Dabā legionellas nelielā daudzumā ir sastopamas ūdenstilpēs un tikai ļoti retos gadījumos spēj izraisīt cilvēku inficēšanos, taču mākslīgi veidotu ūdens apgādes sistēmu dēļ tās var masveidā savairoties ūdenī, kura temperatūra ir 20 līdz 45 grādu robežās, – tādās iekārtās kā dušas, ūdens jaucējkrāni, gaisa mitrinātāji un kondicionētāju dzesēšanas iekārtas. Ar legionellām nevar inficēties, dzerot ūdeni vai mazgājoties vannā, taču pastāv risks tās ieelpot gaisa pilienu veidā.
Problēma kļūst aktuālāka
Mainoties klimatam, legionellas Latvijā kļūst arvien aktuālākas, un paredzams, ka arī tuvākajā nākotnē ar to klātbūtni nāksies rēķināties biežāk. Kā norādīja Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš, šo baktēriju izraisītās saslimšanas Latvijā pēdējos gados kļūst arvien biežākas.
"Bīstamība slēpjas tajā, ka mēs veidojam arvien hermētiskākas biroju ēkas, kuras ir atbilstoši jākondicionē un jāvēdina. Jo vairāk tas tiek darīts, jo vairāk būtu jāapkopj ventilācijas sistēmas. Tas Latvijā līdz šim ir darīts krietni par maz, lai neteiktu, ka teju nemaz. Savukārt atbilstošā temperatūrā šajās sistēmās ļoti labi aug legionellas baktērijas. Pēdējo desmit, 12 gadu laikā tām ir tendence augt arvien vairāk," viņš sacīja.
Vanadziņš arī uzsvēra, ka visbiežāk mēs par šiem gadījumiem dzirdam, kad baktērijas ir savairojušās dzīvojamās mājās, taču ne mazākā mērā tas notiek arī birojos un darba vidē.
"Visur, kur ir mitrums, kondensāts, noteikta temperatūra un gaisa plūsma, – šīs baktērijas sāk ļoti labi justies. Tās ieelpojot, cilvēkiem ir smagas pneimonijas risks. Mūsu praksē ir bijuši gadījumi, kad darba devēji vaicā par gaisa kvalitāti, jo pēkšņi vasarā vairāki biroja darbinieki pēc kārtas saslimst ar plaušu karsoni. Nereti iemesls slēpjas tajā, ka gaisa kondicionierī baktērijas ir savairojušās, un, kad to ieslēdz, mikroorganismi tiek izpūsti telpā ar pilnu jaudu," skaidroja Vanadziņš.
Diemžēl legionellu klātbūtni ikdienā ir grūti konstatēt, jo tās nerada izteiktu smaku. Tāpēc, lai tās nepiezagtos negaidīti, arvien biežāk nāksies tīrīt un dezinficēt ventilācijas sistēmas. Diemžēl daudzas no esošajām nav būvētas tā, lai tiktu bieži un agresīvi tīrītas, taču nepieciešamība arvien vairāk dzesēt telpas jau kļūst par realitāti.
Svelmīgās vasaras
Pēdējās vasaras liecina, ka vajadzība ieslēgt gaisa kondicionieri siltajā gadalaikā ir tikpat nepieciešama kā radiatori gada aukstajos mēnešos. Gaisa temperatūra nereti ir tāda, ka iekštelpās nav iespējams nodrošināt piemērotus darba un dzīves apstākļus. Arī telpu dizains un arhitektūra šajā ziņā dod savu artavu, jo, kā norādīja Vanadziņš, arvien ir daudz biroja ēku, kas tiek projektētas tā, ka vasarā bez kondicioniera tajās neiztikt.
"Arhitekti, šķiet, joprojām nav sapratuši, ka stiklotās sienas ziemā liek vairāk sildīt, bet vasarā dzesēt telpas. Esmu dzirdējis no vairākiem darba devējiem, ka izmaksas, ar kurām viņiem ir jārēķinās, lai nodrošinātu normālu vidējo gaisa temperatūru iekštelpās, krietni pārsniedz sākotnēji plānoto," sacīja speciālists.
Ir vairāk nekā skaidrs, ka klimata pārmaiņas mainīs darba vidi, kurā strādājam, un darba devējiem jau tagad jāsāk domāt, cik energoefektīvās ēkās tiks izvietoti biroji tuvākās piecgades vai desmitgades laikā. Turklāt karstums sev līdzi nesīs ne tikai slimības un izmaksu pieaugumu, bet arī darba produktivitātes kritumu. Vanadziņš pauda, ka citās valstīs jau tiek domāts par to, kā nāksies pārorganizēt darba laiku noteiktu profesiju pārstāvjiem.
Piemēram, tiem, kuriem jāstrādā āra apstākļos, darba laiks varētu tikt pārcelts uz agrākām rīta stundām, tā izvairoties no pārkaršanas riska dienas karstākajā laikā.
Taču to, kāda ietekme uz darbinieku veselību un motivāciju būs izmaiņām, kas darba maiņu liks sākt, iespējams, četros no rīta, mēs varam tikai minēt. Tāpat jau šobrīd daudzviet Eiropā ir konstatēta saistība starp karstuma viļņiem un dažādu slimību saasinājumiem. Iemesls tam ir pieaugošais dehidrācijas risks, jo cilvēkiem, par maz dzerot ūdeni, ne tikai palielinās risks saslimt ar nieru slimībām, bet arī jebkuram sirds un asinsvadu slimniekam dehidrācijas izraisītā asins sabiezēšanās var radīt papildu slodzi organismam.
Likumā pieļaujamā temperatūra, kurā ir atļauts strādāt, dažādās valstīs atšķiras. Latvijā iekštelpās tie ir +28 grādi, Spānijā +27 grādi, Beļģijā nelielas fiziskas slodzes darbam +29 grādi, bet Melnkalnē augstākā pieļaujamā karstuma robeža darbam āra vidē ir +36 grādi.