Latvijas Fantāzijas un Fantastikas Biedrība: Staņislavs Lems

Poļu rakstnieks Stanislavs Lems ir pasaules slavu ieguvis zinātniskās fantastikas autors, starp kura grāmatām izceļas "Ēdene" (1959) un "Solāris" (1961).

Viņš ir dzimis un uzaudzis Ļvovā, pirmskara Polijā, Tagad pilsēta pieder Ukrainai. Lems sāka rakstīt jau studiju gados un strādāja medicīnas nozarē. Viņš vispirms rakstīja reālistiskus stāstus un poēmas, taču 1950. gados pievērsās zinātniskai fantastikai. Lema grāmatām ir raksturīgs sarkastisks humors un filozofiskas tēmas pētot attiecības starp cilvēkiem un mašīnām. 1980. gados vairākas viņa grāmatas tika pārtulkotas angļu valodā, viņš rakstīja esejas amerikāņu žurnāliem un viņa reputācija auga, viņu uztvēra kā vienu no lielākajiem zinātniskās fantastikas rakstniekiem. Viņa citas grāmatas, kas izceļas, ir "Kiberiāde" (1965), "Stāsti par pilotu Pirksu" (1968) un futuroloģiskas esejas "Okamgnienie" (2000). Viņa grāmata "Solaris" ekranizēta filmā divas reizes, pirmo reizi, 1972. gadā to paveica krievu režisors Andrejs Tarkovskis, tad 2002. gadā amerikānis Stīvens Soderbergs (pēdējo filmu es neesmu redzējis, bet man tomēr labāk atmiņā ir palicis - toreiz domāju seriāls - Borisa Nirenburga divsēriju TV filma - ko rādīja pa televīziju. Nepiefiksēju autorus, man likās, ka poļu filma, taču par tādu Vikipēdija klusē? Ja tā ir minētā filma, tad atmiņā palicis, ka tā vairāk pieturas oriģinālam. Toreiz, manā vecumā Tarkovskis likās pārāk filozofisks).

https://www.who2.com/bio/stanislaw-lem/

Lema mājas lapa.

https://solaris.lem.pl/

Filips Diks, viens no retajiem, par kuru Lems izteicās pozitīvi "Fantastikā un futuroloģijā", uzskatīja, ka Lems ir komunistu provokācija, aiz kuras slēpjas vesela rakstnieku grupa, kas raksta pēc partijas pavēles, lai iegūtu kontroli pār sabiedrisko domu. Pamats bija Lema ļoti lielā stilu daudzveidība. Diks pat šajā sakarā uzrakstīja ziņojumu FIB, citi to skaidroja ar to, ka rakstniekam tajā laikā nebija labi ar nerviem. Amerikānis Kurts Vonnegūts uzskatīja, ka "Robotu pasaku" stāstā "Par karali Ferīciju un karalieni Kristālu" ir vislabāk pasaules literatūrā atklāta cilvēka patiesā daba.

https://pl.wikipedia.org/wiki/Stanis%C5%82aw_Lem

No latviešu Vikipēdijas.

Staņislavs Hermans Lems (poļu: Stanisław Herman Lem, dzimis 1921. gada 12. septembrī Ļvovā tagadējā Ukrainā, miris 2006. gada 27. martā Krakovā Polijā) bija poļu zinātniskās fantastikas rakstnieks, filozofs un esejists. Lema grāmatas tulkotas apmēram 40 valodās, to kopējā tirāža pārsniedz 27 miljonus eksemplāru.

Biogrāfija

Lems dzimis ārsta ģimenē, ticis audzināts katolicisma garā, taču vēlāk kļuvis par ateistu. Studējis medicīnu Ļvovas Universitātē, taču studijas pārtraucis Otrais pasaules karš. Nacistiskās okupācijas laikā Lems strādājis par automehāniķi un metinātāju, darbojies pretošanās kustībā. 1946. gadā Lems no Padomju Savienības anektētās bijušās Polijai piederošās teritorijas devās uz Krakovu, kur atsāka medicīnas studijas. Lems izvēlējās nekārtot gala eksāmenus, lai izvairītos no militārā ārsta karjeras. Viņš strādāja par zinātnisko asistentu organizācijā Konwersatorium Naukoznawcze, šajā laikā viņš arī pievērsās literārajai darbībai.

1951. gadā tika publicēts Lema romāns "Astronauti" (Astronauci) (viņa vecākais romāns gan ir "Cilvēks no Marsa" (Człowiek z Marsa), sarakstīts 1946., bet grāmatā izdots tikai 1989. gadā). 1953. gadā Lems apprecēja fiziķi Barbaru Lesņaku (Barbara Leśniak). 1982. gadā, kad Polijā tika izsludināts kara stāvoklis, Lems pameta Poliju un strādāja Rietumberlīnē, bet vēl pēc gada devās uz Vīni, kur arī uzrakstīja divus pēdējos romānus. 1988. gadā viņš atgriezās Polijā. Lema pazīstamākie darbi ir romāni "Solāris" (Solaris, 1961), "Neuzvaramais" (Niezwyciężony, 1964) u.c. Pats Lems savus pirmos fantastikas romānus visai augsti nevērtēja, viņš tos neliktu savos kopotajos rakstos. „Astronauti” vispār ir ļoti līdzīgi tā laika padomju autoru darbiem.

No krievu Vikipēdijas.

Staņislavs Lems ir rakstījis par (bieži nepārvaramām) grūtībām cilvēces un ārpus Zemes civilizāciju attiecībās, par planētas tehnoloģisko nākotni. Vēlākie darbi veltīti ideālistiskai un utopiskai sabiedrībai, cilvēka eksistencei šajā pasaulē, kur viņam vairs nav vietas tehnoloģiju attīstības dēļ. Viņa citplanētiešu pasaules ietver mehāniskus, pašorganizējošus "kukaiņus" ("Neuzvaramais"), saprātīgu Okeānu ("Solāris") un citus. Tehnoloģisko utopiju problēmas ir izskatītas romānos "Atgriešanās no zvaigznēm", "Miers uz Zemes", "Apskate uz vietas" un arī ciklā "Kiberiāde".

Lema darbos ir daudz intelektuāla humora, vārdu spēļu, visādu alūziju.

Pats Lems ir rakstījis, ka uz viņa daiļradi vislielāko iespaidu ir atstājuši:

Sols Belovs (1915—2005) — amerikāņu rakstnieks, Nobela prēmijas laureāts literatūrā, 1976. gadā;

Herberts Velss (1866—1946) — angļu rakstnieks un publicists, viens no XX gadsimta zinātniski-fantastiskās literatūras aizsācējiem;

Norberts Vīners (1894—1964) — amerikāņu filozofs un matemātiķis, kibernētikas aizsācējs;

Klods Etvuds Šenons (1916—2001) — viens no matemātiskās informācijas teorijas radītājiem;

Žils Verns (1828—1905) — franču rakstnieks, viens no zinātniskās fantastikas žanra pamatlicējiem;

Viljams Olafs Stepldons (1886—1950) — angļu filozofs un rakstnieks-fantasts.

1997. gadā Lems kļūst par Krakovas goda pilsoni. Lems mirst 84 gadu vecumā pēc ilgstošas sirds kaites. Apglabāts Salvatoras kapsētā. Krakovas Salvatoras rajonā, Džordža Vašingtona alejā.

Vairāk par Lemu var lasīt viņa autobiogrāfiskajā romānā "Mana dzīve" ("Mein Leben", 1983. vācu izdevums) un romānā "Augstā pils" (1966. pirmpublicējums, 1975.) par bērnības gadiem Ļvovā.

Raksts par Lemu ukraiņu tūrisma ceļvedī. Angliski. Rakstnieks ar cieņu izsacījās pret ukraiņiem un labi prata viņu valodu. Lema romāni: Inwazja z Aldebarana (Invasion From Aldebarana), Eden, Solaris, Powrot z gwiazd (Return From The Stars) un Niezwyciezony (Invincible) ir kļuvuši par ZF klasiku.

http://lviv.biz/en/people/stanislaw-lem

Džona Vilsona raksts par Lemu. Books & Culture redaktors. https://www.weeklystandard.com/john-wilson/stanislaw-lem-1921-2006

Vēl viens raksts.

https://www.notablebiographies.com/supp/Supplement-Ka-M/Lem-Stanislaw.html

Staņislava Lema vārdā nosauktais Zinātnes dārzs Krakovā.

https://www.ogroddoswiadczen.pl/garden

Krakovas literatūras nams “Lema planēta”.

http://krakowcityofliterature.com/planet-lem-a-new-home-for-literature-and-language-in-krakow/

Par Lemu Krakovā.

https://www.inyourpocket.com/krakow/stanislaw-lem_74442f

Par 2014. gadā Vācijā notikušo pasākumu, kas bija veltīts Lemam.

https://www.dhm.de/zeughauskino/programmarchiv/2014/april-juni-2014/stanislaw-lem.html