Darbība risinās fntāzijas pasaulē, kurā dzīvo astoņpadsmitgadīgā Selēna. Viņa ir trenēta slepkava, taču pirms gada Selēna pieļāva milzīgu kļūdu. Viņa ļāva sevi notvert un veselu gadu pavadījusi sāls raktuvēs, no kurienesreti kurš izkļūst dzīvs. Taču tagad Selēnai tiek piedāvāta brīvība par piedalīšanos sacencībās starp vislabākajiem noziedzniekiem valstī vai nāve raktuvēs..

Atceros, kā tieši pirms diviem gadiem lasīju šo grāmatu, jo visi runāja, cik tā bija lieliska, un, protams, arī man vajadzēja uzzināt, par ko tad visi tik ļoti sajūsminās. Toreiz man "Throne of Glass" ļoti patika, taču tā bija tik labi izreklamēta, ka es jutos mazliet,  mazliet vīlusies. Kā tad man patika šis darbs pēc diviem gadiem?

Varu teikt, ka man patika. Jau atkal neesmu milzīgā sajūsmā un patiesībā saprotu, kāpēc ir cilvēki, kas ienīst šo grāmatu, bet bija pietiekami interesanti, lai saglabātu manu uzmanību līdz pat pēdējai lapai. Kas man patika?

1. Selēna. Nujā, es zinu, ka daudziem tieši viņa ļoti riebās, lai gan man šķita, ka Selēna ir interesants tēls. Viņa ir slepkava, tomēr mīl lasīt grāmatas, spēlēt klavieres un spēlēties ar kucēniem, negribēdama, lai viņus noslīcina. Mazliet neiet kopā ar slepkavu, ko? Manuprāt, Selēna vienkārši bija spiesta kļūt par slepkavu, un grāmata to mazliet paskaidro, kaut patiesībā viņa nav nemaz tik ļauna. Turklāt viņas sarkastiskās piezīmes ir vienkārši perfektas. 
2. Dorians. Princis Dorians. Šeit pat nav, ko teikt, ja nu vienīgi - awww.
3. Slepkavības. Kāds pēc kārtas nogalina sacencību dalībniekus, apēdot to iekšas un izraujot smadzenes, bet neviens nezina, kas ir vainīgais. Šis likās visai interesants pavērsiens, turklāt vairākos brīžos aizdomās tika turēta pat Selēna. 
4. Ļaunums, kas mīt pilī. Kādu nakti Selēnai parādās karalienes Elenas spoks, kas paziņo, ka pilī mīt kāds ļaunums (kas tad arī ir atbildīgs par slepkavībām), un Selēnai ir jāatrod šis ļaunums. Jā, mazliet klišejiski, ka meitene atkal glābs pasauli, bet šis bija pat salīdzinoši oriģināli.

Pa vidu starp to, kas man patika, un kas nepatika, gribētu ielikt mīlas trijstūri. Joprojām nezinu, vai man tas vairāk patika, vai tomēr atkal likās kā kaut kas nevajadzīgs, tāpēc arī lieku pa vidu. Man patika, kā attīstījās Selēnas attiecības ar princi Dorianu, bet man patika arī ainas, kurās viņa bija kopā ar savu sargu Keolu (nezinu, kā pareizi iztulkot Chaol - Čaols? Kaols?:D). Ja nu gribat zināt, esmu team Dorian aaaall the way, un Keols būtu kā ļoti labs draugs Selēnai. 

Tagad par to, kas man nepatika.

1. Rakstīšanas stils. Nav jau tā, ka man ļoti nepatika autores stils, bet sākumā bija ļoti grūti lasīt un lasījās tiešām lēni. Tikai apmēram grāmatas pusē pieradu pie šāda stila un sāku lasīt mazliet ātrāk, taču mani biedē, ko es darīšu ar 4.daļu, kas ir vismaz 600lpp bieza. Lasīšu mēnesi?
2. Tēlu vārdi. Vai tiešam dārgā autore nevarēja izdomāt normālus vārdus? Es saprotu, ka tā ir distopija un izdomāta nākotnes pasaule, kurā arī nevar būt Džoni, Bobi un Mērijas, bet vienīgie divi normālie vārdi bija Selēnai (un pat tai uzvārds kaut kāda Sardīne) un Dorianam. Pārējie bija kaut kādi Keoli, Nehēmijas un Kelteinas. Vai tiešām nevar atrast interesantus personvārdus, kas neaizņems pusstundu, lai izburtotu un saprastu, kā tie pareizi izrunājami?
3. Līdzība ar citām grāmatām. Zinu, ka mūsdienās ir ļoti grūti uzrakstīt kaut ko super oriģinālu, bet tās sacencības man uzreiz sāka asociēties ar "Citādajiem" un tās sponsoru lietas ar "Bada spēlēm". Protams, nesaku, ka grāmata nav oriģināla, bet šie daži aspekti tomēr kaut kā nelika grāmatu iemīlēt. 

Vispār kopumā man sērijas pirmā daļa pat ļoti patika, un es ar prieku lasīšu arī turpinājumus (man taču vajag zināt, vai Dorians apprecēsies), par ko arī centīšos uzrakstīt recenzijas. 

8,5/10

http://readingthroughlines.blogspot.com/2017/06/throne-of-glass-by-sarah-j-maas.html