Galvenie kritēriji - piesārņojums un iznīcināšana.

Pavisam nesen zinātniskajā žurnālā "International Journal of Astrobiology" (to izdod Kembridžas Universitāte Lielbritānijā) bija publicēts raksts ar nosaukumu "Silūra hipotēze: vai var atrast industriālas civilizācijas pēdas ģeoloģiskos slāņos?" Tā autori, klimatologs, NASA Kosmisko pētījumu institūta direktors Gevins Šmits un ASV Ročesteras Universitātes astrofizikas profesors Ādams Franks ir pārliecināti, ka var: cilvēce var nebūt pirmā civilizācija uz Zemes.

Ar ko atšķiras saprātīgie planētas iedzīvotāji no citiem dzīvnieku pasaules pārstāvjiem? Lai cik dīvaini arī nebūtu, tad globālā plānā – ar to, ka bojā apkārtējo vidi, piesārņo to ar savas darbības atkritumiem. Tieši šīs pēdas arī vajag meklēt, lai pierādītu to, ka pirmcivilizācija ir eksistējusi.

Saprātīgās būtnes rada ap sevi tā saukto antropocēnu (terminu ieviesa ekologs Judžins Stormers XX-XXI gadsimtu mijā) – tas ir, dabisko vidi, kur izpaužas to aktivitāte. Piemēram, daudzu citu bioloģisku sugu iznīcināšana, ogļskābās gāzes koncentrācijas palielināšanās, klimata pārmaiņas utt.

Pēc Gevina Šmita un Adama Franka domām, saviem antropocēniem ir jābūt arī iepriekšējām civilizācijām. Tātad pirms miljoniem gadu notikušie globālās sasilšanas periodi vai arī dažu dzīvnieku sugu masveida izmiršana var būt sekas liela skaita saprātīgu būtņu darbībai.

Ar trīs acīm un seksti uz galvas.

Savu hipotēzi zinātnieki nosauca par „Silūra hipotēzi” – pēc izdomātas silūriešu jeb silūriāņu rases nosaukuma, kas bija divkājaini reptiļi-humanoīdi no populārā britu teleseriāla „Doktors Kas”. Seriāls ir veltīts ceļojumiem laikā, attiecīgi šie reptiļi ar trīs acīm un seksti uz galvas it kā dzīvoja Silūra periodā (444-419 miljonus gadu pagātnē). Īstenībā rāpuļu tajā laikā uz Zemes vēl nemaz nebija. Galvenie notikumi Silūra periodā, Mezozoja ēras trešajā periodā, bija pirmo sauszemes augu parādīšanās, bezmugurkaula dzīvnieku sauszemes kolonizācija un žokļmutes zivju evolūcija. [Autore stipri kļūdās, jo ar Mezozoja ēru Silūra periodam nav nekāda sakara – tas ir Paleozoja ēras trešais periods jeb laikmets – t.p.] Tektonisko procesu pētīšana rāda, ka pat kontinentu izvietojums tad bija pavisam cits: eksistēja vienots gigantisks superkontinents Pangeja, kas pēc tam sadalījās ziemeļdaļā Laurāzijā (vēlāk tas sašķēlās Eirāzijā un Ziemeļamerikā) un Gondvānā (pēc pāris simts miljoniem gadu tā sadalījās Antarktīdā, Austrālijā, Āfrikā un Dienvidamerikā).

Tā kā šajā gadījumā hipotēzes nosaukums nav saistīts ar reālu pirmcivilizācijas eksistences periodu. Paši Šmits un Franks uzskata, ka tās pēda būtu jāmeklē daudz vēlākā laikā – apmēram 55-60 miljonus gadu atpakaļ, periodā, ko sauc par paleogēnu. [Tas ir Kainozoja ēras pirmais periods, kas ilga no 65-23 miljoniem gadu pirms mums – t.p.]

Sasilšanas laikmets.

Tieši tad vidējā temperatūra uz Zemes mīklainā veidā pacēlās par sešiem-astoņiem grādiem pēc Celsija skalas – un sākās sasilšanas laikmets. Bet pirms tam, apmēram 65 miljonu gadu tālā pagātnē iestājās aukstuma periods – vairums piekrīt, ka tieši tas kalpoja par iemeslu dinozauru, kā arī daudzu citu jūras (nosauc skaitli 16%) un sauszemes (18%) dzīvnieku izmiršanai. Pētnieki uzskata, ka aukstumu izsauca liela asteroīda vai komētas krišana: rezultātā planētas atmosfēra vairākus tūkstošus gadu bija putekļu pelnu pilna, tāpēc uz Zemes nenonāca liela Saules starojuma daļa.

Taču par to, kāpēc pēc pieciem-sešiem miljoniem gadu sākās sasilšana, domas dalās.

Adams Franka un Gevins Šmits uzskata, ka šajā laikā uz Zemes varēja eksistēt attīstīta pirmcivilizācija. Pieci miljoni gadu ir pietiekoši ilgs laiks, lai tā rastos un pēc tam sevi pati iznīcinātu. Turklāt abi speciālisti atzīstas: konkrētu pierādījumu tam, ka pirms cilvēces uz Zemes pastāvēja sena civilizācija, nav un diez vai tādus būs iespējams atrast.

Ko mēs atstāsim pēc sevis?

Cilvēku darbības materiālās pēdas, tieši tāpat, kā arī viņu priekšgājēju pēdas mūsu planētas vecuma mērogā (ne mazāk kā 4,5 miljardi gadu) nav ilglaicīgas. Ja pieņemam, ka cilvēce globālas katastrofas rezultātā izzudīs – tad jau pēc 20-50 gadiem sāks brukt kopā tukšas palikušās ēkas un pamestajās teritorijās pieaugs savvaļas dzīvnieku skaits. Daudz Zemes mākslīgie pavadoņi nokritīs vai sadursies viens ar otru, jo viņu orbītas vairs netiks koriģētas.

Pēc 100-300 gadiem sabruks tilti un iebr5uks metro tuneļi. No ierindas izies atomelektrostacijas – dzīvniekiem nāksies ciest no radiācijas. Izmirs pēdējie papagaiļi, kas māk imitēt cilvēku balsis. Korozija iznīcinās visas automašīnas. Pilsētas, kas būvētas purvainā apvidū (Amsterdama, Vašingtona, Sanktpēterburga utt.), sāks grimt.

Pēc 10 000 gadiem pilnībā aizaugs visi mākslīgie kanāli. Bijušās pilsētas segs augu sega, bet ēkas būs kļuvušas par pauguriem. Sabruks plastmasas maisiņi un pudeles. No produktiem, ko lietoja cilvēce, iespējas saglabāties ir vienīgi medum un augu eļļai. No cilvēka roku darinājumiem saglabāsies tikai vismonumentālākās būves – tādas kā Lielā Ķīnas mūra fragmenti vai Gizas piramīdas.

Pēc miljons un vairāk gadiem visa planētas dzīvnieku pasaule būs evolucionējusi, tās fauna būs pavisam cita. Kosmosā esošie mākslīgie aparāti jau būs nelietojami: sadūrušies ar meteorītiem un kosmiskajiem putekļiem. Mirušo cilvēku skeleti būs pārakmeņojušies. Radioaktīvo materiālu pēdas pazudīs.

Kādas pēdas būtu jāmeklē.

Paradoksāli, bet cilvēku darbības materiālie pierādījumi visilgāk saglabāsies uz citiem debess ķermeņiem. Mēness un Marsa visurgājēji nebūs pakļaut korozijai, tāpēc ka turienes apstākļos atmosfērā nav skābekļa, - šie mehānismi gandrīz necietīs (ja nu tos var sabojāt meteorīti).

Tādā veidā galvenais pierādījums tam, ka pirms miljoniem gadu eksistēja attīstīta civilizācija, būs tieši tās netiešās aktivitātes pazīmes – piemēram, pārakmeņojošās slāpekļa mēslojuma paliekas vai ģeoloģisko nogulumu īpatnības.

Par saprātīgu darbību var pastāstīt arī tādu radioaktīvo izotopu atrašana, kādi dabiskā vidē neeksistē, piemēram, oglekļa izotopi. Šis elements uz Zemes ir sastopams trīs veidos. Visvairāk ir izplatīts ogleklis-12 (atoma numurs 6, masas skaitlis, tas ir protonu un neitronu summa kodolā – 12) – gandrīz 99% no kopējā skaita. Tad vēl ir ogleklis-13 (atoma numurs 6, masas skaitlis – 13) – apmēram 1% un ogleklis-14 (atoma skaitlis 6, masas skaitlis 24) – radioaktīvs izotops, kas niecīgos apmēros atrodams atmosfēras augšējos slāņos. Sadedzinot degvielu oglekļa-12 saturs atmosfērā palielinās – tas atspoguļojās arī augsnes kārtās. Attiecīgi oglekļa-14 daudzums pieaug, kad aktīvi strādā kodolreaktori – tāds pieaugums var liecināt par attīstītas civilizācijas darbošanos.

Par civilizāciju var norādīt straujš grauzēju daudzuma skaita pieaugums, jo tie pierod baroties no atkritumiem. Lauksaimniecība atstās pēdas ar mežu samazināšanos un augsnes eroziju.  Ģeoloģiskos slāņos un pārakmeņojumos varēs atrast sintētisko materiālu un plastmasas pēdas.

Civilizācija maina dabu.

Franks un Šmits uzsver: pagaidām ir par agru runāt par to, ka civilizācija ir eksistējusi. Runa ir tikai par to, ka tā varēja eksistēt.

Pēc zinātnieku domām, temperatūras lēciens, kas notika pirms 55-60 miljoniem gadu diez vai saistīts ar fosilā kurināmā dedzināšanu – vienkārši tāpēc, ka attīstītai civilizācijai tā pietiktu tikai dažiem gadsimtiem. Taču iespējams, ka mūsu priekšteči enerģiju ieguva, nevis no naftas vai gāzes, bet izstrādāja paši savas tehnoloģijas – efektīvas un ekoloģiski tīras.

Gevins Šmits un Adams Franks runā, ka pašreizējā etapā viņu galvenais mērķis ir – izstrādāt analīzes principus, lai rūpīgi pētītu anomālijas, kas atrastas ģeoloģiskajos pētījumos. Tādas metodes galvenais postulāts ir tāds, ka katra civilizācija ap sevi rada izmainītu vidi – iepriekš minēto antropocēnu. Ja mēs uz Zemes un citām planētām, atradīsim tā pēdas – tas nozīmēs, ka dotajā vietā un dotajā laikā saprātīga dzīve tur ir bijusi.

P.S. Foto. Silūriešu oriģinālais variants un atjaunotā versija – jau bez trešās acs.