«Ķirurgs» ir pirmais romāns sērijā par sievieti — detektīvu Džeinu Ricoli, ko sarakstījusi amerikāņu rakstniece Tesa Geritsena, jaunā amerikāņu trillera zvaigzne.
Otrajā romānā «Māceklis» Hoits sēž cietumā, taču Bostonas ielās parādās jauns, noslēpumains uzšķērdējs, kas no policistiem iegūst iesauku Valdnieks. Izrādās, ka Ķirurgs ir iemantojis mācekli, taču pēc tam arī pats Hoits pēkšņi atrodas brīvībā. Slepkavas ir jau divi, iet bojā arvien jaunas sievietes un atkal Džeinas Ricoli, kā arī citu cikla varoņu: kardioloģes Ketrinas Kordelas, pataloganatomes — skaistules Mauras Ailzas dzīvēm draud briesmas...
Romāns «Grēciniece» - ir trešais no amerikāņu rakstnieces Tesas Geritsenas sērijas par policistiem un ārstiem, kas uzsāk cīņu ar sērijveida slepkavu.
Vēstījuma saspringtais stils, meistarīgi savērpta interiga, lieliskās medicīnas un noziedznieku psiholoģijas zināšanas padara Tesu Geritsenu par mūsdienu «medicīniskā» trillera meistari, kas izpelnījusies pat tāda metra kā Stīvens Kings atzinību. Viņas grāmatas ir izdotas 20 pasaules valodās.
Medicīnas doktore Tesa Geritsena (Tess Gerritsen, M.D., dzimusi 1953. gada 12. jūnijā, Sandiego, Kalifornijā) ir ķīniešu izcelsmes amerikāņu romāniste, bijusī ārste, tāpēc laikam visvairāk pazīstama tieši ar saviem ļoti profesionālajiem medicīnas trilleriem. Savā blogā viņa ir atzinusies, ka viņas īstais vārds ir Terija, taču ir vēlējusies sievišķīgāku, kad rakstījusi romantiskas noveles. Par savu uzvārdu komentārus viņa nesniedz.
Viņas vecvectētiņš ir pazīstams ķīniešu dzejnieks, bet tēvam piederēja zivju restorāns Sandiego.
Viņa ir sarakstījusi 17 romānus [Uz to laiku — t.p] dažādos žanros — melodrāma, romantiskā proza, zinātniskā fantastika. Īstu slavu viņai atnesa grāmatu sērija: «Ķirurgs», «Māceklis», «Grēciniece», «Dubultnieks».
Pirmie trīs romāni no sērijas par Džeinu Ricoli ir tulkoti krieviski un iznākuši izdevniecībā «Kņižnij klub 36.6».
«Es radīju Džeinu Ricoli,» - Geritsena saka, - «kā tādas sievietes paraugu, kurai es ļoti grbētu līdzināties — godīgai, drosmīgai, skarbai. Es esmu pilnīgi savādāka!»
Kāda tad viņa ir, mēs nolēmām uzzināt intervijā.
RG: Jūsu romānos ir ļoti daudz visādu medicīnisku lietu un ne tikai no tiesu medicīnas prakses. Tas nedaudz apgrūtina lasīšanu, taču izsauc uzticību jums, kā ekspertam šajos jautājumos. Daži kritiķi ir nokristījuši jūsu grāmatas par «medicīnas detektīviem». Vai jūs tam piekrītat?
TG: Sieviešu detektīvi ir populāri visā pasaulē. Sievietes redz noziegumus savādākā leņķī un tas ienes izmeklēšanā kaut kādu jaunu pieredzi.
Lieta tāda, ka es kādreiz biju profesionāla ārste un es cenšos izmantot avu medicīnas pieredzi, lai manas grāmatas būtu pēc iespējas precīzākas detaļās un, lai mani lasītāji uzzinātu no manis kaut ko par dzīvi, ko nevar pastāstīt citi rakstnieki. Manas grāmatas ir parasti detektīvi, taču tā kā mirušā upura ķermenis dod izmeklētājam tik daudz iespēju atminēt tā slepkavības noslēpumu, tad es ļauju savam lasītājam ienākt pataloganatoma kabinetā un paskatīties, kas tur notiek. Tāpēc man nav iebildumu, ka manas grāmatas sauc par «medicīnas detektīviem».
RG: Daudz lasītāji Krievijā, kas jau iepazinušies ar jūsu pirmajām grāmatām krievu valodā — tās ir «Ķirurgs» un «Māceklis» - vienprātīgi saka, ka tās tā vien prasās uz ekrāna. Kādas ir jūsu attiecības ar kino, vai jūs plānojat ekranizēt šos romānus un citas grāmatas, kr galvenās varones ir Džeina Ricoli un Maura Ailza? Ko jūs domājiet par filmu «Jēru klusēšana»?
TG: es esmu pārdevusi tiesības ekranizēt dažus savus romānus, tajā skaitā arī «Ķirurgu». Pagaidām Holivuda tās nav ekranizējusi, taču es domāju, ka viņi to izdarīs. [Pagaidām, 2010. gadā ir iznācis tikai 4 sēriju TV miniseriāls «Rizzoli & Isles» - t.p.] Kas attiecas uz «Jēru klusēšanu», tad tā ir ļoti, ļoti laba filma!
RG: Mums kļuvis zināms, ka jūs esat vienīgā sieviete — kandidāte uz prēmiju "Edgar - 2006" par romānu «Vanish», ar ko mēs jūs no sirds apsveicam. Kā jūs novērtējat savas iespējas šādā vīriešu kompānijā
TG: Tas man bija liels gods — būt nominētai Edgara Alana Po prēmijai šajā gadā [Neieguva — t.p.], kaut esmu vienīgā no sievietēm, kas 2006. gadā ir nomineta, neesmu pirmā vēsturē. «Edgar» ir augstākā Amerikas detektīvrakstnieku balva. Domāju, ka šogad devīze «Dodiet dāmai vietu!» nav nemaz tik slikta!
RG: Kādas ir galveno varoņu Ricoli un Ailzas radošās perspektīvas?
TG: manā jaunajā romānā, pie kura es pašlaik strādāju, Džeina Ricoli un Ailza atkal būs galvenās varones. Tas būs sestais romāns no sērijas, kas veltīta Džeinai Ricoli (THE SURGEON, THE APPRENTICE, THE SINNER, BODY DOUBLE un VANISH). [Pašlaik ir jau 8 romāni — t.p.] Sieviešu detektīvi ir populāri visā pasaulē. Sieviete redz noziegumu savādāk un ienes izmeklēšanā kaut kādu jaunu pieredzi. Turklāt daudzas manas lasītājas ir sievietes un grib lasīt par sievietēm.
RG: Ņemot vērā to, ka jums ir ķīniešu izcelsme (vectētiņš — ķīnietis), vai jūs neesat domājusi kādā no nākošajiem romāniem rakstīt par kādu eksotiskāku vietu, nekā par «auksto» Bostonu?
TG: Jā, mans vectēvs bija ķīnietis, tieši tāpat kā mans tēvs un māte. Taču, tā kā esmu uzaugusi Amerikā, tad es jau tik ļoti esmu amerikāniete, ka man daudz ērtāk rakstīt, balstoties uz amerikāņu materiālu. Tomēr, manā nākošajā grāmatā THE MEPHISTO CLUB būs daudz itāļu ainu. Tā kā es mīlu ceļot, tad ceru ragulāri paplašināt savu romānu ģeogrāfiju.
RG: Vai jūs esat bijusi Krievijā, ja nē, vai tas ietilpst jūsu plānos? Vai krievu literatūra ir iespaidojusi jūsu daiļradi? Vai jūs zinat mūsdienu krievu literatūru, piemēram Borisu Akuņinu?
TG: Nē, es nekad neesmu bijusi Krievijā, taču sapņoju turp aizbraukt jau no bērnības. Man tur ir labs draugs, viņš mācās glezniecības skolā Pēterburgā un es ceru kādreiz aizbraukt pie viņa ciemos. Daudzi krievu rakstnieki ir mani dziļi iespaidojuši: Tolstojs, Dostojevskis, Pasternaks, taču mūsdienu krievu rakstniekus es praktiski nezinu. Vajadzētu noteikti kādu palasīt. Kat gan par Borisu Akuņinu es esmu dzirdējusi.
RG: Pāriesim pie filozofiskiem jautājumiem. Jūs raikstāt par noziegumiem. Kāda, pēc jūsu domām, ir Ļaunuma daba? No kā tas ceļas, vai tam ir sociālas, reliģiozas, vai kādas citas saknes?
TG: Jūs uzdevāt patiešām sarežģītu jautājumu. Kāda ir Nozieguma un Ļaunuma daba? Es domāju, ka Ļaunums mūsos ir no laika gala. Taču kā to definēt? Es domāju, ka Ļaunums ir tad, kad cilvēki vēl citiem ļaunu un kaut ko dara, lai cilvēkiem kļūtu slikti. Es domāju, ka tā cilvēciskās dabas sastāvdaļa (tieši tāpat kā labais ir cilvēciskās dabas sastāvdaļa). Cilvēki ir sarežģītas būtnes un nav svarīgi, kādā sabiedrībā viņi dzīvo un kādai reliģijai pieder. Katrā sabiedrībā un katrā reliģijā atradīsies personības, kas gūst baudu no citu cilvēku mocīšanas. Taču es tāpat domāju, ka ir cilvēki, kuriem prāts par īsu un kuri nevar atbildēt par izdarīto. Kā ārste, es kādreiz strādāju galvaskausa-smadzeņu traumu nodaļā un redzēju pacientus, kas nespēja kontrolēt savu uzvedību. Ja viņus kāds apvainoja vai saniknoja, viņi kļuva nevaldāmi. Taču vai tas ir ļaunums? Es nezinu.
RG: Vai ir sakarība starp noziegumu un varaskāres realizāciju?
TG: Noziegums un varaskāre? Nedomāju gan. Tās ir dažādas lietas. Tieši noziedznieki visbiežāk ir VISMAZĀK varas kāri cilvēki. Noziegums ir viņu vājuma, nevis spēka pazīme. Taču, kas mani baida visvairāk — tie ir cilvēki, kuriem ir vara un kuri dara noziegumus. Valdonīgi cilvēki — vispirms jau politiķi — spēj izdarīt briesmīgas lietas — sākt karus un tamlīdzīgi. Tas ir pats šausmīgākais noziedznieka tips.
RG: Ir zināms, ka jūs esat laba mūziķe, mīliet seni ķeltu mūziku. Mūzika palīdz jums dqiļradē. Mūsu rakstnieks Ļevs Lolstojs arī mīlēja mūziku, taču «Kreicera sonātē» atklāja, ka mūzika var provocēt šausmīga nozieguma izdarīšanu. Ko jūs par to domājiet?
TG: Es domāju, ka mīlestība uz mūziku ir cilvēka dabā. Tā rosina cilvēkā emocijas un padara katra cilvēka jūtas daudz spēcīgākas. Tomēr, kad es rakstu, es neklausos mūziku. Man vajadzīgs absolūts klusums, lai domātu. Un, protams, es nedomāju, ka mūzika var izprovocēt uz noziegumu. Es esmu pazīstama ar daudziem mūziķiem un visi viņi ir ļoti smalkas, maigas, viscaur mākslai nodevušās personības — es vienkārši nespēju iedomāties, ka kāds no viņiem spētu nogalināt cilvēku!
RG: Kāds ir amerikāņu rakstnieka, kas pelna kā literāts, dzīves veids? Vai jūs daudz brauciet apkārt, tiekaties ar lasītājiem, ar citiem rakstniekiem?
TG: Es pārsvarā dzīvoju mājās un strādāju savā kabinetā. Dažreiz es braucu uz dažādām rakstnieku konferencēm, taču, tā kā ASV ir liela valsts (tāpat kā Krievija), tad pārlidojumi aizņem daudz laika. Es arī braucu pa valsti, lai tiktos ar saviem lasītājiem un parakstītu savas grāmatas. Kā esmu ievērojusi, daudzi mani lasītāji pēc profesijas ir mediķi vai skolotāji, viņiem manās grāmatās patīk tieši zinātniskie sīkumi. Ar rakstniekiem es parasti sazinos caur Internetu.
RG: Jūsu grāmatas par slepkavām-maniakiem ir spēcīgas ar savu detalizēto precizitāti, it kā varētu būt par rokasgrāmatām, lai veiktu kādu noziegumu. Vai jūs tas neuztrauc? Starp citu, no kurienes jums pašai šādas baisas fantāzijas?
TG: Jā, dažreiz uztrauc. Patiešām mans grāmatas var izprovocēt psihiski slimus cilvēkus uz noziegumu. Taču galu galā, es rādu dzīvi, kāda tā ir, reālu. Piemēram, «Ķirurgā» es parādu cilvēku, kas dara šausmīgas lietas, taču tāds cilvēks reāli ir eksistējis — Džeks Uzšķērdējs. Dažreiz starp saviem lasītājiem tikšanās reizēs es redzu dīvainus cilvēkus. Viens reiz man teica, ka viņš dievina manas grāmatas, tāpēc ka tās atbilst viņa paša fantāzijām. Tas mani nedaudz sabiedēja, kaut gan viņš izskatījās kā pilnīgi parasts cilvēks. Nedomāju, ka es pati būtu slima ar šīm fantāzijām. Vienkārši, mani interesē naparastais cilvēku uzvedībā. Tāpēc ka pēc izglītības es esmu bioloģe un ārste, kas daudz ir nodarbojusies ar jautājumu: kā Māte Daba radā tik briesmīgas lietas!
http://www.rg.ru/2006/03/17/gerritsen.html
Autores mājas lapa:
Raksts Vikipēdijā:
http://en.wikipedia.org/wiki/Tess_Gerritsen
Fantastiskais romāns “Gravity” (krievu tulkojumā - “Himera”).
Dīvainie — un šausmīgie — mikroorganismi kļūst par zinātnisku pētījumu objektu Starptautiskajā kosmiskajā stacijā. Tie ir tik šausmīgi, kā pētījumi beidzas ar virkni baismīgu nāvju, bet paši mikroorganismi, kas iegūst nosaukumu «Himēra», var kļut par briesmīgas biokatastrofas iemeslu uz Zemes, kur nu katastrofa — uz kārts ir likts visas civilizācijas liktenis! Cīņu ar nelaimi uzsāk ārsti uz Zemes un astronauti kosmosā, vispirms jau astronaute-pētniece Emma Votsone.
Tesa Geritsena šajā grāmatā paliek mūsdienu medicīniskā trillera meistare, taču plus visam vēl klāt nāk tas, ka šis darbs ir lielisks sieviešu (kaut arī «kosmiskais»), liriskais (kaut arī neparasti asiņains) romāns par mīlestības uzvaru.
http://obuk.ru/literature/38853-tess-gerritsen.-khimera.html
Autores grāmatas ir iznākušas arī latviešu valodā izdevniecībā Zvaigzne ABC.
Ķirurgs.
Tesa Džeritsena (1953.) ir mediķe un vairāku starptautiski atzītu bestselleru autore. Latviešu valodā iznākuši viņas darbi “Māceklis”, “Grēciniece” un “Mefisto klubs”.
Ir karsta, sutīga vasaras diena. Slepkavību izmeklēšanas detektīvs Tomass Mors tiek atsaukts no atvaļinājuma – pilsētā uzradies sērijveida slepkava. Tas ir kā plēsīgs zvērs, kas uzbrūk vientuļām sievietēm, naktī ielaužas viņu dzīvokļos un pirms upuru nogalināšanas veic dīvainus rituālus. Slepkavas ķirurga prasmes mudina domāt, ka viņš ir mediķis.
Jau pašā izmeklēšanas sākumā Mors un viņa partnere Ridzoli piedzīvo pārsteidzošu atklājumu: Katrīna Kordela, skaista ķirurģe ar noslēpumainu pagātni, ir cieši saistīta ar notikušajām slepkavībām. Pirms diviem gadiem viņa citā pilsētā bija kļuvusi par šausminošas izvarošanas un slepkavības mēģinājuma upuri. Un nu Kerolai uzglūn jaunais slepkava...
Aizslēdziet visas durvis, atvienojiet telefonu un aizvelciet aizkarus...
No angļu valodas tulkojusi Daina Borovska
http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/katalogs/?search=tesa+d%C5%BEeritsena
Māceklis.
Tesa Dюeritsena, gadiem strвdвjusi par praktizзjoрu вrsti un ir kпuvusi par atzоtu kriminвlromвnu rakstnieci. Lasiet arо viтas romвnu „Нirurgs”, kas iznвcis sзrijв „Lieta Nr..”.
Ir svelmaina vasaras diena Bostonв. Pilsзtв sвkusies рokзjoрu slepkavоbu virkne. Cits pзc cita savos mвjokпos tiek atrasti turоgi vоrieрi. Slepkavоbas visas kв viena ir notikuрas naktо. Vienвdas un neizprotamas ir upuru pozas. Visos gadоjumos no mвjas pazuduрas viтu sievas. Izmeklзtвja Dюeina Ridzoli sвk ritinвt noslзpumu pavedienus. Par ko liecina laulвto savandоtвs gultas katrв no guпamistabвm? Kвpзc vоrieрi nobendзti, sзюam piesaitзti pie krзsla? Ko nozоmз pie katra upura kвjвm zemз nokritusо kafijas tasоte?.. pamazвm tiek atrastas arо noslepkavoto vоrieрu sievas. Pa to laiku no cietuma izbзdzis Нirurgs. Kas galu galu galв ir jaunвs slepkavоbu sзrijas veicзjs? Vai viтр ir viens pats? Dюeina Ridzoli jыt, ka pвr viтas galvu sabiezз pazоstami, tik pazоstami mвkoтi.
No angпu valodas tulkojusi Daina Borovska.
http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/katalogs/product.php?prod_id=3765
Grēciniece.
Spriedzes un samilzušu problēmu pārpilns detektīvromāns, cilvēka zemapziņas dzīļu pārsteidzoša, baisa atklāsme. Tipiska Jaunanglijas ziema - nežēlīgs vējš un aukstums, kas kož līdz kaulam. Tomēr šausmu aina, kas dakterei Ailzai un detektīvei Džeinai Ridzoli paveras Bostonas Dievišķās Gaismas Dievmātes kapellā, liek aizmirst nejūtīgos pirkstus un ledū sasalušo apgērbu: nogalinātas divas mūķenes; neviens nezina kāpēc. Mora Ailza, veicot autopsiju, atklāj divdesmitgadīgās māsas Kamillas noslēpumu - īsi pirms noslepkavošanas mūķene dzemdējusi bērnu. Daktere Ailza kopā ar detektīvi Ridzoli veic izmeklēšanu, kuras laikā nāk gaismā slepkavas identitāte. Nevienam pat prātā nebūtu nācis turēt šo cilvēku aizdomās... No angļu valodas tulkojusi Elita Līdumniece. Māksliniece Una Leitāne.
Mefisto klubs.
Amerikāņu autore Tesa Džeritsena ir mediķe un starptautisku bestselleru autore. Rakstniece atteikusies no veiksmīgas ārsta prakses, lai pievērstos literatūrai.
Pulcēdamies kādā greznā Bīkonhilas savrupmājā, Mefisto kluba biedri cenšas izskaidrot un izanalizēt ļaunuma būtību: vai tas sastopams arī fiziskā veidolā? Vai tiesa, ka pa zemi staigā dēmoni? Smeļoties informāciju vēstures faktos un reliģiski mistiskā simbolismā, šie pētnieki izvirzījuši mērķi pierādīt pārsteidzošu tēzi: Sātans ir reāla būtne, kas eksistē mūsu vidū. Iedziļinoties karjeras sarežģītākajā un neparastākajā lietā, medicīnas eksperte Mora Ailza un detektīve Džeina Ridzoli uzsāk bīstamu ceļojumu ļaunuma labirintā. Tur viņas sastopas ar velnišķīgu pretinieku, kas ir daudz bīstamāks par visiem līdz šim sastaptajiem.
No angļu valodas tulkojusi Ina Strautniece.
http://www.jaunasgramatas.lv/tesa-dzeritsena-mefisto-klubs/