Oficiāli nekā tāda nav. Fon Brauna raķešu komplekss A9/A10 ir palicis tikai uz papīra, reāli nekas tāds nav noticis. Taču regulāri dažādos šāda tipa izdevumos parādas raksti par it kā reāliem A9/A10 startiem, dažreiz atšķiras arī lidotāju vārdi. Runa ir par vācu projektu "Amerika", kas paredzēja raķešu uzlidojumus Ņujorkai, līdzīgus tam, kā nacisti veica, ar raķetēm Fau-2 (A-4), apšaudot Lielbritāniju. Skaidrs, ka tā laika tehnika nevarēja nodrošināt precīzu trāpījumu, tāpēc esot dzimis projekts, ievietot raķetē pilotu, kas gan nebūtu kamikadze, jo viņam tiktu dota iespēja katapultēties pirms raķete sasniedz mērķi. 1944. gada 30. novembrī esot sākusies operācija "Elster", diviem diversantiem būtu jānogādā bāka uz sebesskrāpi Empair-steit-bilding. Galvenais bija aģents Eriks Gimpels, viņam palīdzējis vācu uzcelsmes amerikānis Viljams Kolpags. Taču viņu atmaskoja un viņš nodeva pārinieku.

Tajā pašā laikā Pēnemindē notiek raķetes izmēģinājumi. Taču pirmais mēģinājums neizdodas, raķete uzsprāgst tūlīt pēc starta. Neskatoties uz to, 1945. gada 24. janvārī notiek jau kaujas starts ar pilotu Rūdolfu Šrēderu. Taču lidojuma sākumā pilotam liekas, ka raķete deg un viņš pārkož indes kapsulu. Raķete pa balistisku trajektoriju iziet (it kā) kosmosā un iekrīt okeānā.

Jāsaka, ka visus dokumentus par šo projektu nacisti ir iznīcinājuši vai paslēpuši, bet pats Verners fon Brauns, kurš vēlāk strādā amerikāņu labā, par to ir izteicies pārāk miglaini, lai viņu varētu saprast. Respektīvi tā ir vēsture, tad viņš esot strādājis dzimtenes labā, domājot, ka tā būs labi. Tas esot pārāk personīgi un to viņš aiznešīšot kapā.

Fau-2 izstrāde sākās jau 1937. gadā (lidmašīnas-lādiņa Fau-1 - vēl agrāk, šodien mēs to sauktu par spārnoto raķeti). Iekārta tika palaista 3225. reizes, sākot no 1944. gada septembra kaujas lidojumos, visvairāk apšaudot Lielbritāniju. Arī Franciju un Nīderlandi. Bojā gāja tūkstošiem cilvēku, vēl vairāk, nākamā gada marta beigās vācieši iznīcināja 30 000 gūstekņu, kuri tika izmantoti slepenā rūpnīcā, kur būvēja raķetes. Parastais Fau-2 lidojuma augstums bija 80-90 km, taču ir zināmi atsevišķi lidojumi, kad raķete izgāja kosmosā (rekords - 188 km). "Fau" nozīmē saīsinājumu "V" no vācu vārda "Vergeltungswaffe" - "Atriebības ierocis".

Par labu tam, ka Fau-3 pilotējamie lidojumi varētu būt notikuši, runā tas, ka pazīstamais nacistu diversants Oto Skorceni esot vadījis pilotu grupu, kuri gatavoti lidojumiem ar raķetēm. Pēc dažādām ziņām uz to kandidējuši no 100 līdz 500 cilvēku. Beigās esot atlasīti seši. Tā kā ziņas par "kosmonautu vienību" varētu būt reālas. Starp atlasītajiem bija arī šturmbannfīrers (majors) Rūdolfs Magnuss Šrēders, tas pat, kurš izdarīja pašnāvību.

Pēc tam esot notikuši vēl divi "Fau-3" starti. 1945. gada 18. februārī ar pilotu, SS oficieri Martinu fon Dulenu, taču pēc trīs lidojuma minūtēm raķete esot uzsprāgusi.  24. februāra starts esot bijis sekmīgs, raķete izgājusi Zemes orbītā un iekritusi okeānā pie Japānas. Pilots Rauls Štraihers esot katapultējies un nogādāts Vācijā. Karam beidzoties, visus dokumentus iznīcināja, kā arī lika nogalināt pāri palikušos pilotus, Štraiheram izdevies izbēgt un viņš patvēries VDR. Taču, kad viņš centies pierādīt, ka ir pirmais kosmonauts, viņu nogādājuši psihiatriskajā klīnikā.

Tāda ir leģenda par "nacistu kosmonautiem". Viņus nepiemin pat Krievijās izdotās kosmonautikas grāmatās, kur aplūkoti praktiski visi zināmie "fantomu" kosmonauti. Pat KGB punduris-pašnāvnieks, kurš it kā vadījis padomju mēnesgājēju "Lunohod" uz Mēness.