ir, beidzas apraksti par to, kā ne pēc gadiem attīstītie bērneļi lēkā no sajūsmas par snobiski runājošām pelēm, bet sākas piedzīvojumi, pūķi un kaujas ar gigantiskiem jūras briesmoņiem. Kas, bez šaubām, ir daudz interesantāk.

„Kas attiecas uz „Kaspiana” daudz zemākajiem kases ieņēmumiem, nevar teikt, ka mārketings bija slikts vai, ka mēs nepareizi izvēlējāmies pirmizrādes datumu. Te ir vaina pašā filmā,” – Džonsons atbild uz jautājumu, vai pēc viņa domām nosliece uz kases ieņēmumu mazināšanos saglabāsies arī trešajai filmai. - „vai pareizāk sakot, grāmatā „Princis Kaspians”. Tas ir ne tik daudz stāsts par Nārnijas pasauli, cik tāds Šekspīra stila stāsts par to, kā Kaspians cenšas atrast tēva slepkavu. Bet, lūk, „Rītausmas iekarotājs” ir liels piedzīvojums. Tajā ir vesela rinda salu, kur uz varoņiem visu laiku kāds uzbrūk.”

„Tā ir tiesa, ka šī filma nemaz nav līdzīga divām iepriekšējām,” – Apteds piebilst. – „Mēs neatgriežamies Nārnijā, mēs radam pavisam citu pasauli... Man liekas, ka šī filma ir mazliet pieaugušāka. Mums ir ļoti lielas, iespaidīgas ainas – kaut vai liela mēroga jūras kauja.”

Tas acīmredzami nozīmē liela mēroga filmēšanu uz ūdens? Tomēr, nē.

„Es parunāju ar visiem režisoriem, kas filmējuši uz ūdens, ar Pīteru Viru, Goru Verbinski – viņi visi, kā viens teica: „Neiedomājies!”,” – Arteds atklāj. Mēs stāvam kopā pie kuģa maketa, kas izgatavots dabīgā lielumā. Taču kuģis nešūpojas okeāna viļņos: tas stāv uz gigantiskas kardānu piekares tā paša okeāna krastā un rezultātā rodas pilnīga ilūzija, ka „Rītausmas iekarotājs” ir nolaists ūdenī. – „Man pietika prāta, sekot viņu padomam...”

Ainā ar jūras briesmoni kuģim-dekorācijai nemaz neiet tik saldi. Viņš izmisīgi liecas, te uz vienu, te – otru bortu, bet uz klāja, pieaugušākais Edmunds uz laiku kļūst par sāgas jauno varoni un cērt ienaidniekus kā kāpostus, kas agrāk bija tikai viņa vecākā brāļa privilēģija. „Šeit Edmunds iznāk pirmajā plānā,” – saka Keins, kas ir nedaudz pieaudzis augumā un miesās, un neizskatās vairs tik drūms, kā iepriekšējās epizodēs. – „Dažreiz pat ir tā kā dīvaini, ka šeit esam tikai mēs ar Džordžiju un nav Viljama (Moslija, kas tēloja Pītera lomu) un Annas (Popluellas, viņa arī Sjūzena). Taču cirsties ar zobeniem ir lieliski.”

„Rītausmas iekarotājs”, kas iznāks uz ekrāniem decembrī, atšķiras no savas sākotnējās versijas. Trīs gadu laikā kopš Apteds ir pirmo reizi kāpis uz klāja, scenārijs ir vairākas reizes pārrakstīts, bet filmēšanas laukumu filmai ir bijis vairāk, nekā fantastisko salu Nārnijas okeānā. Turklāt „Iekarotājam” ir atrasta jauna osta.

„Vai es būtu ar mieru vēlreiz uzņemt tādu filmu?” – Pirmo reizi mūsu sarunas laikā Apteds sāk skaļi smieties. – „Par to vēl par agru runāt. Es, saprotams, toreiz pilnīgi nesapratu, kur iesaistos, un mums nācās iziet cauri smagiem pārbaudījumiem, taču, manuprāt, no tā filma ir kļuvusi tikai labāka. Vai es būtu ar mieru? Vai es būtu ar mieru? Ziniet, „nekad nesakiet nekad”...”

Fox piesardzīgi ir ieminējies par ceturto sēriju „Sudraba krēslu”, kurā ir milži, bet nav Pevensiju. Vismaz Marks Džonsons uz kino sāgas nākotni skatās ar pārliecību.

„Beidzot viss ir beidzies. Mums ir jaunas mājas. Ziniet, es līdz pat šim laikam uzturu ciešus sakarus ar daudziem puišiem no Disney un esmu pilnīgi pārliecināts, ka viņi vēl mums panākumus,” – viņš apklust, pielabo brilles un klusi iesmejas. – „Kaut arī, iespējams, ne tik lielus.”