Rodas Apolonijs “Argonautikā” raksta, ka “viņš bija no bronzas cilvēku sugas, no oša koka, pēdējais no dzīvajiem dievu dēliem”. Taloe jeb Tals, seno krētiešu dialektā nozīmē - “saule”. Krēta dievu Zevu sauca arī par Zevu Talaiosu. Taloe bija Krētas salas aizstāvis. Viņš pārstaigāja salu trīs reizes dienā, sargājot to no ienaidniekiem, kā arī neļaujot vietējiem iedzīvotājiem pamest salu bez Mīnosa atļaujas. Trīs reizes gadā viņš ieradās visos Krētas ciematos ar bronzas plāksnītēm, uz kurām bija uzrakstīti Mīnosa svētie likumi, jo viņš arī bija atbildīgs par to izpildi. Runāja, ka Taloe meta milzīgus akmeņus uz ienaidnieka kuģiem, kas mēģināja tuvoties salai. Ja ienaidniekam tomēr izdevās izceltie krastā, izvairoties no akmeņiem, vara milzis metās ugunī, sakarsa sarkans un tad saspieda svešzemniekus savos liesmainajos apskāvienos. Runāja, ka agrāk Taloss piederējis Sardīnijas iedzīvotājiem un, kad tie atteicās to atdot Mīnosam, viņš piespieda tos pie krūts un metās ugunī. Laikam no tā cēlies izteiciens “sardoniski smiekli”, ko lieto raksturojot tos, kas smejas par pašu vai citu problēmām. Jāzons un argonauti saskārās ar Talosu, kad, ieguvuši zelta aunādu, kuģoja uz mājām un pa ceļam iegriezās Krētā. Milzis turēja kuģi “Argo” līcī, metot uz to milzu akmens gabalus, kurus nolauza no stāvajām klintīm. Mēdeja, kas brauca līdzi Jāzonam, ar maģijas palīdzību atvairīja Talosa satriecošos triecienus. Leģenda vēsta, ka “viss viņa ķermenis, visi locekļi bija no bronzas un neievainojami: tikai zem vienas cīpslas uz potītes bija asinssarkans asinsvads, kurā bija ieslēgta viņa dzīvība un nāve, ko sedza tikai plāna āda”. Tieva adata neļāva iztecēt dievišķajam ihoram (eļļainai vielai, ko uzskata par dievu asinīm), kas ļāva metāla locekļiem kustēties. Tā bija vienīgā vieta uz ķermeņa, kas bija neaizsargāta. “Argonautikā” tiek stāstīts, ka Medeja nobūra milzi ar savu caururbjošo skatienu, bet pēc tam ar dziedāšanu izsauca nāves garus – kerus. Taloe centās nomētāt ar akmeņiem gaudojošos garus, taču nejauši aizķērās aiz asa akmens ar vājo vietu un nogāzās zemē. Dievišķais ihors iztecēja kā izkusis svins. Pēc citas versijas, Mēdeja nobūra bronzas cilvēku un piemānīja, sakot, ka iedos viņam burvju dziru, kas padarīs viņu nemirstīgu, ja viņš atļaus viņai palikt uz salas. Taloe bija ar mieru un izdzēra dziru, kas momentā viņu iemidzināja. Tad Mēdeja izvilka viņam no papēža bronzas adatu un milzis nomira. Vēl viena versija vēsta, ka argonauts Peants (tēvs Filoktetam, kas piedalījās Trojas karā) trāpīja milža vēnā ar bultu un, kad Taloe gāja bojā, “Argo” mierīgi piestāja pie Krētas krastiem.

Krētas pilsētā Festā tika atrastas monētas no IV – III gs. p. m. ē. Ar Talosa attēlu. Uz sarkanas kratēras (vāzes tips) no V gs. beigām bija attēloti brāļi Dioskūri (dievi-varoņi Kastors un Polukss), kas pietur mirstošo Talosu, bet Mēdeja austrumu tērpā stāv malā kuģa “Argo” priekšā ar izšūtu maisiņu rokā (iespējams, ka tājā atradās burvju dziras un tinktūras). Leģendu par krētiešu bronzas cilvēku var traktēt dažādi. Jāsaka, ka Talosa mīts atgādina teiksmu par Ahilesu, kuru Trojas kara laikā piemeklē tāds pat liktenis. Iespējams, ka abu leģendu pamatā ir viens un tas pats avots. No politiskās vēstures viedokļa Taloss personificē Mīnoja floti, kas bruņota ar metāla ieročiem. Kad kontinenta Grieķijas karaspēks, argonautu kuģa “Argo” personā uzvarēja Talosu, Krēta zaudēja valdošo statusu un kontroli pār Grieķijas pasauli, vara pārcēlās uz kontinentu. Vai arī iespējams, Taloe simbolizēja Mīnoja sargus, kas apsargāja Krētas ostas no pirātiem, kas apsēda salu. Eksistēja trīs novērošanas punkti, no kuriem nāca patruļas apgaitās. Dzejnieks Roberts Greivzs uzskata, ka vienīgā Talosa dzīsla ir saistīta ar seno bronzas izstrādājumu izgatavošanas noslēpumu. To izgatavoja ar “cire perdue” (zaudētā vaska) metodi. Sākumā no māliem izveidoja modeli, ko pielēja ar vasku. Pēc tam un modeļa uzlika formu ar caurumiem. Pēc sakaršanas vasks iztecēja pa caurumiem, bet tukšumā ielēja izkausētu metālu. Hipotēze uz reliģijas bāzes parādījās pēc tam, kad tika atrasti akmens zīmogi no apmēram 1500 g. p. m. ē. Ar dievietes vai priesterienes attēlu, kas peld laivā uz jūras kapenēm, kas atgādina bronzas karotāja kustības apkārt salai. Kā augstāk teikts, “taloe” nozīmē sauli, tāpēc Roberts Greivzs sprieda, ka Taloss-saule patiešām apriņķoja salu reizi dienā. Tā kā Taloss ir saules bronzas atveids, to vēl sauca par teļu (vērsi), bet krētiešu gads dalījās trīs sezonās, ciematu apsekošana trīs reizes gadā varēja nozīmēt saules karaļa rituālu, kurā tas uzvilka vērša bronzas masku. Saskaņā ar citu teoriju, Taloss bija pirmais vadāmais robots pasaulē. Ir saskaitīts, ka Talosam apejot salu trīs reizes dienā, tā ātrumam būtu jābūt 155 jūdzes stundā. Šīs hipotēzes piekritēji saka: kad milzi ievainoja potītē, asins vietā no ķermeņa iztecēja kaut kas, kas atgādināja izkausētu svinu. Vispār jau grieķi ir radījuši daudz iekārtu, ko visbiežāk izmantoja teātros un reliģiskās ceremonijās. Vēsture saglabājusi liecības par primitīviem, seniem robotiem.

350 g. p. m. ē. Lielais grieķu matemātiķis Arhīts uzbūvēja mehānisku putnu, līdzīgu balodim, kas kustējās mainīgu gaisa strāvu rezultātā. Tas bija viens no pirmajiem lidojuma mēģinājumiem pasaulē un iespējams, ka arī senākais aeroplāna modelis pasaulē. 322. g. p. m. ē. Seno grieķu filozofs Aristotelis, iespējams, paredzot robotu tehnikas attīstību, rakstīja: “ja katrs instruments, kad viņam kāds pateiks, vai pat tikai viņam raksturīgās saskaņotības dēļ, varēs veikt darbu, kas viņam ir jāveic... tad vairs nebūs vajadzīgi, ne mācekļi meistariem, ne vergi kungiem”. III gs. beigās p. m. ē. Grieķu izgudrotājs un fiziķis Aleksandrijas Ktezibijs izgatavoja ūdens pulksteni ar kustīgām figūrām, kas palika pats precīzākais pulkstenis pasaulē līdz pat XVII gadsimtam. Vēl pēc 1600 gadiem, apmēram, 1595. gadā Leonardo da Vinči izprojektēja (un iespējams – pat uzbūvēja) mehānisku bruņinieku bruņās, kas iespējams, kļuva par pašu pirmo cilvēkveidīgo robotu pasaulē. Da Vinči robota iekšienē atradās mehānisms, kas iedarbināja mākslīgo cilvēku ar trošu un skrituļu palīdzību, radot ilūziju, ka iekšā atrodas īsts cilvēks. Šis robots varēja apsēsties, kustināt rokas un galvu, turklāt, anatomiski pareizi atvērt un aizvērt muti. Viņš varēja pat imitēt skaņu: kustējās automātisku muzikālo instrumentu – bungu – pavadījumā.

Pēc mākslinieka rasējumiem redzams, ka visas iekārtas daļas varēja kustēties saskaņoti: to kustības kontrolēja mehāniska vadības iekārta, kas tika programmēta ar tiešu kodēšanu un atradās robota krūšu kurvja iekšienē, bet kājas tika vadītas atsevišķi ar ārēja roktura palīdzību, kas savilka trosi, kas bija savienota ar svarīgiem elementiem potītē, celī un gurnā. Da Vinči robots bija ietērpts bruņās, kas bija tipiskas Vācijai un Itālijai XV gs. beigās

Jāatzīmē, ka Viduslaikos eksistēja tikai daži izgudrotāji, kas, lai izklaidētu karaliskās ģimenes, radīja līdzīgas mašīnas. 2005. gadā Konektikutas universitātes Bioķīmiskās inženierijas līdzstrādnieki nolēma izveidot da Vinči robotu. Viņu projekts ietvers XXI gs. tehnoloģijas, tajā skaitā “redzes un dzirdes atpazīšanu, balss komandas, dator-integrētos mehānismus un attīstītāku ķermeņa uzbūvi”. Robots varēs arī pagriezt kaklu kustīgu objektu virzienā. Robotam būs divi vadības modeļi: viens reaģēs uz datora komandām, cits – uz balss. Da Vinči bloki un zobrati tiks izmantoti saskaņoti ar cilvēka muskuļu dabisko kustību imitācijas modeli. Taču, cik tas viss ir saskaņojams ar robotu no Senās Grieķijas? Pilnīgi iespējams, ka Taloe bija vienkārša mītiska figūra. Kaut arī Krētas gigantiskais, bronzas cilvēks varēja būt arī visu mūsdienu robotu prototips.

B. Hotons.

[Varbūt, Taloss ir vulkānisko spēku personifikācija? Akmeņi pa gaisu, ugunīgi apskāvieni - lava. Izvirdums ir bīstams kuģiem pie krasta... - t.p.]

Informācija no saites: НАША ПЛАНЕТА © http://planeta.moy.su