Pusaudža vecumā Tims sāka lasīt visu, kas pagadījās pie rokas – Stīvensonu, Dimā, Marku tvenu, bet, kad viņam bija vienpadsmit gadi, māte viņam iedeva Hainlaina sējumiņu un Tims Pauers atklāja sev zinātnisko fantastiku. Vēlēšanās pašam kļūt par rakstnieku Timam Pauersam parādījās ļoti agri un to vispirms izsauca pārliecība, ka „rakstnieks var darīt pašas superīgākās lietas”.
«Es saņēmu savu pirmo atteikumu, kad man bija trīspadsmit, — Tims Pauers atceras. — 1965. gadā žurnālā «The Magazine of Fantasy and Science Fiction» bija rakstīts, kā tur var iesūtīt stāstu un es teicu: «Oho! Es to izdarīšu!». Tas, ko es uzrakstīju, bija līdzīgs stāstam, kas bija parādījies iepriekšējā numurā, nosūtīju to, un viņi, protams, man to atmeta atpakaļ. Taču mani ļoti iepriecināja pirmais, īstais atteikums. Skatieties tik! Gandrīz kā Hemingvejs! Es esmu viens no šiem puišiem! Es domāju, ka varēšu arī turpmāk saņemt atteikumus, tā kā reizi vai divas reizes gadā es sacerēju stāstu, ievietoju to pasta kastē un saņēmu kārtējo atteikumu».
1970. gadā Pauers iestājās Kalifornijas Universitātē, Fulertonas pilsētiņā, kur specializējās angļu literatūrā un ieguva bakalaura grādu 1976. gadā. Mācoties viņš pirmo reizi sev atklāja Folkneru, Džoisu, Milleru un Danti, kā arī iepazinās un sadraudzējās ar Džeimsu Bleiloku un K. V. Džeteru, kuri tajā laikā arī bija studenti, kā Pauers, un kļuva par pazīstamiem rakstniekiem-fantastiem.
1972. gadā Tims Pauers iepazinās arī ar Filipu Diku, kurš tajā laikā jau bija visai slavens rakstnieks un arī nesen bija pārbraucis uz kaliforniju. Tajā laikā, kā atzinās Pauers, viņš bija iepazinies tikai ar pāris Dika stāstiem. „Es nezinu, kā viņa darbi ietekmēja mani, — pats Pauers. — Tagad es esmu izlasījis visas viņa grāmatas. Viņš bija ģēnijs. Viņš varēja apsēsties un divdesmit dienu laikā sarakstīt pilnīgi apbrīnojamu grāmatu». Pauers un viņa draugs K. V. Džeters (Krievijā vairāk pazīstams, kā romāna „Pa asmeni skrejošais 2” autors) kļuva par Deivida un Kevina prototipiem, Dika slavenā romāna „Valis” prototipiem.
1976. gadā Pauers beidz universitāti un iegūst bakalaura grādu angļu literatūrā. Tajā pašā gadā dienas gaismu ierauga divi viņa romāni — postapokaliptiskā «Epitāfija ar rūsu» un «Nogāztās debesis», kas sarakstīts Rafaela Sabatini daiļrades iespaidā (Sabatini ir populāru, «pirātu» romānu sēriju autors par kapteini Pīteru Bladu). Šo grāmatu iznākšanu praktiski neviens nepamana, gan kritiķi, gan lasītāji. (Daudz vēlāk Pauers pārstrādā šos romānus).
Panākumi Timam Paueram atnāk 1979. gadā, kad iznāk viņa trešā grāmata — «Ar melnu pa melnu». Sarakstīts vēsturiskās fantastikas žanrā, romāns tika nominēts prēmijai «Locus».
1980. gadā Pauels apprec Serēnu Betsfordi. Laulība izrādās ārkārtīgi sekmīga — Tims un Serēna laimīgi dzīvo kopā līdz pat šodienai.
Par 1983. gadā iznākušo romānu «Anubisa vārti» Tims Pauers saņem savu pirmo literatūras prēmiju. Visai simboliski, ka tā ir Filipa K. Dika prēmija. Vēlāk par šo pašu grāmatu Pauers iegūst arī franču Apollo Award. Romānā «Anubisa vārti» Tims Pauers pievēršas savam iemīļotajam, izdomātajam dzejniekam Viljamam Ešblesam.
Sekojošie romāni Pauersam ir visai dažādi. Viņš pēta pirātu tēmu grāmatā «Dīvainos viļņos», atkal atgriežas postapokaliptiskā nākotnē, sajaucot to ar vampīriem un šausmām romānā «Viņas cieņas spēks», bet 2000. gadā iznākušais romāns «Declare» apvieno sevī vēsturiski-politiska trillera iezīmes ar nemainīgiem stingrās fantāzijas atribūtiem (kā, starp citu, arī visos iepriekšējos gadījumos).
Tims Pauers ir izmēģinājis savus spēkus arī kā mākslinieks-noformētājs, sešreiz ir lasījis lekcijas rakstnieku kursos «Clarion Science Fiction Writers' Workshop», divreiz kopā ar Aļģi Budri — «Writers of the Future Workshop». Pauers ir fantāzijas triloģijas «Fault Lines» autors, vienu tās daļu, liekas, taisās ekranizēt, viņam pieder vairāki stāstu krājumi.
Patlaban Tims un viņa sieva Serena dzīvo Sanbernardino pilsētiņā, Dienvidkalifornijā.
Mājaslapa.
http://www.theworksoftimpowers.com/
Last Call
Pirmais romāns, tāda paša nosaukuma triloģijā. Mūsdienu fantāzijas žanrs, kur Bagsijs Sigels [Benjamin “Bugsy” Siegel, slavens gangsteris] kļūst par vienu no Karaļa-Zvejnieka iemiesojumiem, bet galvenajam varonim draud nāve rituālā, spēka nodošanas upurēšanā.
Expiration Date
Šī romāna varonis ir zēns Kjuts Parganss, kurš dzīvo mūsdienu Losanželosā. Viņš grib būt parasts pusaudzis, taču viņa ģimenei piemīt maģija. Paķēris līdz mazu stikla flakoniņu ar Tomasa Edisona garu, viņš bēg no mājām. Tā sākas viņa klejojumi pa mūsdienu dzīves tumšo, maģisko pusi.
Earthquake Weather
Vecais Karalis-Zvejnieks ir miris. Steidzami ir jāatrod mantinieks, par to ir jākļūst kādam zēnam, kurš cieš no nedzīstošas, asiņojošas rētas – mistiskas sava likteņa zīmes. Taču viņš nevar kļūt par jauno Karali-Zvejnieku, kamēr vecā ķermeni vēl var atdzīvināt. Par nelaimi – laiks negaida, jo tikai īstais Karalis-Zvejnieks spēj izārstēt mūsu Zemi un paglābt to no iznīcības... [Karaļa-Zvejnieka tēls nāk no karaļa Artūra leģendām – t. p.]