Visas šīs liecības, daļējie iegūtas ASV, saskaņā ar likuma “Par informācijas brīvību” dokumenti, nepielūdzami norāda uz faktu, ka pasaulē tiek veikta pēc saviem mērogiem bezprecendenta slepenā politika saistībā ar NLO. Viss. Las ar to saistīts, tiek apstiprināta masu informācijas līdzekļos un televīzijš, sevišķi vietēja mēroga, neskatoties pat uz kārtējo komerciālo šīs tematikas pievilcību MIL. Tā vietā cilvēku prātus pārsātina ar zemas klases fantastiku un šarlatānisma okultismu, kas lielāko daļu tautas masas neinformē par lietu patieso stāvokli. Kādēļ tiek veikta šāda slepenības politika un kurš vai kas aiz tās stāv – mēģināsim tikt skaidrībā.
Visu cilvēces vēsturi caurvij ziņas par “slepeno biedrību” cilvēku vidū. Tajā, ka biedrības eksistējušas jau pagātnē, nav šaubu pat skeptiski noskaņotiem zinātniekiem – vēsturniekiem. Dabīgi, ka slepenās biedrības eksistē arī mūsdienās, un, saskaņā ar dažiem datiem, to darbība jau ir ieguvusi globālu vispasaules raksturu.
Parasti par tādu slepeno apvienību locekļiem kļūsy ievērojami zinātnieki, domātāji, politiķi – visi tie, kuru intelektuālais līmenis vairrākārt pārsniedz vienkāršu cilvēku līmeni.
Savas slepeno biedrību darbības ietvaros uz mūsu planētas vienmēr eksistēja divlīmeņu zinātne: elitārā un “plaša patēriņa”. Turklāt ar “masu” zinātnes un tehnikas atpalicību no slepenajām biedrību izstrādēm, pēc dažiem datiem, sastādīja un sastāda no 30 līdz 80 un vairāk gadus.
Tā, eksistē pietiekami pamatoti dati, ka radio slepenajām biedrībām bija pazīstams jau kopš A.Puškina laikiem, t.i. līdz to atklāja A.Popovs (1895.g.) un Markovs (1897.g.), Vēl vairāk, pastāv liecības, ka mūsdienu radioaparatūras prototipu XVI gadsimtā jau izmantoja kāds slavens viduslaiku vācu zinātnieks Johans Heidenbergs – Tritemijas abats (1462. – 1516.gg.).
Pastāv versija, ka antigravitācijas dzinēji, kuru radīšanā zinātne šodien tikai pietuvojas, bija zināmi jau pagājušās gadsimta beigās. Ja tas atbilst patiesībai, tad atrodams pilnībā dabisks izskaidrojums daudzām XIX gadsimta beigu – XX gadsimta sākuma liecībām par divainu lidaparātu novērojumiem ar cilvēkiem uz to borta.
Jaunāko atklājumu finanšu aizkulises ir acīmredzamas: nauda tiek taisīta uz to, kas pastāvīgi tiek pirkts. Piemēram, kāda kompānija, kura ražo elektroierīces, izpirka un “iesaldeja” “mūžīgu” elektrisko spuldzīšu patentu, kuras izgatavoja pagājušā gadsimta beigās. Trīs no tām, kā ziņots, arvien vēl spīd vienā no amerikāņu ugunsdzēsības daļām. Acīmredzot tu pašu iemeslu dēļ tika izņemta arī visa informācija par ievērojamākajiem ģeniālā Nikolā Teslas izgudrojumiem (1865. – 1943.gg.), daļēji, par “agregatstāvokļa konvertētāju”, kurš pārveidoja enerģiju, kas caururba kosmisko telpu, elektrībā. Ierīce divlitru burkas lielumā tika izmēģināta nedēļas laikā, nodrošinot ar bezmaksas elektrību absolūtu automašīnas kustību ar ātrumu 130 km/h. Naftas ieguves un elektroeneģijas ražotāju kompānijām bija pamats uztraukties.
Loģiski uzskatīt, ka pastāv arī citi motīvi, kuru dēļ slepenās biedrības “piebremzē” dažus savus zinātnes tehnikas sasniegumus. Nav izslēgts, ka daudzas no tiem, kuras kopš seniem laikiem atsavina un iznīcina grāmatas un manuskriptus ar slepenām zināšanām, dara to pilnīgi saprotamu humānu iemeslu dēļ. Jo daži atklājumi un izgudrojumi, ja tie nonāk noziedznieku vai psihiski nenormālu cilvēku rokās, var apdraudēt visu cilvēci. Piemēram, nav grūti iedomāties, kādas sekas paredzamas, ja terorists pielietotu šo apbrīnojamo un ļoti bīstamo krievu zinātnieka M.Fiļipova atklājumu. Tas patiesi bija izcils domātājs, kurš atklāja un saprata K.Ciolkovski, kurš pasauli pirmais iepazīstināja ar Mendeļejeva periodisko likumu, vairāk nekā trīssimt zinātnisko darbu autors, M.Fiļipovs apgalvoja: “Es spēju ar īsviļņu radio reproducēt visu sprādziena spēku. Sprādziena vilnis pilnībā tiek nodots gar galveno elektromagnētisko vilni, un tādā veidā dinamīta lādiņā, kas uzsprāgst Maskavā, savu iedarbību var pārraidīt uz Konstantinopoli. Manis veiktie eksperimenti parāda, ka šo fenomenu var izsaukt distancēti vairāku tūkstošu kilometru attālumā”. 1903.gadā šis unikālais cilvēks 45 gadu vecumā tika nogalināts savā laboratorijā. Kādēļ, nav grūti nojaust. Kurš to izdarīja – par to vēsture klusē...
Slepenās biedrības ir ārkārtīgi ieinteresētas individuāli pārvaldīt elitārās zināšanas un augstās tehnoloģijas. Negaidīti pārtrūkst cerīgie pētījumi, bez vēsts no redzeslauka izgaist perspektīvi zinātnieki, viņu darbus kāds no bibliotēkām izzog, no katalogiem un rokasgrāmatām izzūd viņu vārdi. Kur un kā labā viņi strādā?
Runā, ka eksistē vesels zinātnes un tehnikas virzienu un jomu saraksts, kuru informācijai var uzlikt tabu. Lūk, tikai dažas no tām: “psiholoģiskā optika”, ko pazina vēl Senajā Ēģiptē un savu attīstību tā turpināja Gētes darbos un Musolīni slepenajās laboratorijās; ķīmisko elementu transmutācija pie parastas temperatūras (aukstā kodolsintēze, alķīmija); enerģijas bezvadu pārraide no attāluma; antigravitācija; laika-telpas pārvaldība; dažas gēnu inženierijas un parapsiholoģijas aspekti (daļēji domu ietekmēšana no attāluma) un daudz kas cits. Apgalvo, ka saraksts, kuru sastādījuši franču militāristi, satur vairāk nekā astoņsimt līdzīgu nosaukumu. Šeit attiecas arī dati par NLO.
Lai gan starp slepenajām biedrībām vienmēr pastāvēja slēpta konkurence kopš XX gadsimta sākuma iezīmējās tendences uz to apvienošanos un darbības globalizāciju. Pēc viena no aizkulišu vadošajiem pētniekiem vēsturē Deivida Aika domām, uz dienu mēs jau varam runāt par diezgan varenas slepenās organizācijas eksistēšanu, kura spēj nopietni ietekmēt dažādas cilvēces dzīves puses. Tā nebūt nav visvarena, bet tās ambīcijas ir lielas: minimums, kļūt par slepenu pasaules valdību.
Galvenās šīs “valdības” iezīmes, pēc tā paša Aika domām, sāka veidoties vēl gadsimta sākumā. Aluminātu (“apgaismoto”) slepenās biedrības Lielbritānijā un ASV 1919.gadā apvienoja savus spēkus vienā struktūrā ar nosaukumu “Apaļais galds”. Šī aisberga redzamā daļa miglainā Albiona krastos kļuva par ārlietu Karalisko institūtu, bet Jaunajā pasaulē (no 1821.gada) – starptautisko attiecību padomi. Kopš šī momenta par amerikāņu prezidentu varēja kļūt tikai “apgaismotais” – šīs padomes loceklis. (Vienīgais izņēmums bija Džons Kenedijs, un, tas, iespējams, noteica tā traģisko likteni).
1954.gadā pasaules politiskā, finanšu, rūpnieciskā un militārā konsolidācijas elite noveda pie jaunas nākamās paaudzes slepenās biedrības nodibināšanas, kas bija pazistama kā Bilderbergas grupa. Bet 1973.gadā parādījās arī kārtējā tās modifikācija – tā saucamā Trīspusējā komisija, kurai bija jānodrošina planetārā kontrole no ASV, Eiropas un Japānas puses. Deivids Aiks uzskata, ka elite, kura atrodas šīs piramīdas virsotnē (kura ir daudz augstākā līmenī par mūsdienu valdībām), šodien jau spēj manipulēt tādā veidā, lai augstākos varas ešelonos dažādās valstīs ienāktu savi cilvēki.
Amerikāņu zinātnieks Bobs Frisels izskata, ka slepenās valdības sastāvā ietilpst galvenokārt planētas bagātākie cilvēki. “To ir aptuveni divi tūkstoši, bet viņi jau ilgu laiku kontrolē mūsu tā saucamo valdību. Viņi nosaka, kuru un kad jāievēl konkrētā postenī. Prezidentu kandidātus no abām partijām izvēlas slepenās valdības organizācijas. Tās kontrolē pasaules pārtikas rezerves, pasaules valūtu kāpinājumu un inflācijas kritumu... viņi lemj, vai būs karš un kad tas beigsies... Jūs nevarat zaudēt, ja abas puses ir mūsējās.
Sākumā jūs radiet apstākļus, kuri noved pie kara, bet pēc tam piedāvājiet problēmas “risinājumu”...
Pēc amerikāņu ufologu datiem no projekta “Fēnikss”- visi viņi agrāk strādāja amerikāņu valdībā – 1954.gadā prezidents Eizenhauers parakstīja alepenu izpildu Memorandu NSC 5410 par komitejas izveidošanu ar nosaukumu “Majestic-12”, aicinātu uzraudzīt un kontrolēt visu slepeno darbību attiecībā uz citplanētu civilizācijām. “Majestic-12” sastāvā ietilpa Nelsons Rokfellers, CIP direktors Alens Velšs Dallas, valsts sekretārs Džons Foresters Dallas, aizsardzības sekretārs Čārlzs Vilsons, Apvienotās Admiralitātes priekšnieks admirālis Edgars Huvers, cilvēks no starptautisko attiecību Padomes izpildkomitejas, kas pazīstama ar nosaukumu “Gudrie”. Šie swši bija slepenās zinātnieku biedrības locekļi, kuru sauc par “Džeisona Biedrību”. Džeisona biedrība sev izvēlas locekļus no biedrībām Hārvardas un Jēlas universitātēs – “Galvaskausi un kauli” un “Vīstoklis un atslēga”.
“Gudrie” bija galvenās starptautisko attiecību Padomes figūras. Pie tām piederēja divpadsmit cilvēki, ieskaitot sešus valdības pozīcijās “Majestic-12”. Daudzu gadu garumā šī grupa sastāvēja no augsta ranga virsniekiem un starptautisko attiecību Padomes vadītājiem, bet vēlāk – no Trīspusējās komisijas. Starp tiem bija Gordons Dins, Džordžs Bušs, Zbigņevs Bžezinskis.
Svarīgi atzīmēt, ka prezidents Eizenhauers, tāpat kā pirmie seši “Majestic-12” locekļi bija starptautiskās attiecību Padomes loceklis. Tomēr par “Gudrajiem” kļuva ne tikai cilvēki no Hārvardas un Jēlas, un ne visus viņus izvēlējās no biedrībām “Galvaskauss un kauli” un “Vīstoklis un atslēga”. Tika uzaicināti arī no citām vietām, daļēji no “Austrumu iestādes”. Džeisona biedrība pastāv vēl šodien. Tagad tās sastāvā ietilpst arī Trīspusējās komisijas locekļi. Šī komisija līdz 1988.gadam slepeni eksistēja vairākus gadus. Organizācijas tūkstošiem gadu kalpoja kā starpnieki starp cilvēci un citām kosmosa civilizācijām. Ja tas tā ir, tad ir saprotams rūpīgums, ar kādu tiek slēpta informācija, ka šai valdībai tiek iesniegta virkne tehnoloģiju, kuras nodrošināja iespēju valdīt pār pasauli, apmaiņā pret “pelēko” civilizācijas no zvaigžņu sistēmas Zeta Retikuli slepenības nodrošināšanu uz Zemes un neiejaukšanos viņu lietās.