Kosmosa laika apstākļu prognozētājiem dzīve ir vēl grūtāka nekā Zemes meteorologiem. Lai prognozētu Saules aktivitāti ilgākam laika posmam, viņiem jāpaļaujas uz attēliem, kas attēlo tikai vienu Saules pusi. Vētras, kas briest neredzamajā daļā tik ilgi, kamēr spīdeklim rotējot tās neiznirst mūsu redzeslokā.
Jau agrāk zinātnieki pētīja giganta atmosfēras rentgenstarojumu. Tika uzskatīts, ka ekvatoriālais starojums ir saistīts ar Saules aktivitāti. Rentgenstari tiek reģistrēti arī no citām planētām – Venēras, Marsa, Saturna un pat Mēness.
"Mēs atklājām, novērojot diendienā Jupiteru, ka rentgenstaru emisijas ir sinhronizētas ar Saules emisijām," pastāstīja Anils Bhardvai no NASA. Izpētes darbam tika izmantoti XMM Ņūtona teleskops.
Jupiters nav perfekts spogulis. Tikai viens no tūkstotis fotoniem tiek atstarots. Tomēr iegūtie dati palīdzēs astronomiem, kas pēta Sauli un novēro uzliesmojumus.
Saules uzliesmojumi un lādēto daļiņu mākoņi spēj sabojāt mākslīgos pavadoņus un ir bīstami astronautiem. Starptautiskās kosmosa stacijas iedzīvotāji, zinot, ka tuvojas spēcīga Saules vētra, paglābjas visaizsargātākajās orbitālās stacijas daļās.
Zinātnieki brīdina, ka gadījumā, ja cilvēki vēlēsies ceļot uz Marsu, kosmisko laika apstākļu detektori būs jāizvieto visapkārt Saules sistēmā.
Saules vētras parasti ir saistītas ar aktīvajiem reģioniem – Saules plankumiem, kuri ir kā magnētiskās enerģijas krātiņi. Kosmisko laika apstākļu noteicējiem nav iespējams spriest par vētru iespējamību, ja plankums atrodas ārpus to redzesloka. Plankumi var palielināties, vai samazināties vairāku nedēļu laikā, kamēr Saule riņķo ap savu asi.
"Kamēr Jupiters riņķo ap Sauli, mēs ceram uzzināt vairāk par Saules aktīvajiem reģioniem, kurus mēs nevaram saskatīt no Zemes," piebilda Graziella Branduardi – Raimonta no Londonas. "Ja uz Saules notiks liels uzliesmojums tajā pusē, kas tobrīd pagriezta pret Jupiteru, mēs to novērosim kā izkliedētu emisiju uz Jupitera, pat ja mēs šo Saules reģionu uz Zemes nevarēsim redzēt."