Atlūzu kopsvars var būt pustonna

Sešas tonnas smagais pavadonis "UARS" tika palaists 1991. gadā atmosfēras augstāko slāņu pētīšanai. Lai gan zinātnieku paredzētais darba mūžs pavadonim bija trīs gadi, tas darbojās 14 gadus, veicot ozona un citu ķīmisko vielu mērījumus atmosfērā, turklāt seši no desmit pavadoņa instrumentiem joprojām darbojas. Pavadonī izvietotā aparatūra mēra vēja ātrumu un temperatūru stratosfērā, kā arī Saules izdalīto enerģiju, sniedzot datus klimata izmaiņu pētniekiem.

Beidzis aktīvo pētniecības darbu 2005. gadā, kad tam beidzās degviela, pavadonis sāka lēni zaudēt augstumu Zemes gravitācijas spēka iespaidā. Kā vēstīts aģentūras NASA interneta vietnē, tuvākajās dienās, visticamāk, piektdien, 10,6 metrus garais un 4,5 metrus platais pavadonis varētu ieiet Zemes atmosfērā.

Kosmosa lidaparāta lielākā daļa sadegs Zemes atmosfēras zemākajos slāņos, taču zinātnieki uzskata, ka vairāki desmiti pavadoņa atlūzu aptuveni 500 kilogramu kopsvarā varētu nesadegt un nokrist uz Zemes.

Pavadoņa "UARS" lielākā atlūza varētu svērt aptuveni 150 kilogramus, uzskata NASA orbitālo atlūzu programmas galvenais pētnieks Nikolass Džonsons Visuma pētniecības centrā Hjūstonā.

Apdraudēta varētu būt arī Ziemeļeiropa

Pavadoņa orbīta iet pāri zemeslodes lielākajai daļai no Kanādas ziemeļiem līdz Amerikas kontinenta dienvidiem. Krievijā dažās interneta ziņu vietnēs paustas bažas, ka pavadoņa atlūzas varētu nokrist virs Maskavas, turklāt apdraudēta varētu būt arī Ziemeļeiropa. NASA ekspertu ieskatā varbūtība, ka pavadoņa atlūza varētu trāpīt kādam cilvēkam, ir aptuveni viena no 3200 iespējām, kas ir augstāk nekā parasti minētā varbūtība 1:10 000, taču kosmosa aparāta atlūzas, visdrīzāk, iekritīs okeānā vai neapdzīvotā Zemes daļā. Pēc NASA datiem, nav bijis ziņu par nāves gadījumiem vai savainojumiem, ko cilvēkiem nodarītu krītošu satelītu atlūzas. NASA eksperti atzīmē, ka tik lieli kosmosa pētniecības aparāti kā pavadonis "UARS" atgriežas Zemes atmosfērā aptuveni reizi gadā, bet satelīti vai to atlūzas svarā līdz vienai tonnai nonāk Zemes atmo
sfērā aptuveni 50 reizes gadā. Visticamāk, ka pavadoņa atlūzas varētu nokrist uz Zemes piektdien, taču tas varot notikt arī dienu agrāk vai vēlāk. Sākotnējā pavadoņa "UARS" orbīta bija 375 jūdžu (aptuveni 600 km) augstumā, bet pēdējās dienās tā samazinājusies līdz 150 jūdzēm.

Pavadoņa metāla korpusa atlūzas, kuru sadalīšanās notiek aptuveni 80 km augstumā, var nokrist jebkurā ziemeļu puslodes vietā aptuveni 800 kilometru platā joslā, taču Holgers Krāgs no Eiropas Visuma izpētes un kosmosa kuģu vadības centra Darmštatē uzskata, ka apdraudējums iedzīvotājiem ir "ļoti mazs", jo ir "ļoti liela iespējamība", ka atlūzas nokritīs mazapdzīvotā teritorijā vai jūrā. Eksperti atgādina, ka savulaik ASV izlēma notriekt kādu savu izlūkošanas pavadoni, kas varēja nokrist uz Zemes, taču tagad šāda rīcība ir novēlota.

NASA zinātnieki paziņojuši, ka pavadoņa atlūzu krišanas precīzāku vietu varēs noteikt tikai aptuveni divas stundas pirms tā ieiešanas Zemes atmosfērā.

NASA brīdina, ka jebkuras valsts iedzīvotājiem nav ļauts paturēt pavadoņa atlūzas vai piedāvāt tās pārdošanai, jo tās ir ASV valdības īpašums. Kosmosa izpētes aparāts "Skylab", kas nogāzās Austrālijas rietumos 1979. gadā, bija 15 reizes smagāks par pavadoni "UARS". Toreiz ASV valdībai nācās atlīdzināt Austrālijai vides attīrīšanas izdevumus.

http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=327528:oned-nogzsies-nasa-pavadonis-&Itemid=99