Roberts Ibatuļļins. Roze un Tārps.

Tā vien liekas, ka krievu ZF rindas ir papildinājis viens varens rakstnieks. Romāna "Roze un Tārps" (Роза и Червь) autors ir dzimis 1974. gada 11. decembrī Ufas pilsētā, kalpotāju ģimenē. Pabeidzis Baškīrijas Universitātes Fizikas fakultāti (1996) un aspirantūru BU Vēstures fakultātē (1999). Strādā par koordinatora palīgu institūta "Otkritoje obščestvo" Ufas filiālē (no 1998). No 1995. gada publicējas avīzē "Večerņaja Ufa" un žurnālā "Sutoloka". Autors grāmatai: "Pieci dīvaini stāsti" ("Пять странных историй"). Ufa, 1998.

1996. gadā saņēmis "Večerņaja Ufa" prēmiju.

http://dic.academic.ru/dic.nsf/enc_biography/43148/%D0%98%D0%B1%D0%B0%D1%82%D1%83%D0%BB%D0%BB%D0%B8%D0%BD

Dzīvo Ufā. "Roze un Tārps", cik var spriest, ir autora pirmais romāns. https://data.fantlab.ru/images/editions/big/165205

 

 

Citplanētiešu rases pirmais trieciens praktiski iznīcināja cilvēci. Augsti attīstīta civilizācija saglabājās tikai kosmiskajās kolonijās, izdzīvojušie Zemes iedzīvotāji ir atmesti atpakaļ post-apokaliptiskā barbarismā. Pēc gadsimtiem atmiņas par tālo ienaidnieku ir izrādījušās vājākas par nepatiku pret tuvāko. Iestiguši politiskajās nesaskaņās, Zemes iemītnieki un tās kosmiskās kolonijas nevēlas pamanīt apslēptas pazīmes, ka senais ienaidnieks atgriežas un gatavojas nodibināt totālu kontroli pār cilvēku rasi.

Romāna varoņi ir Kosmoflotes virskomandiera meita, zēns no "barbaru" apmetnes uz Zemes un kādas kolonijas specdienesta operatīvais darbinieks - izdzīvojuši visdažādākos piedzīvojumus, viņi virzās uz šokējošas patiesības apzināšanu par cilvēces īsto vietu Visumā.

Reklāma.

----------------------------------

«Roze un Tārps» ir labākais pašmāju zinātniski-fantastiskais romāns pēdējos desmit gados. Var teikt, ka izlasot to, esmu kļuvis par Roberta Ibatuļļina daiļrades piekritēju. Tieši šādas fantastikas mums ļoti asi trūka!». Antons Pervušins (rakstnieks, kosmonautikas un zinātniskās fantastikas vēsturnieks)

P.S. Piebilde no kāda bloga.

Jāsaka, ka man Pervušins nav autoritāte, bet par Roberta daiļrades piekritēju es kļuvu no saita "Миры Роберта Ибатуллина" ("Roberta Ibatuļļina pasaules") laikiem.

Un tāpēc, kādi tur desmit gadi? Labākais ZF-romāns krievu valodā pēdējo piecpadsmit gadu laikā un varbūt pat vairāk. (Tas attiecas no tā, kad pēc jūsu domām Krievijā ir iznākusi pēdējā nozīmīgā grāmata kosmiskās fantastikas žanrā. Pēc manām iekšējām sajūtām, tas bija kaut kur deviņdesmitajos, un tā bija Pavlova "Amparas brīnumcirta". Arī "Galaktikas konsuls" ir ļoti laba grāmata, vienkārši tā jau sen nav ZF).

Replikas autors Григорий "Это ж Гест"(с) http://gest.livejournal.com/1407207.html

----------------------------------

«… Sociāli-politisks post-kiberpanks ar militāri-kosmisku un konspiroloģisku spiegošanas noslieci, tuvākie tā radinieki ir Brūsa Sterlinga "Shizmatrice" un Maikla Svenvika "Vakuuma ziedi"... Sarakstīts sižetiski, idejiski un psiholoģiski kvalitatīvi, turklāt kā tas pienākas labam kiberpankam - futūristiski detalizēti, reāli». Andrejs Čertkovs (izdevējs, redaktors, tulkotājs)

-----------------------------------

«Īsta, kosmiska zinātniskā fantastika - izbaudīju katru lapaspusi! Nekādas supergaismas, pareizi kuģi un balistika (kaut arī vienu mazu balistisku kļūdu orbitālās bombardēšanas aprakstos es tur atradu)... Tehnikas, dzīves, cilvēku attiecību apraksti - viss vienkārši lieliski. Daudzi fantasti vienkārši pārnes mūsu laiku cilvēkus uz zvaigžņu kuģa bortu, aizmirstot par izmaiņām, ko nes informācijas, bio- un citādas nano-tehnoloģijas. Romāns "Roze un Tārps" no tā necieš». Aleksandrs Iļjins (privātas kosmiskās kompānijas «Lin Industrial» ģenerālkonstruktors)

https://celado.ru/catalog/the_rose_and_the_worm/

Autora lapa. "Izdomātās pasaules".

http://robert-ibatullin.narod.ru/conworlds.html