Lasītāji ir iemīļojuši arī apgāda Vieda izdotās ezotērikas grāmatas, kuru zināmākās autores ir Helēna Rēriha un Jeļena Blavatska. Saskaņā ar grāmatu veikalu sniegto informāciju, nemainīgi populāras ir ārsta un Cigun skolotāja Igora Kudrjavceva grāmatas par iekšējā miera atrašanu, stresa pārvarēšanu utt.
"Ezotēriskā literatūra noteikti nav filosofija. Daudzi to pārstāvošie teksti balstīti kļūdainā un nekritiskā domāšanā. Izejot no viena fakta, tiek uzbūvēta vesela, bet diezgan apšaubāma teorija. Ezotērika lielā mērā ir balstīta vēlmju domāšanā, kad to, kas varētu būt, pasniedz kā neapgāžamu faktu," portālam Diena.lv skaidroja filosofs Artis Svece. Viņš arī norādīja, ka šāda veida literatūra mēģina sarežģītas parādības izskaidrot vienkāršoti, "ar vienu atslēgu slēdzot visu pasauli".
T.Vanaga uzsvēra, ka šāda veida literatūrai, kas saistīta ar zināmu mistiku, cilvēki pievēršas tad, kad viņiem ir smagi. "Cilvēkiem gribas brīnumu. Tas ir bērnišķīgi, taču tik cilvēcīgi un saprotami. Tās ir tipiskas ilgas pēc brīnumnūjiņas, kas ar salīdzinoši nelielu piepūli sakārtos manu dzīvi. Turklāt šīs literatūras pievilcību vairo tas, ka tā ir salīdzinoši nesarežģīta. Tie nav oriģināli Austrumu domātāju, piemēram, Konfūcija vai Lao Dzi oriģinālteksti, tā ir zināmā mērā intelektuāli "sablenderēta", vieglai norīšanai sagatavota intelektuālā barība," skaidroja psihoterapeite.
Luterāņu mācītājs Ivo Pavlovičs portālam Diena.lv stāstīja, ka "ezotēriska literatūra sevī iemieso patērniecisku pieeju dzīvei". Proti: cilvēkiem tiem piedāvāts, kā dažādā manipulatīvā veidā sasniegt to, ko viņi kāro. "Mūsu dzīvē dominējošā vieta ir ierādīta racionalitātei un cilvēki vēlas kaut ko līdzsvaram, ar to lielā mērā ir saistīta tieksme pēc zināma misticisma. Cilvēki nogurst no fizioloģijas, no sadzīves, gribas kaut ko tam pāri stāvošu, un ezotēriska literatūra piedāvā šādu pseidogarīgumu, es pat teiktu plaša patēriņa garīgumu, kurā galvenais ir dažādas "slepenas" un manipulatīvas metodes, kā cilvēkam sasniegt vēlamo, piemēram, iegūt dvēseles mieru. Jāteic, ka tas gan bieži ir pseidoieguvums. No kristīgās ticības viedokļa raugoties, ezotēriskās zinātnes ir kaitīgas, jo noved cilvēku nepamatotā garīgās lepnības stāvoklī. Proti: ezotērika ir kādas slepenas, marginālas, tikai "izredzētajiem" pieejamas zināšanas un cilvēkiem, kas patērē šādu literatūru, ar laiku sāk likties, ka viņi garīgā ziņā ir pārāki par citiem, "neiesvaidītajiem" šajās zināšanās."
Savukārt kultūras socioloģe Dagmāra Beitnere portālam Diena.lv atzina, ka, viņasprāt, šādu grāmatu lasīšana ir vērtējama pozitīvi. "Latvija jau izsenis ir bijis ezotērisko zināšanu centrs. Mūsu attiecības ar dzīvi nav tikai racionālas. Arī zinātne iet prom no 400 gadu valdījušā Ņūtona – Dekarta racionālisma, klāt nākuši jauni redzējumi. Es apsveicu tos cilvēkus, kas meklē un lasa šādas grāmatas, jo tas ir ceļš uz pašizpratni. Cilvēki meklē līdzsvaru starp racionālo un iracionālo. Mēģina izprast pasaules būtību. Tas ir apsveicami."