Kaut kādu metāla sūdu vācēja, kura jau pēc pāris kadriem ar ticību saviem spēkiem iedod pizdi apmācītākajam un stilīgākajam tumšās puses karotājam. Pat Anakinam bija vajadzīgas vairākas filmas līdz viņš tika pie sava gaismas zobena, bet šeit… Šmara to atrod kaut kādā kastē un, izlaidusi to daļu, kurā viņai uz pleciņiem pa mežu jānēsā meistars Joda, jau iet dot bietē Dārta Veidera ekvivalentam? Ja “Zvaigžņu kari man līdz šim bija iemācījuši, ka džedajs ir pārcilvēks, kuram parastie mirstīgie var stāvus atsūkāt (c), tad šajā filmā džedajs ir tas, kurš pirmais pagrabā atrod zobenu.
Nav brīnums, ka apgreidotais “Death Star” uzsprāga. Acīmredzot, tumšajā pusē strādā vieni vienīgi pajobaki, kuru lielākais sasniegums šajā laikā ir attīstītāks projektors hologrammām.
“Zvaigžnu kari” allaž ir izcēlušies ar episkiem un pārdomātiem sliktajiem tēliem. Tas pats Veiders, tad vēl tas čalis ar ragiem un vecais vīrs kapucē – viņiem visiem bija savs stāsts. Bet varonim no jaunās filmas ķivere bija vienkārši stila elements. Gribu velku, negribu – nevelku. Kas par huiņu? Tad kāpēc viņam to ķiveri vajag?! Kopš kura laika sliktie varoņi ir pozeri?
To visu papildina stulbi jociņi, lai arī ģimenēm ar bērniem būtu jautri. Droīds, kurš uzvedas asprātīgi un dezertējušais melnais brālis, kurš savai bijušajai priekšniecei agresīvi pārvaicā, kurš tagad ir tētuks. Kas. Par. Nahuj.
Un visas sērijas galvenais motīvs – krutā džedaja meklēšana un apelēšana pie viņa vārda, lai beigās parādītu bomzi halātā uz vientuļas salas, kurš dziļdomīgi paskatās kamerā. Pēdējo reizi tik vīlies es biju, kad filmā “Hobits” bariņš rūķu atrāvās pa muti, meklējot kaut kādu pūķi, no kura filmas beigās uz sekundi parādīja tikai aci. Es jūtos tā, it kā Disnejs būtu ārdījies pa manu resno zarnu.
Izteikt viedokli par Čūbija latviskojumu “Zelēklis” precīzi varētu tikai Nikolajs Zikovs.
Taču fakts, ka Annei Hetavejai ir uzmetušās pumpas, nepadara viņas izdarīšanu par mazāk peļamu faktu. Citiem vārdiem sakot – lai arī neesmu pilnībā apmierināts ar jauno “Zvaigžņu karu” filmu, tāpat esmu priecīgs, ka tur biju. Turklāt ar nepacietību gaidu nākamo, jo tie tomēr ir “Zvaigžņu kari”.