Kā vēstulē raksta Smits jaunākais, viņa tēvs kopā ar rakstnieku mācījies Edinburgas universitātē pie Džozefa Bella, kurš savukārt tiek uzskatīts par Šerloka Holmsa prototipu.

Pēc mācību iestādes pabeigšanas visi trīs turpinājuši uzturēt attiecības - Smits sarakstījies gan ar Bellu, gan ar Konanu Doilu, turklāt ar pēdējo pat pēc tam, kad viņš pārcēlās uz ASV. Cita starpā viņi sarakstījušies arī par kādu slepkavību, kuras izmeklēšanā piedalījies Smits.

Kā savā vēstulē raksta ārsta dēls, viņš pats, vēl būdams bērns, redzējis Bellu un Konanu Doilu, kad tēvs viņu reiz paņēmis uz tikšanos ar saviem draugiem.

Savukārt par draudzības ilgumu, pēc Smita jaunākā domām, norāda tas, ka Konans Doils viņa tēvam adresētās vēstules sācis ar vārdiem "Mans dārgais Bil".

Skotu osteopāts Tims Beikers, kurš avīžrakstā atklājis šo Katberta Smita vēstuli, atklājis arī citas Vatsona iespējamā prototipa biogrāfijas detaļas. Pēc viņa vārdiem, Smits bijis viens no pirmajiem osteopātiem Skotijā un praktizējis Dandijā XIX gadsimta nogalē.

Vēlāk viņš pārcēlies uz ASV, taču mediķa karjera viņam tur nav izdevusies, tāpēc Smits tur strādājis par klaiņojošu medicīnas inventāra pārdevēju. Vēlāk viņš kādā ASV skolā pasniedzis osteopātiju, bet 1910. gadā atgriezies Dandijā, kur divus gadus vēlāk miris no pneimonijas.

Tiesa, Viljams Smits nav pirmais ārsts, kurš tiek uzskatīts par doktora Vatsona prototipu. Iepriekš uz šo godu pretendējis DžonsVatsons, ārsts no Sautsijas, kurš bija dienējis Mandžūrijā, kā arī kara ķirurgs Aleksandrs Frensiss-Prestons.