Senajā Ēģiptē spēlēja ar lapām, uz kurām bija uzzīmēt cipari, Indijā - ar ziloņkaula plāksnītēm vai gliemežvākiem ar četrroku Šivas attēliem, kurš tur kausu, zobenu, monētu un zizli. Daži uzskata, ka šie četri simboli ir četras indiešu kastas un ir pamatā mūsdienu kāršu mastiem. Izplatītākā ir Ēģiptes versija. 1785. gadā franču okultists Eteila tiražēja viedokli, ka sirmā senatnē ēģiptiešu priesteri ierakstīja visu pasaules gudrību 78 zelta tabulās, ko attēloja arī simboliskā veidā kā kārtis. 56 no tām ir "Jaunākie Arkani" un kļuva par parastām spēļu kārtīm, bet pāri palikušie 22 "Vecākie Arkani" iegāja noslēpumainajā Taro kāršu kavā, ko izmanto zīlēšanai.

Eiropas versija skan, ka parastās kārtis parādās Eiropas kontinentā ne vēlāk kā XIV gadsimtā. Zināms, ka 1367. gadā tās aizliedz, taču cilvēki nepievērš uzmanību aizliegumiem un tik un tā tās spēlē.

Starp citu, pētnieki uzskata, ka kāršu skaits - 52 - nav nejaušs. Tas ir nedēļu skaits gadā, bet četri masti - četri gadalaiki. Viduslaiku kārtīs masta zīmi apzīmēja ar zižļa, spieķa, nūjas un zāles palīdzību. Zaļais masts bija enerģijas un dzīves spēka simbols. Zaļās lapas vēlāk, vienkāršojot iespiešanu, sāka drukāt melnas. Sarkanais masts simbolizēja skaistumu, ziemeļus, garīgumu. Šajā mastā attēloja kausus, traukus, sirdis, grāmatas. Dzeltenais masts bija intelekta, uguns, dienvidu, darba panākumu simbols. Uz spēļu kārtīm attēloja monētu, rombu, iedegtu lāpu, sauli, uguni, zelta zvaniņu. Zilais masts bija vienkāršības, kārtīguma simbols. Šāda masta zīmes bija zīle, sakrustoti zobeni vai špagas.

Džokeris (Fradiavolo), liekas, bija vieglprātīga figūra, taču sākotnēji tā rokās bija scepteris, kas lika to augstāk par karali. Vēlāk scepteri aizvietoja ar mūzikas instrumentu.

Dūzis ir ir poļu izcelsmes vārds (tuz), pārņemts no vācu "Daus" - sātans. Pilnīgi iespējams, ka tas ir izkropļota grieķu vārda "daibolos" - apmelojumu sējējs - variants.

Interesants ir fakts, ka karaļi visās kārtīs vienmēr ir reāli vai leģendāri prototipi. Piemēram, četri karaļi - senatnes lielākie monarhi: Kārlis Lielais (ercens), Bībeles valdnieks Dāvids (pīķis), Jūlijs Cēzars (kāravs) un Maķedonijas Aleksandrs (kreicis).

Dāmas ar tādu vienprātību atzīmētas nebija. Dažādos laikot tās ir bijušas dažādas personas. Tā ercenu dāma bija gan Judīte, gan Trojas Helēna, gan Didona. Pīķa dāma tradicionāli tika attēlota kā kara dieviete - Atēna, Minerva, vai pat Žanna d'Arka. Pēc ilgiem strīdiem kārava dāmas lomā sāka attēlot Bībeles Rāheli; tā ideāli derēja "naudas valdnieces" lomai, jo bija apzagusi pašas tēvu. Kreiča dāma agrīnās itāļu kārtīs bija labvēlīgā Lukrēcija, taču vēlāk pārvērtās par Argīnu - juku godkārības alegoriju.

Kalps no franču "valet", arī "sulainis", etimoloģiski samazināts no vārda "vasalis"; vecais krievu nosaukums "holop", "hlap" - ir spēļu kārts ar jauna cilvēka attēlu. Visi reālie kalpu prototipi (pēc Eiropas versijas) ir - franču bruņinieks La Gīrs, iesaukts par Sātanu (ercens), kā arī eposa varoņi Ožjē Dānis (pīķis), Rolands (kāravs) un Ezera Lanselots (kreicis).

Interesanti, ka daudzu gadsimtu garumā tika izmantotas tā saucamās "viengalvainās" kārtis, tas ir, figūras tajās tika attēlotas pilnā augumā. Tādā veidā kārtīm bija "augša" un "apakša". Pirmās "divgalvainās" kārtis, tas ir kārtis, kur galvas bija gan augšā, gan apakšā (savienojot divas kāršu augšpuses) sāka izdot Itālijā, XVII gadsimta sākumā.

Vēl viens fakts, sākot ar XV gadsimtu, bet pamatā, vēlāk, izdeva kārtis, kur varēja ieraudzīt ģeogrāfiska, hronoloģiska, vēsturiska, satīriska un cita veida zīmējumus. Tās tika izmantotas pedagoģiskos un citos mērķos.

Interesanti, ka kāršu kavas dažādos laikos un dažādās vietās sastāvēja no dažāda daudzuma kārtīm. Venēcijā kava sastāvēja no 78 kārtīm, masti iedalījās kausos, dinārijos, zobenos un vālēs. katrā mastā bija 14 kārtis: karalis, karaliene, bruņinieks, kalps, ciparu kārtis no 10 līdz 6, zobenu dūzis, ciparu kārtis no 5 līdz 2. Pārējā 21 kārts sākot no Jokdara un beidzot ar kārti, ko sauca par Gaismu, bija trumpja jeb Triumfa kārtis. Beidzot bija vēl viena kārts, ko sauca par Muļķi (nākamā Džokera prototips).

Florencē tika izdotas kārtis, kopā līdz 98. Parastajiem Triumfiem tika pievienotas arī grācijas, stihijas un divpadsmit zvaigznāji. Boloņā izdeva mazo taroku, kur kavā bija 62 kārtis.

Krievijas likumdošanā pirmoreiz kāršu aizliegums parādās 1649. gadā, vēlāk kārtis tiek iedalītas azarta un komerckārtīs, no pēdējām bija jāmaksā īpašs nodoklis.

Nodokli iekasēja gan no ievestajām, ārzemju kārtīm, gan arī no pašmāju. Uzņēmumi, kas drukāja kārtis, bija visai bagāti, jo gadā tika pārdotas vairāk par miljonu kāršu kavu. Daļa no kāršu pārdošanas ienākumiem bija jāieskaita Audzināšanas namu (internātu) budžetā. 1819. gadā tika atvērta fabrika-monopoliste kāršu izdošanā - Aleksandrovas manufaktūra, kur kārtis noformēja vesela slavenu mākslinieku plejade, tāpēc kārtis ieguva prestižas balvas Vispasaules izstādēs.

Pēc Oktobra revolūcijas kāršu fabrika nonāca Padomju valsts īpašumā. Valsts kāršu fabrika nonāca Sociālās palīdzības komisariāta pārziņā un no 1918. gada janvāra atkal sāka izgatavot spēļu kārtis. Pilsoņu kara laikā fabriku slēdz, darbu tā atsāk 1922. gadā, izdodot visaugstākās klases kārtis. [...]

Izdoto kāršu tirāža 1985. gadā sasniedz 28 miljonus kāršu kavu gadā.

http://fishki.net/2344732-igralynye-karty---istorija-i-udivitelynye-kolody.html

Tālāk saitē stāstīts par dažādiem māksliniekiem, kas veidojuši krievu/padomju kāršu kavas. Arī vēsturisko kāršu ilustrāciju ir daudz.

Ja interesē, kādas spēļu kārtis ir izdotas Latvijā, to var redzēt šeit: http://www.wopc.co.uk/latvia/

Un vispār pa valstīm, tad šajā pašā portālā: http://www.wopc.co.uk/countries