Amerikāņu profesors Maikla Orens apgalvo, ka 5500 gadu laikā, ko kaķi pavadījuši, dzīvojot līdzās cilvēkam, viņi izveidojuši skaņu un žestu valodu, kas domāta gan kontaktam ar cilvēku, gan viņa darbības vadīšanai… Profesors ierakstījis kaķu balsis dažādās situācijās un devis tās noklausīties eksperimenta dalībniekiem. Noskaidrots, ka īsās un augstās skaņas cilvēku apziņā asociējas kā patīkamas, bet zemas un ilgas – kā prasošas. Ņaudēšana, visticamāk, ir sveiciens vai lūgums… Līgana murrāšana vienmēr pauž apmierinājumu, bet īsa un saraustīta ir slimīgu sajūtu pazīme… Ja kaķis glauda saimnieku ar ķepu vai trinas ar galvu gar viņa kāju – tā ir vai nu pieķeršanās izpausme, vai arī lūgums pēc glāsta vai cienasta… Kad kaķis pakustina stāvu izslietās astes galiņu – tas liecina par priecīgu uzbudinājumu, interesi un labvēlību… Uz leju nolaista aste – nogurums, negatīvas emocijas. Kūkumā izliekta mugura, cieši pieglaustas ausis, šņākšana vai rūkšana liecina par agresiju… Kaķim piemīt arī lielas ietekmēšanas spējas, kas liek tā ienaidniekiem mainīt savus uzbrūkošos nodomus, bet no cilvēka palīdz iegūt sev vēlamo…

Kopš minkas dzīvo kopā ar mums, cilvēks ne reizi vien centies atklāt kaķu noslēpumus, taču tā vietā klāt nākuši arvien jauni. Ne velti arvien biežāk izskan apgalvojumi, ka patiesībā kaķi ir citplanētiešu iesūtīti novērotāji! Šīs teorijas piekritēji mīl norādīt uz interesantu faktu, ka Peru piramīdu kompleksā uz sienām atklāti zīmējumi, kuros atveidoti dīvaini lidaparāti ar citplanētiešiem un kaķiem līdzīgiem dzīvniekiem. Tāpat tiek apgalvots, ka kaķu paradums ilgstoši sēdēt cits citam pretim vai itin prāvos baros, vienkārši blenžot vienam uz otru un izdot dīvainas skaņas, liecinot par telepātisku sazināšanos savā starpā.

Par labu minku ārpuszemes izcelsmes teorijai liecinot arī viņu dievībai pielīdzinātais statuss Senajā Ēģiptē. No kurienes pret viņiem tāda cieņa? Izrādās, senajiem ēģiptiešiem bijis zināms krietni vairāk “kaķu noslēpumu”, nekā mums, modernās pasaules cilvēkiem. Pirmām kārtām viņi esot skaidri zinājuši, ka kaķi uz Zemes ieradušies kopā ar dieviem no Sīriusa un tādējādi arī paši bijuši pielīdzināmi dievībām. Tāpat Senās Ēģiptes priesteru vidū (vismaz daļā no viņiem) esot valdījusi pārliecība par kaķu spējām brīvi pārvietoties gan laika upes plūdumā, gan starp paralēlajām pasaulēm. Kaķi spējuši atgriezties pagātnē tajās laimīgajās dienās, kad uz Zemes vēl dzīvojuši dievi no Sīriusa, un nodot viņiem cilvēku vēlmes un lūgumus. Šo teoriju tās piekritēji cita starpā pamato arī ar dažās Ēģiptes piramīdās un tempļos arheoloģiskajos izrakumos atklātajām nelielajām durtiņām, kuras vedušas uz speciālām telpām, kurās brīvi iekļūt varējuši vien kaķi.

Nav zināms, cik šajās teorijās taisnības, cik fantāzijas, taču viens gan skaidrs – ja mājās sazin no kurienes uzrodas kaķis un iekārtojas uz palikšanu, viņu nedrīkst prom dzīt. Minka ieradies, lai no mājas iemītniekiem atvairītu nelaimi. Turklāt, ej nu sazini, vai negaidot atnākušais peļu junkurs ir kaimiņu pagalma iemītnieks vai cita laika un telpas sūtnis…

Seno atlantu civilizācija un sestā maņa

Neatkarīgi no tā, ir kaķi tālu civilizāciju sūtņi vai nav, šie mīlīgie mājdzīvnieki veic vēl kādu, mums neredzamu, bet tādēļ ne mazāk būtisku funkciju. Viņi jūt cilvēka biolauku un bez pūlēm nosaka un uzņem sevī visu negatīvo enerģiju, kura pretējā gadījumā var izvērsties slimību, baiļu un depresiju cēlonī. Ir versija, ka šo spēju viņiem ar gēnu inženierijas starpniecību iepotējusi seno atlantu civilizācija, kura tādējādi rūpējusies par savu veselību un labsajūtu.

Vēl viena unikāla kaķu īpašība ir spēja atrast mājupceļu praktiski no jebkuras vietas. To, ka tas nav tikai kaķumīļu izdomāts mīts vien, apliecina stāsts par runci Pino, kuru saimniems ar lidmašīnu nogādājis pie sava drauga 200 kilometru attālumā, tomēr Pino pēc 11 dienām pārradās mājās! Kā runcim izdevās dienā noiet aptuveni 16 kilometru un orientēties viņam pilnīgi nepazīstamā apkārtnē! Zinātnieki vien neizpratnē rausta plecus.

Pēc ilgiem eksperimentiem izdevās noskaidrot – kaķiem piemīt sestā maņa. Tas, konkrēti kāda, nav zināms. Tiesa, amerikāņu zinātnieka F.Morela eksperimenti pierādīja, ka apmēram puse no kaķa galvas smadzeņu šūniņām, kuras atbildīgas par redzi, spēj uztvert arī cilvēka ausij nedzirdamus skaņas signālus. Lai arī profesora pētījumi vēl turpinās, tomēr šis atklājums lika secināt – kaķiem vienīgajiem uz mūsu planētas piemīt tāda unikāla īpašība kā “redzes dzirde”. Līdzīgās domās ir arī cits zinātnieks – profesors Leiheizens, kurš izteicis pieņēmumu, ka kaķu izcilo orientēšanās spēju pamatā ir viņu akustiskā jūtība.

Vēl kaķiem ir īpaša navigācijas sistēma un radars vienlaikus – ūsas, kuras sajūt apkārtējās vides vibrācijas un tādējādi ļauj kaķim saprast, kur viņš atrodas un vai tuvumā ir vēl kāda dzīva būtne. Starp citu, tieši pateicoties ūsām radies teiciens – kur izlien kaķa galva, tur tiks cauri arī kaķis pats. Ūsas, kas ir abpus kaķa purniņam, ir tādā pašā platumā kā dzīvnieka ķermenis un ļauj kaķim saprast, vai viņš var izlīst cauri kādai spraugai.

Atnācēji parasto kaķu pulkā

Šīs un vēl daudzas citas kaķu īpašības ļāva ne vienam vien pētniekam izvirzīt hipotēzi, ka kaķi (vai vismaz daļa) patiesībā ir atnācēji no citām pasaulēm vai galaktikām.

Par to ir pārliecināts amerikāņu zinātnieks un ufologs B.Staigers. Pēc viņa domām, kaķi – kosmosa sūtņi ir ļoti veiksmīgi iefiltrējušies parasto kaķu pulkā un cītīgi vēro Zemes civilizāciju. Šos kaķus varot atšķirt pēc viņu neraksturīgi labajām prāta spējām, sabiedriskuma un īpaši izteiksmīgā skatiena. Viņi bieži apciemojot savu saimnieku sapņus – jā, jā, tieši apciemo, nevis vienkārši rādās sapnī. Viņiem piemītot ekstrasensoras spējas, šie kaķi protot ieskatīties savu saimnieku domās, sajust viņiem draudošās briesmas un, saprotams, darīt visu, lai paglābtu saimnieku un viņa ģimenes locekļus. Par to, ka kaķi sajūt briesmu tuvošanos, ir neskaitāmas liecības. Piemēram, Lielbritānijas iedzīvotāji Otrā pasaules kara laikā atklājuši, ka ātrāk par gaisa trauksmes sirēnām par uzlidojumiem brīdina kaķi. Kamēr akustiskās iekārtas zondēja debesis, meklējot tuvojošos bumbvedējus, pilsētnieki vēroja savus kaķus. Tikko tie sāka kļūt nemierīgi, saimnieki jau skrēja uz bumbu patversmēm. Arī Vezuvam tuvējās pilsētās un ciemos Neapoles līča austrumu krastā iedzīvotāji vairāk raduši paļauties uz murrātājiem nekā uz zinātnieku prognozēm par gaidāmo izvirdumu. Sajūtot izvirdumu sākumu, kaķi skrienot tālāk no briesmām, un cilvēkiem atliek vien sekot viņu piemēram.

Taču ufologi brīdina, ka ir arī agresīvi noskaņoti citplanētu izcelsmes kaķi. Viņi cenšoties savam saimniekam ieriebt, kā prazdami, un šajā ziņā izrādot tiešām lielu izdomu. Ufologi apgalvo, ka šādā veidā kaķi mēģina izdzīvot pretinieku no teritorijas, kuru jau uzskata par savējo. Tomēr lielākā daļa šo “citplanētu kaķu” esot augsti intelektuālas un saprātīgas būtnes, kuru galvenais uzdevums uz planētas Zeme ir cīņa ar ļaunumu visās tā izpausmēs, īpaši ar to, kurš nemanāms un nedzirdams sūcas mūsu mājās no astrālās pasaules.