Diskusiju vētru Francijā jau pirms pārdošanas uzsākšanas izraisījis franču literatūras enfant terrible Mišela Velbeka trešdien iznākušais jaunākais romāns Soumission (Padevība). Viens no franču pazīstamākajiem un pasaulē plaši tulkotajiem rakstniekiem savā sestajā romānā iztēlojas, kā Francijā tiek izveidota partija Musulmaņu brālība, kuras kandidāts 2022.gada prezidenta vēlēšanās uzvar galēji labējās Nacionālās frontes vadoni Marinu Lepenu, raksta AFP. Tas paver ceļu Francijas pirmās islāmstu valdības izveidei Muhameda ben Abesa vadībā.
Sorbonas Universitāte, kurā strādā romāna stāstošais tēls Fransuā, tiek pārdēvēta par Parīzes Sorbonas Islāma Universitāti, sievietes aizstāj rietumu stila drēbes ar musulmaņu drānām, kas pilnībā nosedz ķermeni, pasniedzējiem, kuri nav musulmaņi, ir jāpāriet islāmā, pretējā gadījumā tie zaudē darbu. Skolās ir jāmāca Korāns, un tiek atļauta daudzsievība. Sievietes tiek spiestas pamest darbu, samazinās bezdarba līmenis. Kādreiz bīstamajās pārsvarā musulmaņu apdzīvotajās priekšpilsētās izgaist noziedzība. Apātiskā un pagrimusī sabiedrība atgriežas pie kolaboracionisma instinktiem un pieņem jauno islāmisko Franciju.
Francijā, kur, pēc dažādiem aprēķiniem, līdz pat 10% no 62 miljoniem iedzīvotāju ir musulmaņi, daudzi uztver šo grāmatu kā provokāciju, kas lej ūdeni uz labējo politikas dzirnavām, raksta BBC. Citi turpretim uzskata, ka M.Valbeks dara mākslinieka darbu: rāda pasaulei spoguli, kurš, iespējams, pārspīlēti, tomēr godīgi rāda dziļāku patiesību.
Lorāns Žofrēns no kreisi noskaņotā laikraksts Liberation izteicies, ka „Velbeks iesilda Marinai Lepenai krēslu Cafe Flore. Romānam gribot vai negribot ir politiska rezonanse. Šī grāmata ieies ideju vēsturē kā būtisks brīdis, kad galēji labējo dienaskārtība ienākusi kvalitatīvajā literatūrā.”
Televīzijas raidījumu vadītājs Ali Badū teicis, ka šī grāmata izraisa viņā nelabumu. „Jūtos apvainots. Gads sākas ar islamofobiju, kas tiek pausta izcila franču rakstnieka darbā,” viņu citē BBC.
Savukārt filozofs un Academie francaise loceklis Alēns Finkielkots raksturojis M.Velbeku kā „izcilu rakstītāju par to, kas var notikt”: „Aprakstot iespējamo Francijas islamizāciju, viņš ir uzspiedis tur, kur visvairāk sāp, un tagad visi „progresīvie” kliedz – ai!”
Pats M.Velbeks, kurš reiz ir nodēvējis islāmu par „muļķīgāko no reliģijām”, noraidījis, ka gribējis būt provokatīvs un ka scenārijs, ko viņš apraksta grāmatā, nav visai reālistisks. Viņš esot sevi mēģinājis ielikt Francijas musulmaņa ādā, parādot, ka viņi atrodas šizofrēniskā situācijā, viņus īsti neinteresē ekonomikas jautājumi un viņiem īsti nebūtu par ko balsot.