«Kas ir spēcīgāks par pašu spēcīgāko cilvēku pasaulē? Tikai dievs,» - savā laikā par šo jautājumu sprieda komiksu redaktors un autors Stens Lī. «Es sapratu, ka mums mūsu jaunais varonis ir jāpadara par dievu, - saka Lī. - Es uzskatīju, ka mūsu lasītāji diezgan labi pazīst grieķu un romiešu dievus, tāpēc mēs nolēmām izmantot skandināvu mītus un leģendas. Šajā gadījumā mēs varējām izmēģināt citu vizuālo stilu. Es vienmēr esmu redzējis skandināvu dievības vikingu izskatā — ar bārdām, bruņucepurēs ar ragiem, ar milzīgiem veseriem ieroču vietā.»

Stens Lī sacerēja mūsdienu stāstu par Toru un nodeva to tālāk savam brālim Larijam Lī un māksliniekam Džekam Kerbijam. 1962. gada augustā neliels sižets par toru parādās almanahā Journey into Mystery. Jaunais varonis izpelnījās tādu popularitāti, ka par viņu nolēma izveidot atsevišķu komiksu sēriju.

...Tora tēvs, dievs Odins, uzskata, ka viņa dēlam ir jāiemācās nebūt tik lepnam. Tāpēc viņš sūta to uz Ameriku un ieliek viņu kliba studenta-mediķa Donalda Bleika ķermenī, izdzēšot Toram atmiņu par viņa dievišķo izcelšanos. Nodzīvojis vairākus gadus Bleika ķermenī, Tors mācās vienkāršību un cieņu pret parastajiem cilvēkiem, kļūst par spīdošu ķirurgu, glābj daudzas dzīvības. Galu galā, Odins nonāk pie slēdziena, ka dēls ir gatavs atgriezties dievu vidū — taču tam ir jānotiek pakāpeniski. Dievs-tēvs organizē Bleikam-Toram braucienu uz Norvēģiju. Ieradies dzimtenē, Bleiks kļūst par aculiecinieku tam, ka tur izsēžas nelieši-citplanētieši, glābjoties no tiem, viņš slēpjas alā, kur atrod Tora veseri. Viņš uzsit ar veseri pa klinti un — pārvēršas par pērkona dievu.

Ar šo momentu sākas Tora dubultā dzīve — kā ārstam, kas praktizē Ņujorkā kopā ar skaistuli-medmāsu Džeinu Fosteri, kurā viņš ir iemīlējies, un kā supervaronim, kas aizsargā cilvēci no dažādiem ienaidniekiem, pirmkārt, no sava pusbrāļa Lokija, kas ir zvērējis viņu iznīcināt. Likteņa ironija, tieši Lokija intrigas kļūst par katalizatoru slavenās supervaroņu līgas «Atriebēji» radīšanai... Vēl 1990. gadā filmu par Toru gribēja uzņemt Sems Reimi. Viņš tikās ar Stenu Lī, viņi sprieda par sižetu un koncepcijām, piedāvāja projektu kinokompānijai Fox — taču viņu ideja tika noraidīta. Kinokomiksu laiks vēl nebija pienācis.

90. gadu vidū izdevniecības Marvel Comics radītā kinostudija Marvel Studios sāka ātri paplašināties. Nauda un jauda lielbudžeta grāvējam tad tai vēl nebija, taču studijas vadītāji uzskatīja, ka mierīgi varētu pacelt vidēja budžeta telefilmas projektu.  Marvel Studios sāka pārrunas ar telekanālu UPN; pārrunas aizgāja tik tālu, ka tika pasūtīts pat scenārijs, bet Tora lomai tika uzaicināts Tailers Meins. Taču ilgu laiku neatradās neviens, kas vēlētos filmu finansēt. Kaut gan 2000. gadā projekts it kā iekustājās: Artisan Entertainment bija ar mieru piedalīties finansēšanā, fani sāka līksmot, taču sarunas tā arī palika tikai sarunas.

2004. gadā «Tora» ekranizācijas tiesības nopirka kompānija Sony Pictures Entertainment. Tā paša gada decembrī Dēvidam Goijeram tika piedāvāts uzrakstīt scenāriju un kļūt par filmas režisoru. Visu nākošo gadu viņš strādāja pie scenārija, regulāri konsultējoties ar Marvel, bet — rādās, ka viņa scenārijs pasūtītājiem nepatika, tāpēc ka 2005. gada beigās Goijers aizgāja, bet 2006. gadā Sony pārdeva savas tiesības studijai Paramount. 2006. gada aprīlī Paramount uzaicināja par projekta scenāristu kinodramaturgu Marku Protoseviču. Spriežot pēc viņa tā laika intervijām, viņš uzsvaru lika uz skandināvu mītiem un leģendām; viņa scenārijā lielākā daļa darbības notika dievu padebešu pilsētā — Asgardā, kuru piedāvāja radīt visos sīkumos ar datorgrafikas palīdzību.

«Tas būs stāsts par varoņa rašanos, taču mūsu gadījumā tas nav cilvēks, kas ieguvis apbrīnojamas spējas, bet dievs, kas apzinājies savu cilvēka potenciālu, - Protosevičs teica. - Vecās derības dievs kļūst par Jaunās derības dievu. Mēs gribām pievērsties senajiem mītiem un iedziļināties to būtībā».

Kad studijas analītiķi saskaitīja nākošās filmas budžetu, tas izrādījās līdzvērtīgs scenārista ambīcijām: 300 miljoni dolāru. Studijai tas nepatika un 2007. gada augustā inscenējums tika piedāvāts britam Metjū Vonam ar nosacījumu, ka viņš piedāvās scenāriju, ko varēs realizēt ar budžetu 150 miljoni.

Taču arī pēc tam studija Paramount saprata, ka viena tādu budžetu nepacels. Pēc ilgām pārrunām tika nolemts, ka filma tiks producēta un finansēta kopā ar Marvel Studios. Tomēr, Marvel bija savi noteikumi: filmai ir jāierakstās kinovisumā, ko viņi jau bija iesākuši ar «Dzelzs cilvēku». Tas nozīmēja lomas-«kameo» citiem supervaroņiem un, kas vēl svarīgāks, Tora aizraujošos piedzīvojumus, ne tikai debess pilsētā, bet arī uz Zemes — konkrēti, bija jāpaskaidro, kā viņš nonāca supervaroņu līgā, par kuru tuvākā laikā ir nodoms veidot filmu «Atriebēji».

Lai strādātu pie scenārija jaunā varianta, tika uzaicināti Ešlijs Edvards Millers un Zaks Stencs, kuri jau bija strādājuši pie seriāliem «Škautne», «Andromēda» un «Terminātors: cīņa par nākotni». «Mēs pareizā laikā izrādījāmies pareizā vietā, - vēlāk teica Millers. - Viņiem bija vajadzīgi cilvēki, kas raksta ātri un efektīgi, māk strādāt komandā un kuriem ir pieredze tamlīdzīgos projektos. Protams, nenāca par sliktu arī tas, ka mēs abi esam lieli Tora fani un labi pārzinājām šos komiksus».

Sākumā tika nolemts, ka filmēšana sāksies 2008. gadā, tūlīt pēc tam, kad beigsies scenāristu streiks. Taču streiks ievilkās: studija nolēma visu pārspēlēt un kā pirmo ražošanā palaist «Dzelzs cilvēku — 2», kura scenārija jau bija gatavs (starp citu, «DzC-2» ievietoja ainu - «Tora» priekšvēstnesi — parādīja Tora veseri Ņumeksikas štata krāterī).

Vons negribēja tik ilgi gaidīt un devās uzņemt filmu Kick-Ass . Studija piedāvāja projektu D. Dž. Karuzo, bet viņš neizrādīja par to nekādu interesi un pat nesāka lasīt scenāriju. Tad presē parādījās ziņa par Kenneta Branas kandidatūru. Visi nolēma, ka tas ir joks: viņš taču bija Šekspīra darbu ekranizāciju speciālists! Taču drīz kļuva skaidrs, ka slabenais brits patiešām ved sarunas ar Marvel, bet 2008. gada decembrī Brana oficiāli apstiprināja, ka ir parakstījis kontraktu. «Es neesmu komiksu speciālists, - Brana saka. - Taču pret «Toru» man ir īpaša attieksme. Es no bērnības mīlu šo stāstu, un man ir interesanti iegrimt tajā pašreiz. Man patīk tā episkais gars, varenums, pārvietošanās no Zemes uz debesīm. Šis stāsts nav līdzīgs citiem komiksiem. Tas ir liels stāsts par cilvēku uz dievu stāsta fona.»

Brana piedāvāja Marvel savu Tora koncepciju – kā savdabīgu variāciju par Šekspīra “Henriha V” tēmu. Brana versijā Tors, līdzīgi Šekspīra karalim arī cīnās ar ienaidniekiem un iemīlas svešiniecē.

Brana atzīst, ka viņam bija strīdi ar Marvel prezidentu Kevinu Feidžu. “Viņš uzskatīja, ka mums ir jārada milzīga, krāšņa izrāde, kas piepildīta ar specefektiem, kādus pirms mums vēl neviens nav taisījis. Diemžēl, viss atdūrās budžetā. Kaut arī es nekad nebiju projektam tērējis tik daudz naudas!”

Pēc Branas vārdiem visgrūtā uz ekrāna ir bijis savienot Asgardas pasauli un mūsdienu dzīvi. «Mēs meklējām piemērotas krāsu gammas, tekstūras, kadra kompozīcijas, kameras kustības, lai izteiktu un uzsvērtu starpību un savdabību katrai no šīm divām pasaulēm. Ja mums tas izdosies, tad mums izdosies oriģināls pretnostatījums primitīvajam un izsmalcinātajam, senajam un mūsdienīgajam. Tā ir ļoti interesanta sintēze, pateicoties, kurai filmā radīsies vajadzīgais spriegums.»

Visu 2009. gadu notika aktieru atlase galvenajām un otrā plāna lomām. Sākumā parādījās paziņojums, ka Sāmuels L. Džeksons atkal parādīsies uz ekrāniem slavenā supervaroņa Nika Fjurī tēlā (agrāk Džeksons parakstīja kontraktu ar Marvel par šo «kameo» lomu deviņās filmās). Pēc tam parādījās paziņojums, ka «Torā» viņa nebūs. Pēc tam, ka viņš tēlos nelielā lomā. 2010. gada aprīlī Džeksons oficiāli paziņoja, ka filmā viņš nebūs: «Es domāju, ka filmēšos visās Marvel filmās, taču es kļūdījos». (Pasteidzoties notikumiem priekšā, paziņosim, ka jau pēc filmēšanas beigām, Džeksonu tomēr izrakstīja uz filmēsanas laukumu un viņš notēloja «kameo» lomas, gan «Torā», gan «Pirmajā atriebējā»).

Protams, fanus visvairāk interesēja, kas tēlos Toru. Kandidātos tika nosaukti Breds Pits, Čennings Tatums, cīkstonis Pols Leveskis. Kādu brīdi nopietns pretendents uz lomu bija Deniels Kreigs.

2009. gadā parādījās paziņojums, ka uz Tora lomu pretendē brāļi Liams un Kriss Hemsvorti no Austrālijas. 19. gadus veco Liamu Hemsvortu atzina par pārāk jaunu lomai, bet 25 gadus vecais Kriss Hemsvorts derēja ideāli.

«Liamu uzaicināja provēm agrāk par mani, - vēlāk Kriss stāstīja. - Es jutos mazliet neērti par to, ka pārskrēju viņam ceļu. Taču es zinu, ka viņš netur uz mani ļaunu prātu. Mēs priecājamies par panākumiem, ko gūstam abi!»

Tors ir pirmā, galvenā Hemsvorta loma Holivudas lielbudžeta filmā. «Tas ir neticami, - viņš teica tūlīt pēc kontrakta parakstīšanas. - Es tēlošu dievu. Kā lai viņu cilvēcisko?»

Darba sagatavošanas etapā Hemsvorts un Brana pārsvarā apsprieda Toru no šekspīriskām pozīcijām. «Kenets šo pasauli — karaļu un karalieņu, cietsirdīgu līderu un cēlo karotāju pasauli - pazīst labāk par visiem citiem pasaulē, - Hemsvorts stāsta. - Mēs ar viņu nolēmām, ka Asgardas valdnieki būs tipiska, šekspīriska karaļu dzimta!»

Hemsvortam vajadzēja daudz trenēties. Viņš arī iepriekš bija labi veidots, taču Tora lomai viņam vajadzēja vēl par 20 mārciņām uzaudzēt muskuļu masu — viņš ēda vistas gaļu, dzēra proteīna kokteiļus. «Mēs izveidojām īpašu stilu cīņām ar veseri, - viņš atceras. - Veseris Miolnīrs ir gandrīz patstāvīgs filmas tēls. Tors viņu griež, met virsū saviem ienaidniekiem un veseris atgriežas atpakaļ pie viņa. Kautiņiem ar veseri ir savas priekšrocības un savi trūkumi, mēs centāmies izcelt pirmos un nogludināt otros. Tajā pat laikā, atrodot pozas, kas atgādina klasiskās Tora pozas komiksos. Tas bija jocīgi!»

Galvenās varones meklēšana turpinājās ilgi. Sākumā runāja, ka to spēlēs angliete Džemma Artertone. Taču, acīmredzot, studija nolēma atšķaidīt ārzemju aktieru ansambli vismaz ar vienu amerikāņu tēlotāju. Kad studija sāka pārrunas ar Natāliju Portmani, fani ilgi zīlēja, ko viņa varētu tēlot — Tora sievu, dievieti Sifu, vai arī Bleika medmāsu-palīdzi Džeinu Fosteri. Pārrunas bija ilgas: pirmās ziņas par tām parādījās 2009. gada martā, bet oficiālu paziņojumu par Portmanes uzaicināšanu studija deva tikai jūlijā. Viņas varoni sauc Džeina Fostere, taču viņa nepavisam nav medmāsa. Pēc aktrises vārdiem, «Džeina strādā pie teorijas par dažādu dimensiju savstarpēju krustošanos, iekļūstot vienai otrā. Bet tā kā Tors neabšaubāmi ir atnācis no citas dimensijas, tad viņš ir uzskatāms pierādījums viņas teorijai. Kolēģi uzskata, ka viņas teorija ir pārāk ekstravaganta un tikai ar Tora parādīšanos viņai rodas iespēja pierādīt savu taisnību.» Portmanes vārdiem runājot, viņa ir piekritusi tēlot komiksā vispirms jau Keneta Branas dēļ. «Pati ideja, ka viņš adaptēs komiksu, man likās tik dīvaina, ka es neviļus ieinteresējos. Domāju, ka jebkādā gadījumā filma būs interesanta. Kenets uz materiālu skatās no savas pieredzes Šekspīra darba ekranizācijās. Tas, kas cita režisora interpretācijā izskatītos smieklīgi, viņa gadījumā iegūst episku jaudu un dziļumu.»

Ilgu laiku uzskatīja, ka Tora galvenā pretinieka Lokija loma jau ir kabatā Džimam Kerijam. Taču Branam par to bija savs viedoklis: viņš paņēma savu paziņu un teātra kolēģi Tomu Hidlstonu. Agrāk viņi kopā filmējās teleseriālā «Valanders» un spēlēja uz Londonas skatuves lugā «Ivanovs». Sākumā Hidlstons gribēja tēlot Toru, taču Brana diplomātiski teica, ka no viņa iznāks ģeniāls ļaundaris. Hidlstons runāja, ka viņš «nolēmis tēlot Lokiju kā Edmondu no «Karaļa Līra», tikai vēl ļaunprātīgāku. Lokijs māk melnās maģijas paņēmienus, var mainīt ārieni, pārvērst mākoņus pūķos». Hidlstonam arī nācās trenēties un sēdēt uz diētas: viņš nolēma radikāli nomest svaru, lai viņam būtu plēsonīga seja. Viņi ar Branu nolēma, ka Lokijam būs tieši pretējs cīņas stils kā Toram — tāpēc Hidlstons apguva brazīliešu kaujas mākslu kapoeiru — stilu, kas atgādina deju.

Dieva-tēva Odina lomu Brana atdeva Entonijam Hopkinsam. Sērs Entonijs neko nezināja par komiksu «Tors», taču, neskatoties uz to, bija ar mieru par neizlasījis scenāriju — tā viņam iepatikās tēva un dēla attiecību koncepcija Branas traktējumā. «Es ar kaut ko esmu līdzīgs Odinam, - Hopkins jokoja. - Viņš ir bargs, par sevi pārliecināts cilvēks. Protams, es nepadzītu savu dēlu no pilsētas, pat, ja viņš ko sliktu izdarītu. Tors ir ļoti liesmains, viņam ir tāds pat temperaments kā tēvam. Odins uzskata, ka viņa dēls nav gatavs valdīt pār karaļvalsti un padzen viņu. Odina sieva apvaino viņš cietsirdībā, bet viņš atbild: «Citādi es nebūtu kļuvis par valdnieku»».

Vācot aktieru komandu, Branu kritizēja par to, ka viņš ir savācis pārāk daudz ārzemniekus lomām amerikāņu komiksā. Režisors nelikās par šo kritiku ne zinis. Un beigās vēl paņēma melnādaini angli Idrisu Elbu skandināvu dieva Heimdāla lomai. Protams, visi tūlīt aizmirsa par nacionālo jautājumu un sāka kritizēt Elbas uzaicināšanu.

«Viņi taču nav īsti skandināvi, bet mītiskas būtnes, - Elba atbildēja britu preses lapaspusēs. - Tā ir tādi pati nosacītība kā lidojošais Tora veseris!»

Politkorektā Holivuda aizvērās.

Filmēšana sākās 2010. gada 11. janvārī. Vēl 2008. gadā Marvel bija parakstījusi kontraktu ar Raleigh Studios par pāviljonu īri četru filmu uzņemšanai - «Dzelzs cilvēks-2», «Tors», «Pirmais atriebējs» un «Atriebēji». Janvārī-martā filmēšana notika Losandželosā — galvenokārt studijā, taču vienu nelielu epizodi uzņēma Sandiego priekšpilsētā, kurorta pilsētā Delmarā. Fani, kas bija sapulcējušies pludmalē, lai paskatītos filmēšanu, bija vīlušies: filmēja sešus jātniekus piekrastes smiltīs un neviena no kinozvaigznēm nebija.

Marta vidū filmēšana tika pārcelta uz sīku ciematiņu Galisteo, Ņumeksikas štatā, kur tika uzbūvēta vesela butaforiska pilsētiņa. Iekļūt iekšā un paskatīties uz filmēšanas gaitu nebija nekādas iespējas. Presi uz filmēšanas laukumu neuzaicināja. Fanu iztēli rosināja tikai skopas ziņas no studijas. Taču, kad 2010. vasarā, konventā ComicCon tika parādīts reklāmas rullītis, fani līksmoja. Spriežot pēc ainām, kas bija iegājušas rullītī, kino rādījās intriģējošs un neparasts. Dabiski, neskatoties uz stingriem brīdinājumiem, rullīti nozaga un ievietoja Tīklā. Paramount juristi rīkojās ļoti operatīvi — viņi piedraudēja ar tiesu visiem saitiem, kas iedrošināsies ievietot savās lapās pirātisko video ar rullīti, bet pat stopkadrus no tā un to ainu aprakstus, kas tājā ir iegājušas. Fanu sašutums bija liels: daži pat draudēja boikotēt studiju, piesaucot vārda brīvību Tīklā.

Pēc kāda laika Internetā «noplūda» «Tora» scenārijs. Atkal studija rīkojās ļoti skarbi — piespieda saitu un forumu īpašniekus izņemt no tiem, ne tikai amatierrecenzijas, bet pat komentārus par tām. Vēl vairāk, bija mēģinājums piespiest saita īpašnieku atzīties tiesā, no kurienes viņš ir ieguvis scenāriju. Pēc tam sarunas par filmu atklātajos Interneta resursos jūtami mazinājās: acīmredzot fani pārmetās uz slēgtajiem forumiem, kur studiju juristi iekļūt nespēja. Grūti teikt, kādus noslēpumus studija aizsargāja tik stipri. Tā vai citādi, Marvel priekšniecība ar filmu ir apmierināta. 2011. gada februārī izdevniecības galvenais mākslinieciskais direktors Džo Kesada Tviterī rakstīja sajūsminātas atsauksmes: «tas ir pirmais kinokomikss, kam ir iespējas patikt meitenēm!», «Hemsvorts kļūs par superzvaigzni!», «Branas redzējums patiešām ir satriecošs!» Brana savukārt, tikai pasmējās. «Mūsu filma ir vienīgi prologs. Es nevaru vien sagaidīt «Atriebējus». Kad dievs Tors satiksies ar alkoholiķi Toniju Stārku — tikai tad sāksies pats interesantākais!»

[Tulkošanas ērtībām saglabāts fonētiski krieviskais režisora uzvārda skanējums. Oriģinālā - Kenneth Branagh, Ne saitā, ne žurnālā raksta autors nav minēts — t.p.]

2011. gada 8. aprīlī.

http://www.movie.ru/index.php?option=com_content&task=view&id=6829&Itemid=30

Vēl arī:

http://kino.musu.lv/lv/filma/0815_tors/

http://www.kinokino.lv/kino-zinas/pasaule/lasit/18234-videointervija-ar-filmas-tors-varoniem