"Slepenie materiāli": leģendas atdzimšana.

Pats slavenākais seriāls par NLO un anomālajām parādībām, kas izpelnījies desmitiem balvu un prēmiju, atkal ir piespiedis runāt par sevi visu pasauli. Pēc 13 gadu pārtraukuma mums parādīja jaunas sērijas ar novecojušiem, taču joprojām mīļiem personāžiem - FIB aģentiem, kuri cenšas uzzināt patiesību par atnācējiem.

Seriāls ēterā bija deviņus gadus - no 1993. līdz 2002. gadam. Pavisam tika uzņemtas 202 sērijas un divas pilnmetrāžas filmas ar tiem pašiem varoņiem: "Slepenie materiāli: Cīņa par nākotni" un "Slepenie materiāli: Gribu ticēt".

Mihaila Geršteina raksts no nedēļraksta "Taini XX veka", 2016. gada 12. numura.

"Es gribu ticēt".

Galvenais teleseriāl varonis, aģents Fokss Malders ( viņu tēlo Dēvids Duhovnijs) ir cilvēks ar savādnieka reputāciju. Bērnībā viņš ir liecinieks tam, kā viņa māsu nolaupa NLO un no tā laika redz visos noslēpumainos incidentos ārpuszemes spēku iejaukšanos. Virs Maldera darba vietas karājas plakāts ar lidojošo šķīvīti un uzrakstu "Es gribu ticēt", kas lieliski ilustrē viņa pārliecību.

Sreriāla režisors Kriss Kārters atzinās, ka Maldera prototips ir bijis Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas līdzstrādnieks Niks Poups. 1991.-1994. gados viņš vadīja nodaļu 2A, kas nodarbojās ar NLO novērojumu izmeklēšanu. Sākumā Poups bija parasts ierēdnis, taču pakāpeniski aizrāvās un kļuva par kaismīgu pētnieku. Viņam izdevās atrast daudzus faktus, kas pierāda NLO eksistenci un nolaupīšanas, taču priekšniecība skeptiski izturējās pret Nika pētījumiem.

 

 

-Es biju satriekts, ka izglītots cilvēks, zinātnieks tic NLO eksistencei, izmanto zinātniskas metodes to pētīšanai un neatlaidīgi nodarbojas ar to, neskatoties ar priekšniecības pretdarbību, - Kriss Kārters atceras. - Es sapratu, ka esmu uzgājis zelta dzīslu, ko būtu grēks neizstrādāt.

Lai līdzsvarotu Maldera fanātismu, režisors seriālā ieveda varoni ar skeptisku prātu – mediķi Danu Skalliju (viņu tēlo Džiliana Andersone). Viņa pūlas pārliecināt savu priekšnieku, ka aiz zinātnes robežām ir bezjēdzīgi meklēt atbildes uz sasāpējušiem jautājumiem. Taču jau pēc pirmās kopīgās izmeklēšanas Dana saskaras ar faktiem, kam nav zinātniska izskaidrojuma.

Skallija ar Malderu izmeklē vienu lietu pēc otras, nokļūst nāves briesmās un sastop dažādus monstrus. Nav zināms, kas ir šausmīgāks: cilvēki ar melnām dvēselēm, kuriem cilvēce ir izejmateriāls, vai mūsu sugai sveši radījumi.

„Patiesība ir kaut kur ārā”.

Seriāla radītājiem nenācās ilgi lauzīt galvu, lai atrastu sižetus. Krisa Kārtera bibliotēka, kas veltīta anomālajām parādībām jau sen bija kļuvusi par Holivudas leģendu. Nav nevienas no ufologu, kriptozoologu un parapsihologu tēmām kartotēkā, kam nepieskārās „Slepenie materiāli”. Telekinēze, vilkači, klonēšana, sektas un kulti, dvīņu savstarpējās attiecības, prāta kontrole, mākslīgu cilvēku radīšana, apsēstība ar ļaunajiem gariem, spoki, tirdzniecība ar cilvēku orgāniem, domu lasīšana, personības dubultošanās un vairošanās, tautu ticējumu materializēšanās, saspiestā laika efekti, levitācija – tikai neliels skaits no tā, kas tika izmantots, lai sarakstītu scenāriju kārtējai epizodei.

-Slepenie materiāli – ir viss, kas iziet ārpus ierastā rāmjiem, no ģenētiskām mutācijām līdz cilvēku un citplanētiešu hibrīdiem, - Kriss Kārters stāstīja. – No tā laika, kad mūsu seriāls iznāca ēterā, es daudziem esmu kļuvis par pieredzētā uzklausītāju. Ir nācies klausīties visdīvainākos stāstus. Mans baņķieris pēkšņi paziņo par saviem kontaktiem ar citplanētiešiem. Piloti un stjuartes stāstīja, ka darba laikā debesīs daudzas reizes ir redzējuši NLO. Tuvs draugs dalās intīmās atmiņās par tikšanos ar citplanētiešiem, par ko nav iedrošinājies runāt ne ar vienu citu. Viņi nav jukuši, es viņus pazīstu ilgu laiku. Seriāls atbrīvoja cilvēkus no iekšējām bailēm, ļāva atvērties. Pats es neesmu redzējis NLO, taču vēlētos tādu ieraudzīt. Man būtu jāredz, pirms noticu.

Deivids Duhovnijs daudzējādā ziņā piekrīt sava varoņa viedoklim:

-Absurdi būtu domāt, ka mēs esam vientuļi Visumā. Esmu novērojis noslēpumainu objektu, kas bez trokšņa slīd pa debesīm, un neticēju savām acīm. Kad objekts pazuda, es sacīju: „Deivid, tev ie mazliet jāatpūšas”.

Esmu pārliecināts, ka cilvēks pēc nāves nepazūd bez pēdām. Mana vecmāmiņa bija par to pārliecināta un bieži stāstīja, kā noslīkušais vīrs nāk viņu apciemot pēc savas nāves. Reiz es pat pats viņu ieraudzīju – precīzāk, sajutu viņa klātbūtni. No tā brīža es ticu, ka mīļotie cilvēki, kas miruši nelaikā, paliek blakus, un turpina vest mūs pa dzīvi, kā neredzami, labi eņģeļi.

Seriāla popularitāti Duhovnijs izskaidro ar cilvēku psiholoģisko nepieciešamību:

-Domāju, ka tautai joprojām ir vajadzīgi brīnumi. Bet zinātne viņiem saka, ka uz marsa nav dzīvības, Dieva nav un aiz Heila-Bopa komētas nekas nelido...

Nobeigums seko.