Visu par Haruhi Sudzumiju un vēl par kaut ko

Žurnāls „Mir fantastiki” 2008. gadā nosauca japāņu anime „Haruhi Sudzumijas melanholija” par pašu neparastāko anime, bet tā galveno varoni, sešpadsmit gadu veco Haruhi par vienu no pašiem noslēpumainākajiem japāņu multfilmu personāžiem. Šī patiešām neordinārā anime aprakstā autors it kā nejauši piemin to, ka meiteni uzskata vai nu par Dievu, vai par Demiurgu – ar vienu vārdu sakot, nez kāpēc dod viņai Visuma Radītāja lomu, bet visas pārdabiskās epizodes recenzents uzskata, pieejot tām, kā to parasti dara, raksturojot fantastikas sfēru. Tomēr viss nemaz nav tik vienkārši.

Slavenais „tīrais haruhisms”, kas ir iznests virsrakstā, tuvākas apskatīšanas rezultātā - izrādās nekas cits, kā... metafora. Haruhi Sudzumija ir meitene-sapņotāja, kura ir pieradusi „visā redzēt saules gaismu”, ‘ja šī gaisma dziest, nodziest arī uguntiņa pašas Haruhi dvēselē. Ne velti sarunā ar Kjonu varone dalās atmiņās par savu pagātni, sakot, ka visās japāņu skolās viss ir pilnīgi vienādi, tāpēc viņai pasaule pēkšņi ir sākusi likties galīgi garlaicīga. Haruhi sapņainajai dabai tagad atkal ir jāsameklē „saules gaisma”, bez tās skolniecei dzīve nav – dzīve, skola nav – skola, rotaļlietas nav – rotaļlietas, un pat pati Haruhi Sudzimija nav – Haruhi Sudzumija. Tāpēc meitenes salīdzinājums (jā, salīdzinājums!) ar Dievu, ko izsaka Icki Koidzumi, un viņa daudzreiz izteiktā frāze par to, ka „Haruhi ir radījusi šo pasauli” te ir pilnīgi vietā. Visiem ir zināms, ka katrs cilvēks dzīvo un eksistē lietu pasaulē, apkārtējā pasaulē, taču katram no mums ir pašam sava, iekšējā pasaule – dvēseles pasaule, cilvēka dvēseles stāvoklis, viņa domas, spriedumi, viedoklis, minējumi, pasaules uzskats. Šī „iekšējā pasaule” ir nesaraujami saistīta ar sapratni par mūsu apkārtējās objektīvās īstenības sapratni. Ja cilvēks pārdzīvo pozitīvu dvēseles stāvokli (emocijas), tad viņš redz pasauli košās krāsās, taču, ja notikumu un paša personības izturēšanās emocionālais novērtējums kļūst negatīvs, tad šīs krāsas kļūst bālas, no miljons krāsām un toņiem pārsvarā sāk parādīties bāli toņi un dažādas pelēkā gradācijas. Cilvēks kļūst tā kā Dievs savā iekšējā pasaulē un, attiecīgi noskaņojumam it kā izmaina arī ārpasauli. Izmainījusies emocionālā noskaņa – izmainījies pasaules redzējums. Tā kā Icki ir taisnība, taču viņa vārdus nevajag saprast burtiski. Metafora, ka „Haruhi ir Dievs” te ir nekas cits, kā alegorija, precīzāk – „cita indikācija”. 

Lai paskaidrotu iepriekš teiktā būtību, dosim vairākus piemērus. Tā 1990. gada kazahu filmā „Ērce”, vienā no fināla ainām, galvenais varonis izrēķinās ar galveno ļaundari, taču, kad viņš ieiet liftā, parādās galvenā antagonista palīgs un trīs reizes izšauj uz durvju pusi, tad lifts nobrauc lejā, durvis atveras un galvenais varonis ar pa pusei aizvērtām acīm lēni iet pa koridoru. Pusotras minūtes laikā mums demonstrē, kā varonis „cīnās ar ēnu”, pēc tam mēs redzam galveno varoni, kurš jau ir miris. „Cīņa ar ēnu” šeit jau ir metafora, kas atspoguļo varoņa iekšējo spēku cīņu ar nāvi un ar pēdējo, izšķirošo, taču jau bezjēdzīgo sitienu cīņa beidzas. Vai arī Takesi Kitano filmas „Sonatīne” varonis, gangsteris Murakava, kurš finālā izdara pašnāvību. Šo soli viņš uzdrošinās spert, tāpēc ka vairāk negrib nogalināt, negrib sarežģīt sev dzīvi, taču vienkārši tāpat aiziet viņš nevar – viņš ir jakudza, bet japāņu mafijai ir savi likumi, nav iespējams tā vienkārši piecelties uz iznākt laukā. Tāpēc Murakava noslēdz savus rēķinus ar dzīvi...

Tādā veidā, ne jau velti Icki nepārtraukti atkārto: „Ja Haruhi šī pasaule kļūs garlaicīga, viņa radīs savu”. Meitene vienkārši mainīs pret to attieksmi. Fantastika te ir elements, kas aizplīvuro alegoriju, ir „skaists ietinamais papīrs” tai. Tieši tādi paši „ietinamie papīri” ir arī paša Icki spējas, tāpat kā viņa draugu – Nagato Juki un Asahinas Mikuru – spējas. Juki, kā teikts anime ir – atnācējs no kosmosa, kas spēj pārstrādāt un mainīt informāciju par labu sev un citiem. Te „Haruhi Sudzumijas” autors vienkārši apspēlē pasaules informācijas ainas principu, kas ieslēdz sevī to, ka katrs objekts nes sevī informāciju, bet visu pasauli caurvij sava veida „informācijas kanāli”. Bet informācijas sabiedrības galvenais likums ir tāds, ka ‘tas, kuram ir informācija, valda pār visu”. Tāpēc Juki spējas un vārds „atnācēja” – arī ir metaforas. Tās atspoguļo meitenītes prātu, spēju apgūt informāciju, un beztam iemieso Juki erudīciju (vēsturiski zinošus cilvēkus labā ziņā sauca par „cilvēkiem ne no šīs pasaules”, bet atnācējus arī tagad sauc par „viesiem no citām pasaulēm”).

Skaistā meitenīte Mikuru Asahina izrādās viešņa no nākotnes, turklāt anime Kjons satiekas gan ar „Mikuru no tagadnes”, tā arī ar „Mikuru no nākotnes”. „Mikuru no nākotnes” saka kjonam, ka ceļot laikā nav tik sarežģīti, to var katrs. Patiešām tas tā ir, katrs no mums bieži to dara. Nē, nē, šajā gadījumā nav runa par paranormālām parādībām un parazinātniskām dogmām. Šajos vārdos slēpjas tikai... atmiņas. Tieši tas arī ir paņēmiens kā ceļot laikā. Domāju, ka katrs no mums atceras kaut kādus patīkamus (un ne visai?) momentus no pagājušās dzīves un absolūti precīzi ir tas, ka mēs visi sapņojam par nākotni. Tieši ar to mēs it kā paši atgriežamies atpakaļ pagātnē, vai arī aiztraucamies uz rītdienu. Pat Mikuru, varone no „Haruhi Sudzumijas” atceras, ko ar viņu ir darījusi nerimša Haruhi, un pat smejas par to. Vai tad arī tās nav ceļojums laikā? Un atkal fantastika te ir tikai tāpēc, lai pastiprinātu alegorijas efektu.

„Mir fantastiki” apskata „Haruhi Sudzumija” autors beidz savu rakstu, uzdodot jautājumu: kas gan notika anime pirms trīs gadiem? Patiešām „Haruhi Sudzumijas” personāži visai daudz atkārto frāzi „pirms trīs gadiem”, kāds pat izvirza no pirmā acu uzmetiena muļķīgu teoriju: pirms trīs gadiem Haruhi Sudzumija radīja Visumu. Taču īstenībā te nekā dīvaina un jo vairāk – absurda – nav. Vienā no sērijā Haruhi atzīstas Kjonam, ka tad, kad viņa mācījās sākumskolas sestajā klasē (arī pie mums, sestajā klasē), ar viņu notika pārmaiņa, pēc kuras viņa sāka redzēt šo pasauli savādākā gaismā. Pēc anime sižeta Haruhi un pārējie mācās vecākās skolas pirmajā klasē (pie mums tā būtu desmitā). Vienkārša aritmētika rāda, ka Haruhi pārmaiņas pasaules uztverē notika patiešām tad – pirms trīs gadiem. Ja rēķinās ar agrāk teikto, tad „haruhisma” teorijas autoram arī ir taisnība, tieši tāpat kā Icki. [Tieši šajā laikā sākas pubertātes vecums – skats uz pasauli patiešām paliek savādāks; bērns kļūst par pusaudzi – t.p.]

Beidzot jāapskata vēl viens fantastisks elements. Icki saka, ka Haruhi piemīt spējas iemiesot vēlēšanās realitātē. Vai nav tiesa, ka skan kaut kā ļoti reālistiski? Arī mēs taču parastā dzīvē sakām: „Es izdarīšu visu, lai mani sapņi kļūtu par realitāti”, domājot ar to mērķa sasniegšanu. Haruhi arī dara visu iespējamo, lai viss, ko viņa ir iedomājusies, realizētos dzīvē, iet uz nosprausto mērķi, tāpēc viņas „spējas” ir no šīs pasaules un tā nav nekāda metafora. 

Papildus info. Haruhi Sudzumijas pazušana

„Haruhi Sudzumijas pazušana” ir 2010. gada animācijas filma, ko veidojusi studija „Kyoto Animation”, un, kas balstās uz ceturto, tāda paša nosaukuma ranobe sērijas par Haruhi Sudzumijas sējumu. Sērijas autors Nagaru Tanagava. Filma veidota kā TV anime „Haruhi Sudzumijas melanholija” sikvels un ir cieši saistīts ar tā sižetu. Filmas sižetā Kjons, kurš ir Haruhi organizētā neoficiālā skolas pulciņa „SOS komanda” biedrs, kādā decembra dienā saprot, ka pa nakti pasaule ir pilnībā izmainījusies; konkrēti, pulciņš vairs neeksistē, bet pārējie pulciņa biedri Kjonu vispār vairs nepazīst.

17. decembra „SOS komandas” sanāksmē Haruhi paziņo, ka pulciņa telpās notiks visas komandas Ziemassvētku ballīte. Kjons uzaicina uz svinībām arī savu klasesbiedru Taniguti, taču tas atsaka viņam, jo viņam Ziemassvētkos jau ir ieplānots randiņš. Otrā dienā, 18. decembrī, pa ceļam uz skolu Kjons satiek Taniguti medicīnas maskā. Viņš brīnās par to, jo vēl vakar Taniguti izskatījās vesels un dzīvespriecīgs. Taču tas paskaidro Kjonam, ka 17. decembrī viņam ir bijis vēl sliktāk, bet uz Ziemassvētkiem viņam nekādu plānu nav, tāpat kā meitenes. Vēlāk noskaidrojas, ka Haruhi vispār nemācās viņu skolā, bet viņas solā sēž Asahura Rjoko – bijušā Kjona klasesbiedrene, arī citplanētiešu androīds, Juki rezerves kopija, kas reiz mēģināja viņu nogalināt. Vēl vairāk, ir pazudusi visa klase, kur mācās Icki, kopā ar kabinetu, arī Mikuru Kjonu vairs nepazīst. Tad Kjons dodas uz „SOS komandas” istabu, kur ierauga lasošo Juki, vienīgo literatūras pulciņa biedru, kam pieder šī istaba. Līdz tam bijusi visai bezemocionāla citplanētiete, tagadējā Juki uzvedas kā cilvēks. Nākamajā dienā Kjons pulciņa istabā pamana grāmatu, ko viņam iedeva palasīt Juki pirmās tikšanās laikā. Tajā viņš atrod tandzaku, kur rakstīts, ka kādas programmas palaišanai ir jāsavāc visas atslēgas.

Nākamajā dienā Kjons nejauši uzzina no Taniguti, ka pabeigusi vidusskolu, Haruhi iestājās Kojoenas vecākajā skolā. Aizbēdzis no mācībām, Kjons steidzas uz turieni. Pagaidījis kādu laiku pie ieejas, viņš sastop Haruhi un Icki, kuri arī viņu nepazīst. Tad Kjons atgādina Haruhi, ka pirms trīs gadiem, kad viņa naktī, slepus izzīmēja skolas pagalmu ar līnieri, viņš palīdzējis un nosaucis sevi par Džonu Smitu. (Pirms dažiem mēnešiem, pēc anime seriāla sižeta, Kjons kopā ar Mikuru pārceļas uz pagātni pirms trīs gadiem, kur Kjons, stādījies priekšā ar šo vārdu, palīdzējis Haruhi izveidot skolas laukumu ar zīmēm, kam būtu jāpaziņo citplanētiešiem, ka Haruhi tos gaida). Haruhi ataust atmiņa. Vēlāk Kjons pastāsta Haruhi un Icki par „SOS komandu”, par pasaules izmainīšanos, par Sudzumijas apslēptajām spējām iepriekšējā Visumā. Haruhi viņam tic, visi trīs iekļūst pulciņa istabā (citas skolas skolnieki parasti tā svešā skolā netiek ielaisti), tur jau atrodas Juki, kura ar varu tur atvedusi Asahinu. Šajā momentā dators, kas atrodas istabā, pats no sevis ieslēdzas un uz ekrāna parādās vairākas ziņas no Juki Nagato ar informāciju par to, ka „ārkārtas programmas izejas” atslēga ir atrasta un, tiek jautāts par galīgu apstiprinājumu pirms palaišanas. Kjons šaubās, tomēr nospiež taustiņu „Enter” un... atrodas viens tajā pašā istabā naktī.

Izkļuvis no skolas, Kjons atklāj, ka tagad ir 7. jūlijs pirms trīs gadiem – diena, kad viņš ar Mikuru devās šurp no nākotnes. Kjons dodas uz pilsētas parku, kur arī atrod savu otro es un Mikuru, kā arī vēl vienu viņas „versiju” - no attālākas nākotnes. Viņš panāk „vecāko” Asahinu, kura paskaidro viņam, ka pasaule vienas nakts laikā no 17. uz 18. decembri kaut kādu iemeslu dēļ ir pilnībā izmainījusies, bet visu cilvēku atmiņas, izņemot Kjonu, ir tikušas izmainītas. Viņi dodas pie Nagato pēc palīdzības. Juki viņiem paskaidro, ka izmaiņu iniciatore nākotnē ir tieši viņa, viņas programma sākusi nepareizi darboties, tāpēc ka ir sakrājušās pārāk daudzas kļūdas. Viņa dod Kjonam pistoli, kas lādēta ar adatām, kuru galā ir uznesta programma, kas var atgriezt pasauli sākotnējā stāvoklī; adatas ir jāievada tiešajam iniciatoram, tas ir viņai pašai nākotnē. Mikuru un Kjons dodas trīs gadus uz priekšu, uz pārmaiņu dienu. Taču kjons nepaspēj ievadīt Juki programmu: viņam uzbrūk Asakura Rjoko, kas arī ir nepareizi izmainījusies un ievaino viņu ar nazi. Pēc tam viņa cenšas dot viņam nāvējošu triecienu, taču viņu aptur cita Juki. Zaudējot samaņu, Kjons redz uzreiz divas mikuru no dažādiem laika nogriežņiem, kā arī pats sevi.

Kjons nāk pie samaņas slimnīcā, kur Icki paskaidro viņam, ka tas bez samaņas ir nogulējis trīs dienas, tāpēc ka nokritis pa skolas kāpnēm. Kjons saprot, ka viņam kaut kādā veidā ir izdevies atgriezt Visumu sākotnējā stāvoklī. Viņš atceras divas Mikuru un savu paša balsi – tas uzvedina viņu uz domas, ka viņam nāksies drīz atkal atgriezties tajā pašā laika sprīdī, lai izglābtu sevi no nāves. Viņš arī atklāj, ka Haruki visas dienas ir pavadījusi pie viņa gultas, uztraucoties par viņa likteni. Savukārt Juki paziņo, ka viņas priekšniecība risina jautājumu par viņas likvidēšanu. Kjons lūdz Juki nodot savai priekšniecībai ziņu, lai nedomā pat pirkstu piedurt Nagato, draudot „uzsūtīt” viņiem virsū Haruhi. https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%98%D1%81%D1%87%D0%B5%D0%B7%D0%BD%D0%BE%D0%B2%D0%B5%D0%BD%D0%B8%D0%B5_%D0%A5%D0%B0%D1%80%D1%83%D1%85%D0%B8_%D0%A1%D1%83%D0%B4%D0%B7%D1%83%D0%BC%D0%B8%D0%B8

„Juki Nagato pazušana”

2015. gadā pēc mangas (2009 – 2016), ko sarakstījis un ilustrējis Puyo, arī oriģinālās Haruhi mangas radītājs, sāk rādīt arī šo anime seriālu. Tālāk – anime pārstāsts pēc linka:

https://en.wikipedia.org/wiki/The_Disappearance_of_Nagato_Yuki-chan

Eksistē manga (un arī anime), kas stāsta par Kjona un Juki dzīvi pasaulē, kas atgādina realitāti, ko radījusi Nagato „Haruhi Sudzumijas pazušanā”. Literārā kluba pārstāve ir iemīlējusies Kjonā, taču ir pārāk kautrīga, lai tajā atzītos, bet pikantumu situācijai pastiprina Rioko Asakuras klātbūtne, kura visādi rūpējas par Juki, kura ir arī sadzīvē ir diezgan bezpalīdzīga. Juki nākas arī risināt sava kluba problēmu, jo ir palikusi tā vienīgā locekle, bet pēc skolas noteikumiem, kāds skolēnu klubs vai pulciņš var oficiāli pastāvēt tikai tad, ja tajā ir vismaz pieci biedri. Vēl lielāku problēmu rada Haruhi Sudzumija, kura iepazīstas ar varoņiem, kad mēģina noķert īsto Santa Klausu vai pierādīt, ka tāda nemaz nav. Visi notikumi attīstās tā, ka vismaz Literārais klubs tiek glābts, Haruhi aktīvās rīcības dēļ tam pievienojas arī Icki Koizumi, Mikuru Asahina un Curuja. Laikam ejot, sāk materializēties mīlas trijstūris, jo jūtams, ka Kjonā sāk ieskatīties arī Haruhi. Pats Kjons gan vēl īsti neapjauš, ka viņā ir iemīlējusies Juki. Tuvojas Valentīna diena, meitenes dāvina saviem puišiem šokolādi, arī Juki grib to dāvināt, Asakura nāk palīgā, jo meitene negrib dāvināt gatavu šokolādi, viņa grib izcept šokolādes kūciņas. Taču mirklī, kad saņēmusi visus spēkus, meitene ir gatava dot Kjonam savu dāvanu, viņa ierauga, ka šokolādi Kjonam iedod Haruhi.

Viss nebeidzas tik slikti: Nagato aizbēg, bet viņu izdodas atrast, sēžot uz āra kāpnēm, Haruhi paskaidro, ka viņai nav bijuši slēpti iemesli, jo viņa uzskata šokolādes dāvināšanu par formālu lietu, arī Icki no viņas tādu pašu šokolādi ir dabūjis. Beidzot Juki var uzdāvināt savas kūciņas Kjonam. Puisis ir aizkustināts.

Pavasarī, Haruhi ierosināti draugi dodas apskatīt senos tempļus un pavadīt brīvdienas, atpūšoties un, apmeklējot karsto avotu peldvietas, kur puiši un meitenes dara to atsevišķi, bet ir iespēja arī – pavērot slepus vieniem otru. Īsi pēc atgriešanās notiek nelaime, uz pārejas sapņaino Juki notriec auto. Trieciens pamodina Juki it kā otru personību, viņa kļūst nerunīga, līdzīga humanoīda interfeisam no iepriekšējiem stāstiem. Asakurā rodas aizdomas, ka Juki ir pamodusies cita personība. Asakura ved juki uz pārbaudēm, taču beigās nolemj atbalstīt viņas pašreizējo personību. Tomēr, kad Juki ar Kjonu apmeklē bibliotēku, meitene atceras brīdi, kad pirmo reizi ir ieraudzījusi Kjonu tieši tur. Puisis ir palīdzējis viņai iegūt bibliotēkas karti. Tomēr meitenes otrais, tagadējais es sāk baidīties, vai viņas vecā, pamodusies personība galu galā neizspiedīs viņu pašu. Bailes no izzušanas kļūst arvien lielākas un meitene pat baidās gulēt. Viņai tomēr rodas cerības, ka jūtas pret Kjonu palīdzēs abām personībām apvienoties. Naktī, bailēs viņa zvana, lūdzot Kjonu atbraukt pie viņas, taču atmostas viņas „oriģināls”. Kjons ir mulsumā, jo mīlestībā pret viņu ir atzinusies, nu jau pazudusī Juki. Tuvojas Tanabatas svētki, kad cilvēki uz bambusa kociņa izsprauž zīmītes ar savām karstākajām vēlmēm, lai debesis tās izdzird un piepilda. Haruhi pārdzīvo to, ka Kjons neatceras pirms četriem gadiem notikušo: kā Kjons palīdzējis viņai zīmēt vēstījumu citplanētiešiem.  

Vasaras brīvlaikā grupiņa pavada laiku Curujas peldu namiņā pie jūras, kopā ar Kjona mazo māsiņu, un dodas „drosmes” pārgājienā uz kalniem, lai ķertu garus, taču atrod tikai jāņtārpiņus. Vasaras otrā pusē grupiņa piedalās festivālā, Kjons cenšas noskaidrot savas jūtas pret Juki – kura no viņas personībām viņam mīļa.

Vasaras beigās Haruhi ir tā noslogojusi visus ar dažādām nodarbēm, ka Kjons nepagūst ar vēl citiem pabeigt savus vasaras darbus, arī Kjona mājās, kur komanda pulcējas, visi ātri iegrimst videospēlītēs un Kjonam nākas lūgt Juki palīdzību mājas darba izpildē, jo ir palikusi tikai pēdējā brīvdienu diena.

Mangā notikumi risinās daudz tālāk, par tiem īsumā var uzzināt šeit:

http://haruhi.wikia.com/wiki/The_Disappearance_of_Nagato_Yuki-chan_(manga)

Mangas notikumi beidzas ar to, ka visa grupiņa beidz skolu, Kjona un Juki attiecības ir nonākušas līdz pirmajam skūpstam, Juki ir kļuvusi labāka kulinārijā, tomēr Asakura, kurai jādodas dzīvot uz Kanādu, uztraucas par draudzeni. Komanda nolemj nezaudēt tuvākās attiecības arī pēc skolas beigšanas.

Mangas epilogs ir šāds

Pagājuši divi gadi, kopš laika, kad Asakura ir aizbraukusi uz Kanādu. Viņa atbrauc atpakaļ, taču viņu sagaidīt ierodas tikai Haruhi. Viņa paskaidro, ka vakardienas uztraukumu dēļ Nagato ir aizgulējusies. Asahuras fantāzija sāk darboties: viņa iedomājas, ka Nagato un Kjonam jau ir bērniņš. Haruhi pārmet tādas muļķīgas iedomas.

Tagad Haruhi mācās turpat, kur Curuja un Asahina. Mikuru tagad jau atgādina to, kāda viņa pieauguša bija iepriekšējā seriālā. Koidzumi ir kļuvis ļoti populārs meiteņu vidū, taču, galu galā atzinies mīlestībā Haruhi. Uz to Haruhi esot atbildējusi: „Ja es tev patīku, tad pamēģini piespiest mani krist par tevi”.

Beigās abas meitenes nonāk līdz Nagato dzīvoklim, kur viņas sagaida Kjons. Asakura tomēr pēta dzīvokli, vai tur nav arī bērns, bet atrod tikai guļošo Nagato un uzsit viņai pa pakausi, kā to darījusi tad, kad rūpējās par meiteni, to modinot. Abas draudzenes apskaujas, abas atkal ir kopā.

2015. gadā pēc mangas (2009 – 2016), ko sarakstījis un ilustrējis Puyo, arī oriģinālās Haruhi mangas radītājs, sāk rādīt arī šo anime seriālu.

https://en.wikipedia.org/wiki/The_Disappearance_of_Nagato_Yuki-chan

Anime tīmeklī.

https://9ani.me/Anime/Nagato-Yuki-chan-no-Shoushitsu