Vai neatgādina zibatmiņu? Retais zina, taču mūsdienu universālās informācijas glabātāji ir veidoti tieši tā.
"Kristālus lasīja ar optona palīdzību. Optons atgādināja parastu grāmatu, tikai ar vienu pašu lapaspusi starp vākiem. No katra pieskāriena uz tās parādījās teksta nākošā lapaspuse".
Tā kā, dārgo un pašu jaunāko aifonu un aipodu īpašnieki, jūsu portatīvās iekārtas, bez kurām jums dzīve nav mīļa, tika pareģotas jau vairāk nekā pirms pusgadsimta. Kaut gan, Lems nomira 2006. gadā - līdz savu ideju iemiesošanas metālā viņš nepiedzīvoja. Taču, kas zina, vai tie nebija viņa romāni, ko lasīja jaunatne, neietekmēja sensoru ekrāna radītājus uz lieliem atklājumiem?
Virtuālā realitāte.
Lems sauca to par "fantomātiku" - samainītu sajūtu sistēmu, ko ievada smadzenēs. Šī jaunā pasaule, kas tiek radīta cilvēkam, pasaule, ko viņš nespēj atšķirt no tagadnes... Kā lai tur neatceras zvērinātus "geimerus" un "čatistus", kas neatraujas no datoriem. Arī mūsdienu cilvēku vairākumam lielu daļu no dzīves "apēd" Internets. Kāds bez tā nevar strādāt, kādam tas palīdz kontaktēties ar cilvēkiem.
Pie tēmas par dzīvi fantomātikā Lems vēršas daudzas reizes, rakstot arī esejas. Viņu interesē cilvēka esības izdomātā realitātē filozofiskie aspekti. Kas no tā iznāks? Kā uzvedīsies "Homo sapiens pieslēgtais" un vai viņš paliks par saprātīgu cilvēku? Vienas atbildes tam nav vēl līdz šim...
Fantomātikas sakarā Lems pareģo arī mūsdienu polittehnoloģijas trikus... "Viss, ko redz uz plašajiem prospektiem un dārgos apartamentos, ēd izmeklētos restorānos, dārgās automašīnas un brīnišķīgās sievietes, visa viņu dzīve un darbs... īstenībā neeksistē. Realitāte ir pavisam cita - daudzas reizes sliktāka...
Turklāt ir dažādi tās slāņi: tiem, kas vēlas zināt patiesību, rāda tikai nelielu daļu no lietu sliktā stāvokļa, tāpēc ka baidās no patiesības - psihe neizturēs..."
Nanotehnoloģijas.
Pavisam tehnoloģiskas nanoiekārtas darbojas Staņislava Lema romānā "Neuzvaramais", kas sarakstīts turpat 1964. gadā. Zemes kreiseris ar tādu pašu nosaukumu nosēžas uz nezināmas planētas un cilvēki sastop tur... mušiņas. Elektriskus robotus, ne lielākus par kukaiņiem. Vēlāk noskaidrojas - tas ir automātu evolūcijas augstākais punkts, daudzus gadsimtus dzīvie mehānismi, kas kādreiz ir bijuši cilvēkveidīgi, ir piemērojušies jaunai dzīvei. Bargs simbols visiem cilvēkiem...
Biedē viena lieta - jau tagad pasaules tehniski visaugstāk attīstītajos bruņotajos spēkos tiek strādāts pie nanoarmiju radīšanas. Tās pašas mušiņas, kas vai nu uzbrūk kā spiets, vai ierindā dodas uz uz operāciju vietu un tur konstruējas par kaut ko lielāku - tanku, lielgabalu, kreiseri... Var jau būt, ka nākotnes slekavību mašīnas nebūs līdzīgas tām, kas mums pašreiz pazīstamas... Cik tālu aizies eksperimenti, lai radītu principā neuzvaramu ieroci un vai rezultātā netiks uzvarēta pati cilvēce - to rādīs tikai Laiks - Lielais Vērotājs...