Mūsu senči stāstīja baisus nostāstus skalu gaismā. Mēs biedējam viens otru monitoru mirdzumā - bet no ēnām uz mums raugās tie paši briesmoņi, kas pirms simts vai tūkstoš gadiem. Pa Tīklu klejojošie šausmu stāsti tiek saukti par "kripipastu" - no vārda "creepy" (baiss) un "kopipasta" (teksts, ko pa internetu izsūta maģiskais taustiņu savienojums Ctrl+C vai Ctrl+V). Dažus no šiem stāstiem neatšķirt no tiem, kādi tika stāstīti vecajos laikos: staigājoši miroņi, kanibāli, slepkavas-maniaki, apsēstas mājas. taču ir arī leģendas, kur darbība notiek pašā Tīklā.
Tīkla spoki.
Pats vienkāršākais paņēmiens kā nobiedēt tuvāko ar augsto tehnoloģiju palīdzību ir skrīmers (screamer – kliedzošais). Jums atsūta saiti uz fotogrāfiju ar mīļiem kaķēniem. Jūs to atverat, nepievēršot uzmanību paplašinājumam .gif un ļoti ātri to nožēlojat: no bildes dziļumiem uz jums kā velns no tabakdozes izlec baismīgs ģīmis ar tukšām acīm.
Ja ievietot tādu brīnumu no pirmā skata nevainīgā video vai spēlē, tad tā parādīšanos var pavadīt skaļš kliedziens – no turienes arī nosaukums. Lēts paņēmiens, ko mēs esam redzējuši miljons šausmu filmās un redzēsim vēl miljons citās – tāpēc ka, neskatoties uz visu savu banalitāti, tas darbojas. 
Taču internetā ir faili, kas ir šausmīgāki par “spiedzējiem”. Piemēram, runā, ka visi, kas ir noskatījušies video ar nosaukumu Mereana Mordegard Glesgorv, ir izdarījuši pašnāvību. YouTube nav grūti atrast divdesmit sekunžu garu fragmentu ar ūsainu cilvēku, kas blenž uz jums caur sarkanu, duļķainu ekrānu. No tā vēl neviens nav nomiris, taču tas ir tikai tāpēc, ka video ir apgriezts, bet – ja izdotos atrast pilnu versiju... Fotogrāfija smile.jpg izsauc epilepsijas un neprāta lēkmes – ja neizsauc, tad tā nav īsta. 
Tie, kas ir paklausījušies needles.mp3, sāk vemt asinis. Bildīte burningman.jpg, ja to atver, uz visiem laikiem ienāks jūsu monitorā.
Video “The Grifter”, neizlaistā Disneja multfilma “Suicide Mouse”, “Sūkļa Boba” sērija ar nosaukumu “Skvidvarda pašnāvība”, Džefa-slepkavas foto – stāstiem par bīstamiem failiem nav skaita, kā arī mēģinājumiem tos kopēt vai veidot parodijas.
Kādā veidā bildīte vai video var kaitēt cilvēkam? Ir pseidozinātnisks izskaidrojums: skaņu viļņi, vai attēls graujoši iedarbojas uz nervu sistēmu vai zemapziņu. Dažreiz tādu failu radīšanu pieraksta militāristiem, kas izstrādā psihotropos ieročus, citplanētiešiem vai saprātam, kas pats no sevis ir radies Tīklā. Cits skaidrojums ir vecāks par zinātni: aiz šiem failiem var atrasties dēmons vai spoks, kas spēj sadedzināt datoru vai nokost galvu. Trešais variants - izskaidrojuma nav vispār. Kāds puisis, kas palaidis programmu barelybreathing.exe sāk visur redzēt cilvēkus ar izdurtām acīm? Kāda tur starpība, ja jau no šī stāsta lasītājam sāk skriet skudriņas pa muguru!
Starp citu, viltotais barelybreathing.exe Tīklā arī ir, taču tas patiešām ir bīstams: palaidiet to un jūs riskējat visiem logiem pa virsu redzēt... nē, nevis seju ar izdurtām acīm, bet banālo "Windows ir bloķēts".
Nospiediet x, lai nomirtu.
Pilsētas leģendas par videospēlēm parādījās kopā ar pašām videospēlēm. Vēl 1980. gadu sākumā amerikāņu bērni stāstīja viens otram stāstu par spēļu automātu “Polybius”, no kura spēlētājiem sākas nakts murgi, epilepsija un amnēzija. Vēlāk šos automātus uz kaut kurieni aizveda vīri melnā. Ja melnā, tad tas bija kārtējais Pentagona eksperiments, lai radītu psihotropos ieročus. Specdienesti uzmanīgi sekoja rekordiem tabulās un runā, ka kāds no labākajiem “Missile Command” vai “Asteroids” spēlētājiem ir saņēmis piedāvājumu, no kura ir bijis grūti atteikties...
Mūsdienu leģendas par videospēlēm pie konspiroloģijas vēršas reti. Tāpat nevienam nav nekāds noslēpums, ka Google visiem seko, Pentagons atklāti izdod propagandiskas videospēles, bet universālu psihotropo ieroci ir viegli lejupielādēt no saites lineage2.com. Nē, šodien topā ir nolādēti kārtridži,kas pirkti no aizdomīgiem svešiniekiem, un ne mazāk nolādēti modi, ko izsūta no nezināmām adresēm.
Dažreiz nolādētas spēles sākas kā parastās, bet tad vairojas dīvainības un šausmas. Dažreiz spēļu pasaule jau no paša sākuma ir tā izkropļota, ne savāādā jūtas pat tie, kas šo spēli nav acīs redzējuši, bet tikai lasījuši par to. Tā vai citādi, ar labu tas nebeidzas: Gandrīs katra nolādēta spēle agri vai vēlu izkāps no ekrāna, lai noķertu spēlētāju realitātē.
Piemēram, mods Jvk1166z.esp pie “Morrowind” sagaida spēlētāju ar paziņojumu: jūsu dzīves līnija ir pārtrūkusi. Visi galvenās sižeta līnijas varoņi ir miruši, spēle sākas pasaulē bez nākotnes. Uz redzes lauka robežas vīd Asasins – tumša figūra, kas pamazām atņem varonim veselību. Jums piedāvā pastaigāt pa jaunu pazemi, kur jūs atrodat bilžu galeriju, kas ņemtas no jūsu cietā diska – izdarīts tas, ko oriģinālā spēle nevar izdarīt principā, bet nolādētās spēles rada pastāvīgi. Pakāpeniski gaisma spēles pasaulē dziest, personāži uzvedas arvien šausmīgāk un šausmīgāk, bet Tamrielas debesis pārvēršas Zemes debesīs. Zvaigžņu stāvoklis norāda uz zināmu datumu, taču – ko tas nozīmē? Nav zināms: vienīgā spēlētāja, kas bija ticis pietiekoši tālu, paziņojums beidzas tieši šeit, vēstot, ka Asasins ir viņu saticis reālā pasaulē.
Viens no pašiem populārākajiem iedvesmas avotiem baisajiem stāstiem ir sērija “Pokemon”. Daudzas no tām ir veltītas “Missingno” - pokemonam-kļūdai ar grafiskiem atkritumiem attēla vietā. Dažās spēles daļās to var ne vien sastapt, bet pat noķert. No spēles pasaules redzes viedokļa Pokemons-Kam-Nevajadzētu-Būt pats par sevi velk uz lavkraftiskiem murgiem – tad kāpēc tam neizrauties reālajā pasaulē?
Toties stāsts par Lavandu Pilsētu atkal pievēršas pseidozinātnei: it kā melodija, kas tiek spēlēta šajā pilsētā, graujoši ietekmē nepilngadīgo smadzenes, izsauc neprātu un tieksmi izdarīt pašnāvību. Kat gan, sava daļa taisnības tur ir – dažreiz kripipasta patiešām iespaido cilvēka smadzenes, spiežot viņu veikt dīvainas lietas. Piemēram, paņemt rokās redaktoru un radīt uz stāsta pamata īstu spēli. Viens šī pārsteidzošā fenomena piemērs ir spēles veidā pārceltais stāsts par nolādēto kārtridžu “Lost Silver” ar mirstošiem pokemoniem, kurus trenē pokemeistars bez rokām un kājām.
Vēl viens nostāsts, kas iespiedies no folkloras spēļu realitātē ir Hirobrains. Saskaņā ar leģendu , tas ir cilvēks ar Tukšām acīm, ko geimeri ir satikuši spēles “Minecraft” stūrainajos plašumos – spoks, kas dzīves laikā ir bijis spēles radītāja Markusa “Notča” Perssona brālis. Īstenībā nekāda brāļa nav bijis, taču, stāstam kļūstot arvien populārākam, parādījās arvien vairāk modu, kas Hirobrainu pievienoja spēlei. Spēles oficiālajā versijā viņa nav. Notčs nespēj vien apzvērēt, ka tā ir taisnība, viens pēc otra izlaižot patčus, kur atjauninājumu sarakstā teikts: “No spēles ir izņemts Hirobrains”. Ja nemīliet “Minecraft”, bet dodiet priekšroku maziem ponijiem? Tad nepalaidoet garām spēļu sēriju “Luna Game” par to, cik grūti dzīvot tūkstoš gadus uz Mēness, un “Dreamy Rainbow”, kas radīti pēc bēdīgi slavenā hororfanfika “Keksiņi” (“Cupcakes”) motīviem. 
Tikai, kad ekrāns sāks iegrimt tumsā, no kuras parādīsies neprātīgi, ne visai labu zirdziņu purni, nerunājiet, ka mēs jūs nebrīdinājām.
Taču pati šausmīgākā un pārliecinošākā kripipasta par spēlēm ir leģenda par Noslīkušo Benu (Ben Drowned). Stāsts sākas tāpat kā daudzi citi: vientuļš geimers ar niku Jadusable nopirka no nezināma cilvēka kārtridžu ar spēli “The Legend of Zelda: Majora's Mask”. Spēle uzvedās dīvaini. Varoni vajāja briesmīga statuja, skanēja nepatīkama mūzika, personāži runāja biedējošas lietas, starp tām atkārtojās divas frāzes: “Vai tiesa, ka tavs liktenis ir šausmīgs?” un “Tev nevajadzēja to darīt...” Geimers šo to ir ierakstījis video – klipi atrodas YouTube kanālā, viens par otru šausmīgāks.
Pakāpeniski lasītājam rodas iespaids, ka autors neraksta visu patiesību. Ar viņu manipulē tas, kas dzīvo kārtridžā, sauc sevi par Benu un grib izrauties brīvībā. Viņam vajag, lai kāds ielādētu failu ar viņu internetā.
Pēdējo stāsta fragmentu tieši Tīklā izlasīt nevar - jālejupielādē dokumentu TheTruth.rtf, ko pēc Jadusable lūguma iepludinājis serverī viņa istabas biedrs. Jūs uzzināsiet, kā geimers ir pieveicis Benu un atbrīvojies no lāsta... Taču, ja jūs mākat lasīt starp rindām, tad atradīsiet iešifrētu vārdu "MELI". Pārlasiet tekstu vēl vienu reizi un pievērsiet uzmanību kaut kam, kas neiet kopā. Atcerieties, ka stāsta pašā sākumā Jadusable apgalvo, ka istabā dzīvo viens. Jā-jā, jūs tikko esat atbrīvojis Benu. Tagad viņš dzīvo jūsu datorā. To nu gan jums nevajadzēja darīt...