Lai arī līdz liktenīgajiem trim šāvieniem Dalasā vēl ir laiks pieci gadi un ir veikti priekšdarbi, tomēr jārēķinās, ka vēsturei nepatīk, ka viņu maina.
Kaut kur grāmatas pusē es sapratu, ka šis stāsts var beigties n-tajās variācijās. Un visas tās būtu gana pieņemamas un labas. Aizverot vāku, varu teikt- bija ar.
Nedaudz jau sākumā tas ceļojums laikā atgādināja ”ahh, senie un labie laiki, kad zāle bija zaļāka…”, bet to varēja saprast. Kā nekā skolotājam Džeikam, kurš pagātnē uzdevās par Džordžu Ambersonu, no sajūsmas vajadzēja elst un pūst- lētas preces, nesaķīmiķota pārtika, glauni autiņi … . Pasaka tādam cilvēkam, kurš pieredzējis mūsdienas un vēl nodrošinājies ar iespēju totalizatorā vienmēr laimēt sev vajadzīgo summu. Protams, uhh un ahh iespaidi zūd tiklīdz ieraugi tualeti krāsainajiem (vienkārša laipa pār strautiņu) vai nemitīgo smēķēšanu visur un vienmēr.
Parasti, amerikāņu filmās un grāmatās, angļu valodas skolotājs ir nostādīts kā necilas profesijas pārstāvis. Cilvēks vienkāršais un pelēkais. Laikam arī tāpēc Stīvens Kings viņu izmanto arī šoreiz, parādīdams, ka obligāti nav jābūt superkareivim, lai mainītu vēstures gaitu. Un, kas būtiskākais- vēlētos to darīt. Jo Džeikam/Džordžam bija miljons un viens iemesls, lai Dalasā atstātu vēsturi nemainītu un tikmēr pašam izbaudīt to, kur viņš nonācis un ko piedzīvojis.
Grāmata ievilka. Pamatīgi! Lasot grāmatu, atmiņā ik pa laikam uzpeld kadri no filmām JFK, Ruby un Atpakaļ nākotnē. Tas viss veido tādu savdabīgu, atkarību raisošu kokteili, ka vairs jau neatšķir vai transā esi no grāmatas izraisītā ceļojuma laikā vai no pusgulētajām naktīm, kurās lasīšana miegu uzveica ar graujošu pārsvaru.
P.S. Ja melns kaķis neskries pāri, tad jau nākamgad mēs grāmatas notikumus varēsim vērot seriālā.
Grāmatas vērtējums: 10/10