Astoņkāji būvē slēpņus saviem pēcnācējiem no materiāliem, kas ir pie rokas un iegaumē apkārtējās ainavas sarežģītās "kartes". Viņi zog zvejnieku lomu un viegli tiek pie gardumiem, kas ieslēgts aiz skrūvējama vāka vai pat pudeles ar aizsardzību "no bērniem" - uzdevums, ko pat pieaugušie ne vienmēr spēj atrisināt. 2016. gadā viens no viņiem aizbēga no akvārija Jaunzēlandē, izkļūstot brīvībā, jūrā, caur kanalizāciju. Astoņkāji spēj atšķirt cilvēkus un pret dažiem pat just naidu. Viņi atrisina nestandarta uzdevumus, ar ko ne viņi paši, ne viņu senči nekad nav saskārušies, līdzīgi atzītiem gudriniekiem kā suņi, kraukļi un cilvēki. Taču, ja kaut kad pagātnē vai kaut kur uz citas planētas-okeāna, viņiem būtu izdevies attīstīt pilnvērtīgu saprātu, tad tas būtu saprāts, kurš būtu absolūti nelīdzīgs cilvēku vai pat suņu saprātam.

Citplanētieša nervu sistēma

No gliemežnīcas galvkāju senči atteicās pirms 500 miljoniem gadu, dodot priekšroku brīvībai un kustībai. Astoņkāju, kurus šodien pārstāv apmēram 200 sugas, senči kļuva par aktīviem plēsoņām un potenciāliem upuriem, un acīmredzot nevarēja neattīstīt sarežģītu, bezmugurkaulniekiem unikālu nervu sistēmu. Tā satur ap 500 miljonu šūnu - vairāk nekā žurkai un apmēram tikpat daudz, cik kaķa galvas smadzenēs.

Taču astoņkāju nervu sistēma nav tāda kā mūsu smadzenes, kas ir centralizēts orgāns, lai analizētu un vadītu. Viņu ķermenim nav skeleta, tāpēc tas var izlocīties jebkurā vietā un jebkurā virzienā. Tāda lokanība prasa tikpat sarežģītu un lokanu kontroli, šī jautājumu risināšanu galvkāji ir nodevuši "uz vietām" - lieliem neironu sakopojumiem, kas izvietoti pa visu ķermeni. Centrālajās galvas smadzenēs atrodas tikai ap 10% no šūnām, abās smadzeņu pusēs, kas atbild par redzi atrodas vēl 30%. Pārējās atrodas ekstremitāšu ganglijos un darbojas vairāk vai mazāk patstāvīgi - ne velti atrautais tausteklis vēl ilgi spēj sarauties un kustēties.

Kad cilvēks atver burku, viņa galvas smadzenes orientējas pēc maņu orgānu sajūtām, dodot precīzus signālus roku muskuļiem. Astoņkājim, acīmredzot pietiek ar pareizās izturēšanās reakcijas nodošanu, kā to realizēt un paņemt no aizvērtā burkas krabi, tausteklis "nolemj" pats. Tāda dalīta nervu sistēma padara astoņkājus, kaut kur līdzīgus "Troņu spēles" Bezsejas ordeņa adeptiem, ļaujot tiem pēc būtības iztikt bez konkrēta izskata, mainīt krāsu, formu un pat virsmas tekstūru. "Domājošās kājas" pašas tiek galā ar sarežģītām manipulācijām un pārveidošanos, saņemot tikai vispārīgus norādījumus no centra.

Jūras tehnoloģija

Kāpēc astoņkāji nekļuva par dominējošo sugu okeānā, tā kā cilvēks uz sauszemes? Iemesls nebūt nav intelekta trūkumā. Tur jāvaino visdrīzāk ir dažas visai neērtas astoņkāju anatomijas īpatnības. Piemēram, astoņkāju asinīs tiek izmantots hemocianīns, kas satur nevis dzelzi kā mūsu hemoglobīns, bet gan varu. Tas ir mazāk efektīvs skābekļa nogādātājs, tāpēc daudziem sarežģītākiem uzdevumiem astoņkājiem vienkārši pietrūkst "elpa". Astoņkāji nav visai sociālas būtnes, nenodod pieredzi no paaudzes uz paaudzi, dzīvo tikai dažus gadus - katram no viņiem nākas iepazīt pasauli no nulles. . Ja nebūtu šo faktoru, tad galvkāji un viņu radinieki varētu iespaidīgus saprātīguma paraugus un kādreiz divkājainie "sauszemes karaļi" uzsāktu lielu karu ar astoņkāju "jūras valdnieku" civilizāciju.

Pasaules okeānā ir pietiekoši daudz iespēju, lai attīstītu tehnoloģijas. Zemūdens vulkāni, paisumi un bēgumi, saule, viļņi un vējš varētu kalpot par enerģijas avotiem. Jūru un okeānu dibenā slēpjas naftas un gāzes resursi, niķeļa, mangāna un kobalta iegulas. Vēl vairāk metālus var iegūt no jūras ūdens - lai iegūtu kilogramu dzelzs vajag izfiltrēt tikai 50 tūkstošus m³ ūdens. Visdažādākās zemūdens dzīvības formas jūrā nodrošina dažādu biotehnoloģiju attīstību, ieskaitot bioluminiscenci apgaismojumam, ko izmanto dziļūdens organismi, un koraļļu polipus celtniecībai. Ūdens elektrolīze dod iespēju iegūt skābekli un ūdeņradi - degvielas komponentes, kas ļautu uzsākt reaktīvo kustību sākumā ūdenī, bet pēc tam atmosfērā un tuvējā kosmosā. Tomēr mūsu planēta šādam scenārijam nedod īpaši daudz iespēju. Ūdens sedz vairāk nekā 70% no tās virsmas, taču tā kopējā masa ir tikai 0,05%. Tomēr tālās eksoplanētas sastāv no ūdens vairāk nekā par 10 un vēl vairāk procentiem. Piemēram, uzreiz sešas no Kepler-11 sistēmas planētām klāj ūdens simtiem kilometru dziļumā. Šīs zvaigznes vecums tiek vērtēts uz 8,5 miljardiem gadu. Tas ir apmēram divas reizes vairāk nekā mūsu Saule. Kāpēc gan šo pasaulēs-okeānos zem šī vecā spīdekļa nevarētu parādīties saprātīgi iemītnieki, kas būtu līdzīgi mūsu galvkājiem? Ja tā, tad kāpēc kādreiz zinātnieku komanda no Kepler-11, ko vadītu jauns profesors Pruls, nevarētu censties nodibināt ar mums kontaktu? Ja tic filmai, jāgaida nav nemaz tik ilgi, tikai līdz XXIII gadsimtam.

10 fakti par galvkājiem

1. Acu tīklenē viņiem ir tikai viens pigmenta tips, tas ļauj attēlu redzēt tikai melnbaltu. Iespējams, ka redzi krāsainu padara plakstiņu īpaša anatomija.

2. Tie ir vienīgie bezmugurkaulnieki, aizturēšanos ar kuriem Eiropā kontrolē direktīva 2010/63/EU, kas citādi visa ir veltīta "gudrajiem" zīdītājiem.

3. Vidēji katrā tausteklī ir 240 piesūcekņu, kopā tad sanāk pāri par 1900.

4. Tinti, ko daži galvkāji gatavo, un, kas ir izturīgā brūnā krāsā, un, ko jau no senatnes izmanto mākslinieki, sauc par "sēpiju". Nosaukums cēlies no Sepiida, tas ir galvkājiem - sēpijām.

5. Astoņkājiem ir trīs sirdis. Divas aizņemtas tikai ar taustekļiem, viena pumpē asinis iekšējiem orgāniem. Peldot šīs sirds darbība apstājas, tāpēc astoņkājiem labāk patīk rāpot.

6. Aristotelis uzskatīja tos par dumjiem: "Astoņkāji ir dumji radījumi, un paši piepeld pie rokas, ja to iebāž ūdenī", - tā viņš rakstīja "Dzīvnieku vēsturē" 350 gadu p.m.ē.

7. Astoņkāja O. bimaculoides fenoms ir pilnībā atšifrēts. Tā garums sastāv no 2,7 miljardiem pāru, gandrīz kā cilvēkam un daudzas reizes vairāk, nekā visiem citiem bezmugurkaulniekiem.

8. Tinte, ko viņi izdala briesmu brīdī, lai maskētos, ir arī indīga. Ja astoņkājis laicīgi neatstāj paša radīto tintes mākoni, viņš var aiziet bojā.

9. Astoņkāja mātīte izdēj līdz simts tūkstoš olu un mēnešiem aktīvi "ventilē tās, ne minūti neatstājot ligzdu. Šī nodarbošanās pilnībā atņem viņai visus spēkus un galu galā viņu nogalina.

10. Tēviņi nomirst ātrāk, pēc apaugļošanas. Tāpēc, acīmredzot neviens astoņkājis nekad nav saticis savus vecākus.

Bioloģes Žannas Rezņikovas piezīme.

Līdzīgi kā pašas "attīstītākās" zīdītāju un putnu sugas, galvkāji ir spējīgi vienai no augstākajām attīstības formām - imitēšanai. Jau 1990. gados tika pierādīts, ka astoņkājis, kas vēro to, kā viņa radinieks kaimiņu akvārijā tiek apmācīts izvēlēties noteiktas krāsas priekšmetu, vēlāk, risinot to pašu uzdevumu patstāvīgi, izvēlējās tās pašas krāsas priekšmetu, kā viņa "skolotājs". Šo eksperimentu daudz kritizēja, kā nenopietnu, taču nesen zinātnieki pārliecinoši pierādīja demonstrācijā to pašu attiecībā uz citiem galvkājiem - sēpijām.