Kāds seno laiku sniķainis – mastodonts, kuru atrada 1992.gadā, tagad var likt pārrakstīt cilvēces vēsturi Ziemeļamerikā par aptuveni 115 000 gadu. Mastodontu uzgāja, strādājot pie kādas autostrādes būves Sandjego, ASV, un jau tolaik arheologi bija sajūsmā, jo milzim bija redzamas skaidras zīmes, ka tas ir bijis tuvā kontaktā ar cilvēkiem. Uz kauliem bija redzamas griezumu pēdas, un tie bija salauzti ar primitīviem akmens darbarīkiem aptuveni dzīvnieka nāves brīdī, turklāt ilkņus atrada stāvam vertikāli zemē. Tagad zinātnieki ar radioaktīvā oglekļa datēšanas metodes palīdzību ir noskaidrojuši dzīvnieka vecumu, un izrādās, ka mastodonts ir 130 000 gadu vecs. Tāpc Sandjego Dabas vēstures muzeja pētnieki apgalvo, ka cilvēki, iespējams, neandertālieši, dzīvoja Ziemeļamerikā par apruveni 115 000 gadu agrāk, nekā pierādīts līdz šim. Saskaņā ar pieņemtajām hipotēzēm tobrīd neandertālieši vēl nemaz nebija pametuši Āfriku, lai dotos uz Eiropu vai Āziju.

“Ja rezultātus varēs atklartot, tas mainīs mūsu zināšanas par to, kā agrīnie cilvēki iekaroja Ameriku,” avīzei “The Guardin” stāsta Londonas Dabas muzeja antropologs Kriss Stringers.