Links uz grāmatas
Jaunam, bet jau no heroīna atkarīgajam, Edija Dīnam, būtībā sakarīgam un apķērīgam puisim, kuru paša izvēles un dzīve novedusi neceļos, uzticēts ievest Ņujorkā divas mārciņas kokaīna. Kad Rolands sper soļus aiz pirmajām durvīm, mēs attopamies (pasažieru lidmašīnā) Edija prātā. Nezinu, kā pats reaģētu, ja pēkšņi galvā kāds sāktu runāt, bet situācija spiež Rolandu atklāt savu klātbūtni, lai abi varētu tikt droši prom no lidmašīnas un netiktu aizturēti. Nākas improvizēt!
Odeta Holmsa jeb Deta Vokere/Walker, divas sievietes vienā ķermenī. Nē, nē. Šis nav nekāds tur siāmas dvīņu gadījums kā AHS: Freak Show. Atbilde meklējama viņas bērnībā ’60.tajos gados Ņujorkā, kur moments, kad mazai (melnādainai) meitenei, pastaigājoties kopā ar vecākiem, uzkritis ķieģelis no daudzstāvu mājas jumta, visai ātri tiek nodēvēts par negadījumu. Ja dzīve jau tā nebūtu pietiekoši skarba un rūgta, Odetai, jau pieaugušai esot, nepaveicas vēlreiz, kad kāds izdomā viņu nogrūst priekšā pieturā pienākošam metro, kas rezultējas ar zaudētām kājām un ratiņkrēslu. Odeta un Deta nevarētu būt vēl atšķirīgākas viena no otras. Kamēr viena ir izglītota, labestīga un pieklājīga, tikmēr otra ir Pateicoties viņai, varu atķeksēt kategoriju A book with a character who has a disability, kategoriju manā bingo kartītē. Varētu pat teikt, ka Odetas invaliditāte ir gan fiziska, gan garīga, kaut arī varbūt tieši šī duālā personība ar krasi atšķirīgām rakstura īpašībām noder Rolandam viņa kvestā sasniegt Tumšo torni.
Ar trešo lozi, pēc orākula vārdiem pirmajā grāmatā, Rolandam lemts izvilkt nāvi. Vai tā būtu viņa paša? Diez vai, jo sērija vēl pašā sākumā :D, bet, ja nopietnāk, kurš tad cits mūs spētu aizvest līdz tornim? Džeks Morts/Jake Mort savā ziņā The Dark Tower sērijā neparādās pirmoreiz. Gribētos teikt, ka viņš ir vēl samaitātāks nekā Deta, jo viņš no tādām nelaimēm, kā ar Odetu vai Džeiku, ķer kaifu.
Varbūt Rolandam vairs nav lemts kļūt par pēdējo strēlnieku?
Ar paša Rolanda veselību viņa pasaulē gan ir visai čābīgi. Grāmatas sākumā Rolands pamostas pludmalē, un pēc riebīgu, vēzim līdzīgu radījumu uzbrukuma zaudē dažus pirkstus. Pienācīgi neaprūpētās brūces iekaist un ar katra diena situāciju pasliktina. Tomēr arī šādā situācijā Rolands saglabā savu skarbo humoru. Bet pfff! Kaut kas taču neatturēs dižo strēlnieku no viņa dzīves mērķa. Gan savu, gan diemžēl arī Edija un Odetas dzīvību Rolands stāda zemāk.
Kad divas līdzīgās pasaules, plus vēl trijos dažādos laikos, nostatītas tik cieši blakus salīdzināšanai, bija vēl fascinējošāk doties dziļāk Kinga radītajā stāstā. Vien der atcerēties, ka, iestājoties dziļai tumsai, nav vēlams atrasties atklātu ūdeņu tuvumā!
Nedaudz varētu piekasīties pie tā, ka Odetas slimība vairākkārt tiek apzīmētā kā šizofrēnija, nevis personības dalīšanās.* Kā arī bija pāris mirkļi, kur dažas vietas šķita lēnākas, mazāk interesantas un gribējās uzsaukt ‘’nu tālāk, tālāk! Pietiks kavēties!’’. Bet tā, atšķirībā no The Gunslinger, kur viss ir pilnībā jauns un neskaidrs kas un kā, bija super!
Interesanta šķita autora pēcvārdi beigās, iesakot apdomāt iespēju, ka Rolands var arī nebūt tas, kurš sasniegs Tumšo torni.
*Un vēl vairāk pie beigu momenta, kur tā pēkšņi viņām paliek labāk un izveseļojas, kas, protams, prasa jaunu, kopēju vārdu Suzanna.