Pavisam svaigajā vidusskolas kulturoloģijas mācību grāmatā, ko sarakstījuši A. Ērgle, V. Purēns, I. Sviestiņa ("RaKa", 2009.) jēdzienu skaidrojumu mazvārdnīciņā lasām: "Kultūrvaronis – ideāls, pēc kura tiecas un kuru daiļradē ataino kādai kultūrai piederīgie" (298. lpp.).
Grāmatas autori raksta, ka kultūrvaroņiem laika gaitā esot izveidojušies vairāki paveidi: senākais – leģendārais stiprinieks, kam īpašas spējas devusi dievu vai dzīvnieku pasaule un triksters (latviski – "jokdaris"). Tālāk lasām, ka popkultūrā pazīstamākie varoņi (atkal varoņi! – P. Č.) ir Betmens, Zirnekļcilvēks, Supermens, Harijs Poters (69. lpp.). Nav aizmirsti arī Ļeņins un Staļins. Agrāk mēs runājām par vadoņu kultu, tagad viņi kļuvuši kultūrvaroņi...
Mācību grāmatā katram laikmetam, citam vairāk, citam mazāk, tiek piesaukti savi kultūrvaroņi – gandrīz tikai ārzemnieki, līdz nonākam pie postmodernisma laika vērtībām: "ideāls postmodernisma kultūrvaronis ir demokrātisks, tolerants, sevi cienošs cilvēks, kas mīl dabisko, vienmēr atrodas patiesību meklējumos un nebaidās tajos kļūdīties" (89. lpp.).
Pērn izdotajā vēl vienā mācību grāmatā – S. Austrumas, I. Muižarājas "Kulturoloģijā" vidusskolai ("Zvaigzne ABC") – kultūrvaroņa definējums ir plašāks, bet arī vairāk vērsts uz senāko pieredzi: "kultūrvaronis ir mitoloģizēts personāžs, kas iegūst vai rada cilvēkiem dažādus kultūras priekšmetus, māca amatus, medību paņēmienus, nodarbošanās veidus, ievieš noteiktu sociālu organizāciju, rituālus, svētkus" (45. lpp.). Šīs grāmatas autori tālāk mācību tekstā pieļauj arī, ka "par kultūrvaroņiem kļūst reāli cilvēki – popmūzikas izpildītāji, kinoaktieri, ievērojami sportisti". Tātad tomēr arī Raimonds Pauls?
Manuprāt, varoņa jēdziens ir tiktāl degradēts, ka labāk būtu to lietot cik iespējami reti. Nav jau tā, ka citu atbilstošu vārdu mums nav. Tāpēc es Raimondu Paulu un viņam līdzīgus sauktu par kultūrvari, tas ir, par tādu, kas kultūrā var un spēj ko paliekošu radīt. Un tad tas var būt gan aktieris, gan jebkurš cits, kas daudz sastrādājis un kuru atzīst sabiedrība. Dodiet to kaut vai kā titulu vai laureāta nosaukumu!
Tagad kultūrvaroņu titulēšanu visvairāk virzījusi Janīna Kursīte. Viņa par kultūrvaroni sauc Raini, dzejnieka Ausekļa "Indulī" saskatījusi kultūrvaroni Induli, atradusi latviešu triksteri – savdabīgo dzejnieku jokdari Jāni Steiku, devusi arī veiksmīgu kultūrvaroņa definīciju, gan vairāk ar skatu uz pagātnes personām.
Bet visinteresantākā ir amerikāņu interneta vietne Western Culture Global, kurā apkopoti 100 varoņi – pilnīgi bez mītiskajiem izcilniekiem, tikai reāli bijušie cilvēki. Amerikāņi tos iedala pēc gluži citām pazīmēm – zināšanas, civilizācija (vai civilizētība), veselība, brīvība, pārticība. Ar pārticību saprotot ne tikai materiālismu, bet arī garīgumu. Šajā kategorijā ietilpst mākslinieki, piemēram, Mikelandželo, Rafaels, komponisti. Tātad arī Raimonds Pauls!
TV nesen intervēja baletdejotāja Māra Liepas meitu Ilzi – Rīgā iecerēts piemineklis viņas tēvam. Ilze teica: "Ja aizgājušajos 30 gados mans tēvs nav aizmirsts, tad piemineklis ir nepieciešams." Lūk, esam atraduši vēl vienu latviešu kultūrvaroni.
Acīmredzot šādas personības noteikšanai ir nepieciešama laika distance. Cik? 20, 30, 40 gadu?
Ko no visa tā varam mācīties? Diezin vai vajag ieviest skolas mācību vielā tēmas, kas vēl nav labi apgūtas un iestrādājušās ikdienā. Es ierosinu debates par latviešu kultūrvaroņiem, ja jau bez šī mīļvārdiņa vairs nevaram iztikt. Cik un kurus savāksim, vai simts sanāks? Ticu, šāda saruna būs mums ļoti noderīga.
Cienījamie lasītāji!
Ko ar jēdzienu "kultūrvaronis" saprotat jūs? Kuras personības Latvijā jums saistās ar šo vārdu? Vēstules rakstiet: "Latvijas Avīze", Dzirnavu ielā 21, Rīgā, LV-1010 vai elektroniski: vestules@la.lv.
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=314769:prometejs-lplsis-un-raimonds-pauls&catid=94:viedoki&Itemid=112