Gada pirmajā pusē par karstāko tēmu tehnoloģiju pasaulē kļuvis mākslīgais intelekts – teju ik nedēļu zinātniskie institūti aplaimo sabiedrību ar ziņu par kādu jaunu izrāvienu ar prāta spējām apveltīto robotu lauciņā. Kacinot no robotu sacelšanās nobijušos un iepriecinot automatizācijas fanus, amerikāņu zinātnieki paziņojuši, ka viņiem izdevies radīt mašīnu, kas pati spēj apmācīt uzdevumu veikšanā līdzīgas iekārtas.
Prominentajā Masačūsetas Tehnoloģiju institūtā (MTI) izgatavots robots Optimus, kas spēj apmācīt citas inteliģentas mašīnas veikt vienkāršākus, ikdienišķus uzdevumus. Piemēram, atvērt istabas durvis, iemest spainī priekšmetu vai nocelt no galda kādu objektu. Paraugdemonstrējumu laikā Optimus vadībā 1,8 metrus garš un 180 kilogramu smags cilvēkveidīgs robots Atlas apguva jaunas prasmes tik viegli, it kā tās būtu ieprogrammējis datorspeciālists.
Mācās paši
Lai arī uzdevumi ir primitīvi, uzmanības vērts ir fakts, ka zināšanu nodošana notiek bez cilvēka iesaistes. Tas ir nozīmīgs solis ceļā uz pilnībā automatizētu robotu izstrādi, kuri paši apzinās paveicamā darba apjomu, var piesaistīt tik daudz mašīnu, cik nepieciešams, un sadalīt pienākumus. Īpaši svarīgi tas varētu būt, piemēram, katastrofu seku likvidēšanā, kur jārīkojas ātri.
“Apvienojot divas līdz šim lietotas metodes – mācīšanos no paraugdemonstrējumiem un kustību plānošanas algoritmu -, esam radījuši pieeju, kas palīdz robotiem paveikt uzdevumus, kurus tie iepriekš nav pratuši. Piemēram, no vairākām detaļām radīt gatavu konstrukciju, izmantojot abas rokas,” institūta mājaslapā rakstīja projektā iesistītā Klaudija Peresa-D’Arpīno.
Savukārt britu inženieri sākuši ambiciozu lauksaimniecības projektu, kura mērķis ir pirmoreiz pasaules vēsturē izaudzēt labības ražu bez cilvēku iesaistes. Šropšīras Univeristātes speciālisti izgatavojuši traktoru, kas pats sagatavos lauku, iesēs labību un laistīs to, lai rudenī ierastos kombains un novāktu ražu. Bez vadītāja, saprotams. Un tas vēl nav viss. Visu vasaru labību uzraudzīs bezpilota lidaparāti, kas ziņos, kad augi jālaista un vai tiem nav uzbrukušas slimības. Cilvēka uzdevums būs vien no attāluma uzraudzīt, vai tehniks kaut ko nesalaiž grīstē.
Drošāk var justies radošie
Uzmanību piesaistījis arī kompānijas Nvidia paziņojums par darbu pie inteliģentas videoanalizēšanas sistēmas Metropolis. Tā izmantos mākslīgo intelektu, lai apstrādātu datus no miljoniem novērošanas kametu, un faktiski varēs izsekot jebkura cilvēka gaitām sabiedriskās vietās jebkurā pasaules nostūrī. Sistēma spējot vienā sekundē apstrādāt 30 miljardus attēlu, tāpēc izrakties cauri tūkstošiem stundu ilgiem videoierakstiem tai būšot neks, ziņo portāls NewAtlas. Plānots, ka Metropolis sāks ieviest lielpilsētās jau no 2020.gada, pakāpeniski aptverot aizvien plašākas teritorijas.
Šie pavērsieni tikai stiprina robotu apokalipses sludinātāju bažas, jo, ja reiz roboti cits no cita var iemācīties noderīgas lietas, tie var iemācīties arī sliktas un pārņemt dumpinieku noskaņojumu. Diez ko nepalīdz arī futurologu prognizes, ka roboti jau drīzumā atņems cilvēkiem darbavietas. Hjūstonas Universitātes psihologi noskaidrojuši, ka mašīnas neapdraud vien nelielu saujiņu profesiju.
“Roboti nespēj būt tik labi kā cilvēki sarezģītas sociālas darbības veidošanā. Cilvēki arī pārspēj mašīnas uzdevumos, kas pieprasa radošumu un sarežģītu lietu risinājumu meklēšanu. Ikvienā lietā, kas prasa elastīgu pieeju, cilvēki ir labāki,” apgalvo darba grupas vadītāja Rodika Damjana. Izpētot datus par gandrīz 350 tūkstošiem strādājošo amerikāņu, viņa pat izstrādājusi formulu, kā aprēķināt risku konkurences cīņā zaudēt robotiem. Visdrošāk varot justies cilvēki ar augstu inteliģences koeficientu, labu izglītību, mentāli nobrieduši un ieinteresēti zinātnē un mākslās. IQ testa rezultātā iegūtie punkti tieši ietekmē risku. Ar kariem 15 punktiem draudi zaudēt konkurences cīņā sarūkot par 7%.