Divpadsmit apmaiņā pret vienu

Spriežot pēc visa, pirmo reizi informācija par programmu Serpo parādījās 1983.gadā, kad kāds sevi par gaisa spēku seržantu nodēvējušais Ričards Dorijs sazinājās ar žurnālisti Lindu Moultonu Hovu, kura specializējas ufoloģijas tēmā un sazvērestību teorijā, un pastāstīja viņai par superslepeno projektu. Daudz vēlāk, 2005.gadā, cilvēki, kuri nevēlējās sevi afišēt, nodeva Viktora Martinesa vadītajai ufologu grupai visai daudz informācijas par Serpo projektu. Tiesa, unikālās informācijas īpašnieki atzina par labāku sazināties ar Martinesu tikai ar e-pasta palīdzību.

Saskaņā ar internetā parādījušos plašo informāciju par šiem noslēpumainajiem, bet it kā ļoti ticamiem avotiem, Serpo bija ASV valdības un augsti attīstītas planētas, ko tā arī sauca – Serpo, draudzīgu humanoīdu kopīgs projekts. Tas atrodas Zeta Reticuli (Dzeta Sietiņā – Saules sistēmas zvaigžņu sistēmā), 39 gaismas gadu attālumā no mūsu Saules. Diplomātiskās attiecības ar viņiem esot nodibinātas dažus gadus pēc tam, kad viņu kosmosa kuģis 1947.gadā avarējis Ņūmeksikas štatā.

Saskaņā ar Serpo projektu, kam ir arī otrs, bet daudz retāk lietots nosaukums – „Kristāla bruņinieks”, - rūpīgi atlasīta un apmācīta amerikāņu militārpersonu komanda 12 cilvēku sastāvā, ieskaitot divas daiļā dzimuma pārstāves, šajā citplanētiešu kosmosa kuģī devās uz viņu dzimto planētu, kur cilvēki plānoja pavadīt garus desmit gadus. Patiesībā zemes iemītnieki tur pavadīja pat ilgāku laiku – no 1965. līdz 1978.gadam. Savukārt apmaiņai uz zemes kā diplomātiskais pārstāvis ASV palika kāds citplanētietis, kurš bija tā sauktās „grace”, pelēkās rases pārstāvis.

Augstu stāvošs informācijas avots

Laika gaitā ap projektu dažbrīd parādījās daudz baumu, un tas sāka likties vēl jo mīklaināks nekā pirmsākumā. Pilnīgi aizmirstot seržantu Dotiju, tika apgalvots, ka pirmā informācija par Serpo projektu parādījās 2005.gada 2.novembrī no kāda cilvēka, kurš ieņēma augstu posteni dziļi slepenā ASV Aizsardzības aģentūrā ar nosaukumu DIA – US Defence Intelligence Agency (ASV Aizsardzības izlūkošanas aģentūra). Tagad šis cilvēks ir atkāpies no amata. Tagad arī zināms, ka informācijas noplūde nāk no sešu cilvēku grupas, kuri strādājuši vai turpina kalpot DIA, kas dod pamatu pieņēmumam: šī noplūde pat varētu būt sankcionēta no augšas...

Tiek ziņots, ka visa informācija par drosmīgajiem amerikāņu karavīriem, kuri piekrita veltīt daudzus gadus, noslēpumainai un, iespējams, arī nedrošai misijai, bija pilnībā izslēgta no visiem iespējamiem dokumentiem, gan Pentagona, gan civilajiem reģistriem – oficiāli viņi vienkārši beidza pastāvēt. Sākotnēji tiešām tika paredzēts, ka 12 sūtņi uz tālās planētas pavadīs desmit gadus, un pēc tam atgriezīsies uz Zemes. Bet kaut kas nogāja greizi, un astronauti bija atgriezās vēlāk, 1978.gada augustā – septiņi vīrieši un viena sieviete. Divi nolēma palikt uz Serpo, bet divi citi nomira: viens no plaušu slimības, bet otrs nelaimes gadījuma rezultātā.

Visus atgriezušos uz gadu izolēja speciālā ēkā, kas atradās Los Alamos, kur viņi bija aizņemti gatavojot ziņojumus un atradās novērošanā. Gadu vēlāk viņi saņēma jaunus vārdus un dokumentus, milzīgas prēmijas, kā arī piedāvājumu atgriezties armijas dienestā vai atvaļināties. Tikai divi no viņiem nolēma turpināt karjeru. Līdz 2002.gadam visi uz Serpo pabijušie jau bija miruši – varbūt sakarā ar tālajā planētā saņemto augsto radiācijas devu.

Visai neparasta planēta

Zemes iemītniekiem dzīves apstākļi uz pelēkās rases – greisu, jeb kā vēl viņus dēvē – zetu – apdzīvotās planētas bija ļoti nepierasti un smagi, aklimatizācijai bija nepieciešami vairāki gadi. Cilvēki varēja faktiski brīvi pārvietoties pa Serpo. Planētai ir divas saules un zemes iemītnieki bija pakļauti neierasti augstam radioaktīvā starojuma līmenim. Runājot par Serpo viesmīlīgajiem iedzīvotājiem, to skaits bija 650 tūkstoši. Katrs komandas dalībnieks rakstīja detalizētu dienasgrāmatu, to fragmenti bija lasāmi arī internetā. Cilvēki ierakstīja vairāk nekā 5 tūkstošus magnetofona lenšu. Atgriezušies viņi stāstīja, ka planētas Serpo civilizāciju varot uzskatīt par aptuveni 10 tūkstošus gadu vecu. Šķiet, ka galaktikas mērogos tas ir pārāk tuvu mūsu civilizācijas vecumam – maz ticama nejaušība. Militārpersonu komanda ceļoja uz turieni milzīgā citplanētiešu kuģī, un ceļojums ilga apmēram 9 mēnešus. Atpakaļ viņi atgriezās modernākā lidaparātā, un mājup viņi ceļoja aptuveni 7 mēnešus.

Kas vēl interesants?

Pēc informācijas par Serpo parādīšanās internetā no vairākiem neatkarīgiem avotiem pienāca labojumi, kā jau tas līdzīgos gadījumos bieži notiek. It kā ekspedīcijā uz tālo planētu piedalījās nevis 12, bet tikai trīs cilvēki, un tās rezultāts nav bijis visai veiksmīgs. Savukārt citi neatkarīgie pētnieki pieņēma, ka patiesībā varēja būt nevis viena ekspedīcija, bet vismaz divas, jo informācija par 12 cilvēku lidojumu uz šo planētu ir ļoti labi dokumentēta – pārāk sarežģīta vienkāršai viltošanai, kas, protams arī nav izslēgts.

Ko vēl eksperti-ufologi teikuši par Serpo projektu? Piemēram, ka Dzeta sietiņa dubultā zvaigžņu sistēma, kas ietver planētu Serpo, tiešām ir pelēko citplanētiešu rases dzimtene. To apstiprina arī inženiera Roberta Lazara un laulāto Bārnija un Betijas Hillu stāsti.

Laulātos Hillus Ņūhempšīras štata laukos 1961.gadā naktī no 19. uz 20.septembri nolaupīja citplanētieši, kad viņi devās mājup uz Portsmundu pēc Niagāras ūdenskrituma apmeklējuma. Viņi atcerējās, ka milzīgā – diametrā no 80 līdz 100 metriem diametrā atradušies apmēram 11 greisi. Vīrs un sieva atguvuši samaņu 35 kilometrus no nolaupīšanas vietas, turklāt atrodoties savā automašīnā. Viņi vēl ilgu cieta no atmiņas zudumiem, bet vēlāk pilnā hipnozē Betija atcerējās, ka citplanētieši viņai demonstrējuši trīsdimensiju hologrammu, ar kuras palīdzību spējuši kaut ko pastāstīt par savu planētu, ko sauca par Serpo.

Inženieris-fiziķis Roberts Lazars, kurš apgalvoja, ka „51.Zonā” Grūma ezera tuvumā Nevadas štatā, kas atrodas 130 kilometrus no Las Vegasas, strādājis ar citplanētiešu tehnoloģijām. „5.Zonas” tuvumā atrodas aviācijas bāzu lidojumu izmēģinājuma centri Nellis un Edvards, kas pazīstami ar to, ka tur izmēģinātas lidmašīnas F-117 un B-12 „Spirit”, kas radītas pēc stēla-tehnoloģijas (redzamības samazināšanai).

Nosaukumu „51.Zona” pilnīgi oficiāli izmanto CIP dokumentos, bet aizliegto teritoriju ap to apsargā privāta militārā kompānija „Vakenhut”, kas jau 1960.-os gados tika iesaistīta Kenedija Kosmosa centra un ASV Atomenerģijas komisijas apsardzē. Iespējams, tieši tāpēc ufologi tic, ka „51.Zonas” septiņos pazemes līmeņos amerikāņu zinātnieki un inženieri strādā kopā ar citplanētiešiem. Roberts Lazars apgalvo, ka strādājot „51.Zonā” ne reizi vien tos redzējis – atnācējus no Dzeta Sietiņa sistēmas Serpo planētas. Viņš redzējis arī viņu lidojošos šķīvīšus.

Var pieminēt arī citu interesantu faktu. NLO pētnieks Bils Raians saistībā ar Serpo projektu vairākas reizes sniedzis intervijas. Tajās neparasts ir tas, ka Raians atklāj zināmas projekta saites ar masoniem, okultismu. Tules un pat NSNPP biedrība savukārt pamanās pragmatiski runāt par pašreizējo reālo starpzvaigžņu diplomātijas vērtību. Kādu reizi tā ieraudzīja mākslinieka Dona Diksons (1968.-2007.) gleznu ar nosaukumu „Divu sauļu planēta” un iesaucās, ka tai ir izcila, gandrīz neizskaidrojama līdzība ar īsto Serpo fotogrāfiju, kuru viņš bija redzējis.