Latvijas Fantāzijas un Fantastikas Biedrība: Šis gads var būt liktenīgs latviešiem

2013. gada 28. jūnijā

Bez pārspīlējumiem, balstoties uz aukstiem, nepielūdzamiem skaitļiem, šis gads var izrādīties liktenīgs latviešiem kā nācijai. Ja valdība jau ar nākošā gada budžetu neatradīs pietiekami daudz līdzekļu, likumu un dažādu atbalsta programmu demogrāfiskās situācijas uzlabošanai, tad latviešiem un līdz ar to latviešu valodai beigas ir saredzamas pārskatāmā nākotnē. Nepalīdzēs nekādi referendumi, patriotiski saukļi, Dziesmu svētki vai Baltijas ceļi. Nekas. Briselē ar lielu pompu atklātā «Baltijas ceļa» aleja Latvijai var izrādīties sāpju ceļš uz Aizsauli.

Speciālisti norāda: ja šobrīd netiek panākts līdzsvars starp jaundzimušo un mirušo skaitu, tad pēc pāris gadiem nelīdzēs ekonomiskā stabilizācija – nācijas izdzīvošanai būs nepieciešams 3 – 4 vidējais bērnu skaits ģimenēs. Un tas ir nereāli. Ar to sāksies process, pēc kura nācijas izzušana vairs nebūs apstādināma. Ne pie igauņu, ne pie islandiešu skaita. Tāpēc valdībai ir nopietni jāmobilizē visi spēki jau šobrīd. Jaunākie statistikas dati apliecina, ka situācija joprojām ir kritiska un būtiskas izmaiņas nav notikušas.

2012. gadā zaudējām 20 500 cilvēku, 2013. gadā zaudējumi turpinās

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem Latvija 2012. gadā ir zaudējusi 20 500 cilvēku – mirušo skaitam pārsniedzot dzimušo skaitu, zaudēti 9100, bet ilgtermiņa migrācijas dēļ – pat 11 400. Tikpat biedējoši ir 2013. gada pirmās puses skaitļi – šogad līdz jūnijam Latvijā dzimuši 8210 bērni, kas ir par 196 jaundzimušajiem vairāk nekā pērn šajā pašā periodā, kad piedzima 8041. Tikmēr mirstības rādītāji turpina saglabāties augstāki – 2013. gada pirmo piecu mēnešu laikā Latvijā mūžībā aizgājuši 13 290 cilvēki. Turklāt tas ir par 496 cilvēkiem vairāk nekā pērn šajā periodā.

Mazs cerību stars varētu šķist kaut nelielais, bet dzimstības pieaugums. Tomēr ar šiem skaitļiem ir jābūt uzmanīgiem, jo šobrīd par jaunajiem vecākiem kļūst bērni, kuri paši dzimuši 80. gadu otrajā pusē, kad Latvijā bija straujš dzimstības pieaugums. Proti, šobrīd vienkārši ir vairāk jauno vecāku nekā pāris gadus iepriekš. Tikmēr, aukstā un nežēlīgā valodā runājot, bilance tik un tā joprojām paliek negatīva. Latvija turpina izmirt.

Skeptiķi, protams, aizrādīs, ka valdība nevienu nevar piespiest radīt vairāk bērnu, Rietumu pasaulē šādas tendences it kā vērojamas gandrīz visur. Tie ir pavirši, virspusēji apgalvojumi. Vispirms tepat tuvējās Igaunijas piemērs precīzi norāda, ka var apstādināt nācijas izmiršanu. Izlēmīgi un gudri rīkojoties, viņu valdības ar visas sabiedrības atbalstu no šā gadsimta sākuma ir strādājušas, lai radītu drošības sajūtu jaunajiem vecākiem. Tieši drošības sajūta ir pats svarīgākais. Pabalstiem ir jābūt, bet vieni paši tie vēl neko nelīdz; ir jābūt ļoti pārdomātai kopējai atbalsta programmai – sākot ar bērnudārza vietām, bezmaksas ēdināšanu skolās, pareizām nodokļu atlaidēm. Vecākiem ir jāapzinās, ka ģimenes pieaugums viņus nepakļaus nabadzības riskiem. Šī politika ir devusi labus rezultātus – igauņu kā nācijas izmiršana ir apstādināta. Daži Latvijas politiķi to ir mēģinājuši apšaubīt, bet argumenti parasti bija virspusēja manipulēšana ar skaitļiem un puspatiesībām.

Šis var būt pēdējais gads. 2014./15. – būs pārāk tuvu kritienam, kuru neapturēt

Igaunijas pieredze rāda, ka, gudri un izlēmīgi rīkojoties, situāciju var glābt. Ja Latvijas politiķi jūt kaut mazāko atbildību par Latvijas nākotni, tad viņiem ir no tās jāmācās, jārīkojas pat straujāk un radikālāk, jo ļoti daudz laika jau ir zaudēts. Vispirmām kārtām ir jāizdara viss, lai novērstu apkaunojošo situāciju, ka valstī vislielākajam nabadzības riskam pakļautas tieši daudzbērnu ģimenes un vientuļie vecāki. Lielais trūcīgo cilvēku skaits šajās grupās liecina, ka te ir tieši valsts politikas sistēmiskas kļūdas.

Tāpat ir beidzot ļoti radikāli jārīkojas arī veselības aizsardzības sistēmā. Jaundzimušo mirstība pirmajā dzīves gadā kā viens no svarīgākajiem demogrāfisko situāciju raksturojošajiem rādītājiem. CSP norāda, ka Latvijā tas ir viens no augstākajiem Eiropā. 2011. gadā augstāka zīdaiņu mirstība bija tikai Rumānijā – 9,4 mirušie uz 1000 dzīvi dzimušajiem un Bulgārijā – 8,5. Latvijā šis rādītājs bija 6,6. Arī 2012. gadā Latvijā nomira 125 bērni, nesasnieguši gada vecumu (6,3 uz 1000 dzīvi dzimušajiem). Visaugstākais šis rādītājs bija Latgales reģionā – 10,0 miruši zīdaiņi uz 1000 dzīvi dzimušajiem.Šobrīd plānojot nākošā gada budžetu, visām partijām ir jāsaprot, kas ir īstā un vienīgā prioritāte. Nekur nav pilnīgi precīzas receptes, kā risināt sarežģītas demogrāfiskas problēmas. Bet tas nevar būt par attaisnojumu nerīkoties izlēmīgi un pārliecinoši. Ja kāds valdība nav par to pārliecināts, turpina neskaidri filozofēt, tad viņam jāļauj to darīt. Bet ārpus valdības vai Saeimas. Personām, kurām nav īstas pārliecības un skaidra redzējuma, kā glābt Latviju no izmiršanas, vienkārši jāpaiet malā. Kritiskās situācijās nepieciešami cilvēki, kuri tic savas valsts nākotnei. Un Latvijas nākotne ir bērni. Valsts nevar piespiest tos radīt, bet tā var aizsargāt un pilnvērtīgi atbalstīt cilvēkus, kuri uzņēmušies šo skaisto un tik atbildīgo pienākumu.

Ja valdība tam nepievērsīs pienācīgu uzmanību jau ar 2014. gadu, tad 2015. vai 2016. gads var izrādīties liktenīgi. Jo tas ir pārāk tuvu brīdim, kad kritienu vairs nevar apstādināt.

http://genocids.wordpress.com/2013/06/29/sis-gads-var-but-liktenigs-latviesiem/