I. Skandināvija. 1572. gada grāmatā minēts, ka ziemeļos no Lapzemes ir dzīvojis pūķis. Novads gan tur esot bijis tik nabadzīgs, ka pūķim vajadzējis pārtikt tikai no sapņiem.
II. Anglija, Londona. 1222. gada novembrī debesīs virs pilsētas ir redzēti pūķi. Drīz pēc tam sākušies nepieredzēta spēka negaisi, kas radījuši milzīgus plūdus. Daži cilvēki uzskatījuši, ka tieši pūķi ir vainīgi šajā nelaimē.
III. Anglija, Henhemas pilsēta Eseksas grāfistē. 1669. gadā uz pakalna pilsētas tuvumā ir redzēts trīsmetrīgs amfipters. Baigā čūska palikusi Henhemas tuvumā vairākus mēnešus, taču nevienam nekādu ļaunumu nav nodarījusi.
IV. Īrija. Pēc leģendām, Lionesas Tristans XI gadsimtā ir nogalinājis Īrijā pūķi. Taču komentētājs Hiralds Kambrenss 1188. gadā liecina, ka pateicoties Svētajam Patrikam (dzīvojis V gs. p.m.ē.) Īrija jau tad bija pilnīgi brīva no pūķiem.
V. Francija, Provansa. Visu XIII gadsimtu Ronas upē dzīvojis pūķis Draks. Viņam par godu nosaukta pilsēta Draginjana, kaut arī vairāk no tā ir cietusi Bokera.
VI. Francija, Svētās Margaritas sala. Uz šīs salas, kas atrodas Francijas piekrastē, lielāko Viduslaiku daļu dzīvojis liels pūķis, kas sava niknuma dēļ bieži pat jaukts ar slaveno Tarasku. Tomēr, atšķirībā no Taraska, viņam ir bijuši spārni.
VII. Vācija, Drakenfelsa. Pirms XI gadsimta, kad šajā vietā tika uzcelts cietoksnis, kalnā ir dzīvojis pūķis, kas ēdis tikai jaunas sievietes.
VIII. Vācija, Sanktogoarina un Neidenburga. Naturālists Edvards Topsels 1603. gadā rakstīja, ka Sanktogoarinu posta pūķis, kura lidojumi virs pilsētas rada ugunsgrēkus, savukārt, Neidenburgas pūķis saindē akas, jo peldās tajās.
IX. Vācija, Bonna. Itāļu naturālista Ulisa Aldrovanti kolekcijā bija lindvorms, kas nogalināts Bonnas tuvumā, 1572. gadā.
X. Šveice. Kristofers Šorers, Soloturnas kantona prefekts, rakstīja, ka 1619. gadā netālu no Lucernas tika redzēt "kalnu pasugas" spārnots pūķis, bet 1654. gadā pūķi sastapis mednieks, zvērs gan tūlīt pat aizlīdis, čaukstinot zvīņas, prom uz savu midzeni kalnos.
XI. Itālija, Roma. Savā "Dabas vēsturē" Plīnijs Vecākais ziņo, ka imperātora Klaudija (miris m.e. 54. gadā) laikā pie Vatikāna pakalna ir ticis nogalināts pūķis, kura vēderā atrasts mazs bērns. Pēc vairākiem gadsimtiem, 1660. gadā, vācietis Atanatijs Kiršers ir apskatījis netālu no pilsētas nogalinātu pūķi un īpaši atzīmējis neparasto, it kā tīklveidīgo zvēra ķepu uzbūvi.
Pati populārākā hipotēze par to, kāpēc visā pasaulē pazīstamas leģendas par pūķiem, ir tāda, ka arī senāk cilvēki uzgājuši izmirušo zvēru (dinozauru) kaulus. Tāpēc fantazējuši, kas tie varētu būt. Otra hiptēze: meteori un bolīdi, kas lido pie debesīm. Trešā, pazemes karstums, kas dažviet izlaužas uz āru. Tāpat zināms, ka dziļos ezeros, zem ūdens mēdz uzkrāties gāze, kas reizēm izlaužas laukā, ja tobrīd kādam nelaimējas tieši tad braukt ar laivu pāri šai vietai, tad viņš ar visu laivu vienkārši iegāžas gāzes burbulī, kas laužas uz āru, un tiek burtiski "aprīts". Vēl jau ir variants ar neparastām mākoņu formām. Reiz arī man laimējās redzēt vētras dzītus slāņu mākoņus, kas izcili atgādināja milzu čūskas zvīņoto vēderu, kas bezgalīgā garumā ātri steidzās apkārt pasaulei. To pastiprināja tas, ka zenītā mākoņu sega bija it kā ieliekusies, tiešām radot milzu čūskas efektu.
Protams, neviens neliedz ticēt, ka reiz tiešām uz Zemes ir dzīvojuši īsti pūķi. Šajā sakarā var ieteikt apmeklēt kādu pūķiem veltītu saiti.
Grāmatā minēta http://www.dragons-nest.ru Bet tīklā var jau atrast arī daudzas citas.