Man jāsaka godīgi, ka ar šīs grāmatas lasīšanu gāja kā pa kalniem. Precīzāk - grūti apsēsties un sākt, bet kad aiziet, tad nevari apstāties. Es pat nespēju izskaidrot, kāpēc tā. Nevaru teikt, ka bija garlaicīgi, bet brīžiem mani šausmīgi tracināja galvenais varonis. Varbūt tieši tamdēļ tik ļoti negribējās pie viņa atgriezties, bet, kad esi iesācis , vairs nevari apstāties.

Galvenie elementu: burvji, segregācija, likumi un kārtība, kas ir tepat līdzās mums, tukšasiņiem. Melnie pret baltajiem vai baltie pret melnajiem. Nedaudz atgādina Harija Potera piedzīvojumus ar labajiem un ļaunajiem burvjiem un vienu visgalvenāko ļauno burvi, kas izrādās galvenā varoņa tēvs. Savukārt būrī iespundētais galvenais varonis Neitans nav ne baltais, ne melnais burvis - ko lai dara ar viņu, ja melnos iznīcina, bet baltos tādējādi it kā aizsargā?
Pirmajās divās grāmatas daļās lielu lomu spēlē burvju padome, bet pēdējās daļās tā nedaudz zaudē savu svarīgumu un priekšplānā izvirzās melnie burvji un viņu tīkls. Aizvien neatbildēts paliek mans jautājums - vai tiešām baltie burvji ir tie labie un vai tiešām viņi ir tie, kas sargā?
Jau ieskatā rakstīju, ka nav visai viegli paredzēt grāmatas tālāko notikumu gaitu, sākumā ir vien izmisīga vēlme, kaut ātrāk beigtos Neitana "būra dienas" un sāktos īstā darbība. Domāju, ka jauniešus šī grāmata aizraus, jo tur ir gan nežēlība, ko neviens negribētu piedzīvot realitātē, gan arī cīņa starp labo un ļauno.

Vēl šajā romānā neizpaliek mīlestības līnija. Tas gadījumā nav viens no veiksmīga bestsellera elementiem - labie, ļaunie un mīlestība? Man gan šķita, ka šajā gadījumā romantiskās jūtas ir mazliet "aiz matiem pievilktas". Jo īpaši šī sajūta man uzmācās pašās romāna beigās.
Katrā gadījumā šī grāmata ir kļuvusi populāra pasaulē un tam noteikti ir iemesls. Romāna izdošanas tiesības jau šobrīd ir pārdotas 47 valodās. Jauniešiem, kā jau minēju, grāmata varētu patikt. Par sevi pašlaik vēl nezinu, vai gribēšu lasīt arī otro un trešo daļu, jo stāsts par Neitanu ir triloģija. Kad tās tuvosies Latvijai, tad vadīšos pēc iekšējām sajūtām - gribu vai negribu, pagaidām "Tumšā puse" man tikpat labi varētu palikt arī kā vienīgā.

http://lalksne.blogspot.com/2014/04/sallija-grina-tumsa-puse.html