Jā, es domāju un aicinu arī tevi mīļo lasītāj domāt. Domāšana tas ir tāds process, kuru, ja reiz sāki, nevari vairs beigt. Visi ir piedzīvojuši, ka mūs apsēž kāda doma, no kuras netiekam vaļā visu nakti. Nakti nevis guļam, bet cīnāmies ar uzmācīgajām domām. No rīta lielā domāšana ir aizmirsusies. Nākamajā naktī domāšana mēdz atkārtoties.
Bieži dzirdam pārmetumus, ka Nacionālā apvienība tikai runā, bet neko reāli nedara. Diemžēl tāda ir politiķu sūtība un būtība. Ja politiķis grib, lai tauta viņu ievēl viņš nedrīkst darīt. Tauta novēršas no tiem, kas reāli un nesavtīgi dara.
Reiz pie Okupācijas muzeja notika mītiņš pret Abrenes atdošanu. Es stāvēju pirmajās rindās un filmēju notiekošo. Blakus man stāvēja deputāts Tabūns. Viņš aicināts veikli devās pa kāpnēm pie mikrofona un teica kvēlu runu. Pēc runas atgriezās vietā, kur stāvēja iepriekš. Kāds puisis apstaigāja mītiņa dalībniekus un aicināja parakstīt mītiņā lemto. Deputāts neparakstīja... Kāpēc? Tikai tāpēc, lai viņu atkal ievēlētu. Viņš zināja patiesību, kā pareizi jārīkojas – ar muti Rīgā, ar darbiem aizkrāsnē. Tā ir pareiza mūsdienu politiķa uzvedība.
Šī aksioma attiecas ne tikai uz Nacionālo apvienību, šī patiesība attiecas uz visām partijām un partiju apvienībām. Tauta vēlas, lai viņu piekrāpj. Skan dumji un liekas neticami, bet tā tas ir tikai pirmajā brīdī. Ja nopietni pavērosiet, tad nāksies piekrist. Nevis politiķi atrod nesaprotošu un lētticīgu tautu un to piekrāpj, bet tauta meklē politiķus, kas viņu piekrāps. Tauta vēlas, lai politiķi viņiem melo, tad viņi izliekas, ka tic un tādas attiecības viņiem patīk. Vieni tēlo, ka ir tādi, kādi patiesībā nav un otri tēlo, ka tam tic.
Ansis Atols Bērziņš mēģināja darīt, jo viņam, nepatika, kā mēs dzīvojam un viņš vēlējās, lai mēs dzīvojam labāk. Viņš mēģināja to mainīt kā prata un, kā situācija, kurā viņš bija nokļuvis, prasīja. Tauta no tādiem novēršas. Viņa nesaka, ka tas ko viņš darīja ir nepareizi, bet uzstāj, ka vajadzēja citādāk – inteliģentāk, tiesā vajadzēja izturēties pieklājīgāk...
Vai tauta viņu atbalsta, vai tauta par viņu balsotu – nē. Tauta balsos par tiem, kas tautu apspiež un represē Atolu Bērziņu. Tā bija līdz šim, un tā būs. Cilvēka daba tūkstošiem gadu paliek nemainīga. [A. A. Bērziņš ir 13. janvāra Vecrīgas grautiņa dalībnieks, kurš ilgi slēpās ārzemēs, bet tomēr tika atrasts un izdots Latvijai.]
Ja gribi, lai tevi neieredz sāc darīt un tu pārliecināsies, ka rakstā paustais atbilst patiesībai. Sit nevis par to, ka nedari, bet par to, ka dari.
Valsts vara neieredz tos, kas ir aktīvi, kam ir sava pozīcija un kas nemelo. Tos, kas runā patiesību. Tāda ir valsts varas īpašība. Vara vienmēr no tādiem cilvēkiem baidās un tikko ir iespējams tā valsts varas pārstāvji, kā sarunājuši, draudzīgi vēršas ar viņu rīcībā esošajiem valsts varas instrumentiem pret šādiem, viņuprāt, dīvaiņiem. Tāpēc neviens politiķis nebūs patiess, aktīvs un reāli darošs, ja viņš vēlēsies saglabāt savu stāvokli un tikt atkārtoti ievēlēts, lai varētu baudīt tos labumus, kurus dod politiķa statuss. Tas nav tāpēc, ka viņš ir ļauns. Viņam vienkārši ir zināšanas par to, kādi ir vēlētāji, un ko tie patiesībā vēlas. Politiķi ir izpratuši lietas būtību un rīkojas atbilstoši šiem apstākļiem.
Mums patīk skatīties, kā deg uguns, mēs varam ļoti ilgi skatīties, kā tek ūdens, un mums ļoti patīk skatīties, kā iet citiem, it sevišķi ja tiem citiem neiet. To mēs vērojam ar lielu prieku un aizrautību. Un nevis tāpēc, lai uzzinātu, kā citam neiet un palīdzētu, bet izklaides un ziņkārības dēļ. Tas mums ir tāds patīkams laika pavadīšanas veids. Nekādā gadījumā mēs par to neinteresējamies, lai palīdzētu.
Līdzīgi mēs skatāmies mākslas filmas, dokumentālās filmas, lasām grāmatas. Nevis, lai gūtu zināšanas, lai iemācītos, izdarītu secinājumus un ņemtu vērā, bet tāpēc, lai interesanti pavadītu laiku. Ir cilvēki, kas pētī Bībeli. Viņi lasa, studē, analizē, domā, bet ne tāpēc, lai saprastu un ieskatītos patiesībai acīs. Arī Bībeles lasīšana var kļūt par interesantu laika pavadīšanu. Vieni fano par sportu, citu lasa Svētos rakstus, bet iemesls un nolūks, kāpēc viņi to dara, ir līdzīgs. Lai interesanti pavadītu dzīvi.
Speciāli priekš dažiem īpašajiem uzsveru, ka šeit rakstīto nepiedēvēju, kādai konkrētai tautai. Vārdu «tauta» lietoju, apzīmējot vēlētājus.
Tikko ir aizvadītas Lieldienas. Kas ir Lieldienas? Lielai daļai tās ir oldienas, tās ir brīvdienas, tā ir iespēja atpūsties, aiziet vai aizbraukt ciemos un izklaidēties. Ir arī tādi, kuriem Lieldienas ir saistītas ar gavēni, ar Jēzus Kristus ciešanām un augšāmcelšanos, dievkalpojumu apmeklēšanu un pārdomām. Kā vieni tā otri nav daudz mainījušies, kopš diviem tūkstošiem gadu, kad Jēzus Kristus nāca uz Jeruzālemi. Tie noklāja Viņam ceļu ar palmu lapām un ēzelim, ar kuru Viņš iebrauca Jeruzālemē zem kājām meta savas drēbes un gavilēja. Nāca uz templi klausīties, ko viņš runā. Ne katram templī ļāva runāt, bet viņam ļāva. Un nepagāja ne četras dienas, kā tie paši cilvēki kliedza: sitiet Viņu krustā! Viņa asinis, lai nāk pār mums un mūsu bērniem! Ziniet kāpēc? Tikai tāpēc, ka Viņš ne tikai pareizi runāja, bet arī darīja. Viņš augšāmcēla mirušos, Viņš ārstēja slimos, Viņš runāja patiesību. Vai tad šāda rīcība nav nāves cienīga un vai to var ļaut kādam turpināt? Kā citi, īpaši garīdznieki un varneši uz šāda fona izskatīsies? Kā uz šāda fona izskatīsies meļi, zagļi un liekuļi. Nē, labāk, lai ir tikai liekuļi, tad var sacensties, kurš lielāks vai mazāks liekulis.
Kāpēc Jēzu Kristu sita krustā? Arī tāpēc, ka viņš nebija atnācis, kā rabīni bija stāstījuši par mesiju, kas glābj, atbrīvo no Romas okupācijas un padara savu tautu par kungiem pāri citām tautām. Viņš bija atnācis, lai dotu izglābšanās iespēju visiem un visām tautām īpaši nevienu neizceļot. Jēzus Kristus nešķiroja cilvēkus pēc piederības kādai tautai, bet tikai pēc konkrēta cilvēka dvēseles stāvokļa. Tauta gavilēja, jo sākumā šo elementāro patiesību neatskārta. Bet tad, kad viņiem bija skaidrs, ka Viņš ir atnācis nevis, lai viņi paceltos pāri citiem, bet, lai dotu gaismu visiem, – tas bija galvenais iemesls, kāpēc tauta kliedza: sitiet Viņu krustā!
Kristietība ir vienīgā reliģija, kas nav taisnīga. Visas pārējās reliģijas ir taisnīgas. Darīsi pareizi būsi atalgots, darīsi slikti – saņemsi sodu. Kristiešu Dievs ir mīlestība, un mīlestība mēdz piedot, mīlestība mēdz iedziļināties un saprast. Pirmais, kas nokļuva paradīzē bija noziedznieks pamatoti sodīts ar krusta nāvi un atradās uz blakus krusta Jēzum. Viņš patiesi nožēloja izdarīto un ar to pietika, lai viņam piedotu un viņš pirmais no cilvēkiem nokļūtu paradīzē.
Vai tēvs, kurš per dēlu to dara sadistisku tieksmju vadīts, vai mīlestības? Un kam tai brīdī vairāk sāp? Tam, kuru per vai tam, kurš per? Pat Kārlis Markss ir apgalvojis, ka ciest un mīlēt ir viens un tas pats.
Ja kāds dara reālus nesavtīgus darbus un runā patiesību, tad tauta viņu par to neieredz un grib sist krustā. Tā bija, un tā ir! Tāpēc tos, kas dara un runā patiesību tauta ne tikai neieredz bet arī par tiem nevēl. Viņiem mīļāki ir liekuļi, jo vairums tautas diemžēl arī paši ir tādi. Es neapvainoju un neapsūdzu, es secinu, bet ja kāds apgalvos, ka nekad nav melojis un liekuļojis, tad tas, lai pirmais met akmeni manā virzienā...