Radījums izdzīvoja, ar viņu nodibināja kontaktu. Ar viņa palīdzību 1952. gadā speciālisti spēja atjaunot sakaru aparātu, kas atradās NLO un citplanētietis nosūtīja ziņojumu uz savu planētu, kur nodeva informāciju par kuģa bojāeju, visu pārējo apkalpes locekļu nāvi un lūdza atsūtīt viņam pakaļ glābšanas ekspedīciju. Atnāca atbilde. Tā starp Zemi un planētu Serpo no Zeta Reticuli sistēmas tika nodibināti sakari.
Zemes dialogs ar ebeniem (tā sevi dēvēja Serpo iedzīvotāji) virzījās grūti. Abu valodu lingvistiskās atšķirības likās nepārvaramas. Ebeniem bija nesaprotama Zemes laika skaitīšanas sistēma, bet cilvēkiem - ebenu sistēma. 1952. gada beigās nomira serpietis no katastrofu cietušā NLO, kurš visvairāk bija ieinteresēts kuģa atlidošanā. Tomēr sakari ilgus gadus nepārtrūka. 1960. gadu sākumā Zemes pārstāvji lika priekšā organizēt tikšanos, serpieši piekrita.
Citplanētiešu kuģis nolaidās uz Zemes 1964. gada 24. aprīlī Alamogordo tuvumā, Ņumeksikā. Kontaktā piedalījās 16 augstākās ASV amatpersonas, ieskaitot prezidentu. Pārrunu laikā cilvēki izteica ideju par apmaiņu ar iedzīvotājiem. Citplanētiešus ideja neaizrāva (ko gan viņi var iemācīties no civilizācijas, kas atrodas uz zemākas attīstības pakāpes?), taču viņi piekrita uzņemt Zemes cilvēku grupu, kopā 12 cilvēkus. ASV pārstāvji bija sajūsmā.
Nākamo tikšanos nolēma sarīkot 1965. gada jūlijā. Līdz tam laikam Zemes cilvēkiem bija jāatlasa kandidātus - ilgajai dzīvei uz svešās planētas.
"Zvaigžņu ducis".
Sākumā tika izskatītas 56 000 lietas, no tām beigās izvēlējās 10 vīriešus un 2 sievietes: zinātniekus, lingvistus, ārstus un speciālo vienību karavīrus. Katrs no viņiem bija profesionāla militārpersona, daudzpusēji apmācīts, 100% vesels, pilnībā apguvis vairākas specialitātes. Obligāts nosacījums bija: nav ģimenes un nav bērni.
Ar brīdi, kad viņi pievienojās SERPO projektam, "zvaigžņu duča" Zemes dzīve beidzās: viņus izdzēsa no visām datu bāzēm sociālajos un nodokļu iekasēšanas dienestos, radiniekiem un dienesta biedriem paziņoja, ka viņi ir "pazuduši bez vēsts". Katrs vārda vietā ieguva trīszīmju numuru un pseidonīmu. Tika paredzēts, ka ekspedīcija ilgs 10 gadus, pēc tās pabeigšanas tiem, kuri atgriezīsies, sāksies jauna dzīve un tiks iedota pilnīgi jauna biogrāfija, kam nebūs nekā kopīga ar pašreizējo.
6 mēnešu laikā grupa gatavojās ekspedīcijai slepenā bāzē Floridā. 1965. gada jūlijā 12 Zemes cilvēki aizlidoja zvaigžņu kuģī uz Tīkliņa zvaigznāja sistēmu. Atvadoties katrs no "zvaigžņu duča" saņēma "laimes tableti": ja dzīves apstākļi uz Serpo izrādīsies neiespējami vai arī ebeni izrādīsies naidīgi, "ceļojumu" varēs pabeigt priekšlaicīgi.
1978. gadā 8 cilvēki atgriezās atpakaļ. 13 gadu laikā viens ekspedīcijas loceklis gāja bojā nelaimes gadījumā, viens mira no plaušu karsoņa. Divi nolēma palikt uz Serpo uz visiem laikiem, sakari ar viņiem tika uzturēti līdz 1988. gadam.
Atlidojušos izvietoja Losalamosas bāzē, un katrs no viņiem gada laikā rakstīja atskaiti par savu dzīvi uz Serpo.
No ekspedīcijas atskaites.
Planēta Serpo atrodas 37 gaismas gadu attālumā no Zemes. Ceļojums ilga 9 mēnešus. Serpo ir mazāka par Zemi, tās centrālajos rajonos temperatūra sasniedz 35-46oC, atmosfēra ir līdzīga Zemes atmosfērai, taču tik un tā Zemes cilvēki ilgu laiku nespēja pie tās pierast. Bija problēmas ar ēdienu - visiem ekspedīcijas locekļiem sabojājās vēders. Vēl grūtāk bija pierast pie tā, ka serpiešiem nebija tāds jēdziens kā laiks. Ebeni nekādi nespēja saprast, kā un, galvenais, kāpēc Zemes cilvēki skaita laiku. Izrādījās, ka uz Serpo laika gaita ir diskrēta un skaitīt to kā uz Zemes, uz ebenu planētas vispār nav iespējams un nav arī jēgas. Nomocījušies kādu gadu, Zemes cilvēki pārgāja uz vietējo laika sprīžu atskaites sistēmu.
Ekspedīcijas sastāvā esošie zinātnieki drīz pārsteigti uzzināja, ka daudzi fizikas likumi, kas ir nemainīgi uz Zemes, uz Serpo nedarbojas.
Serpo planētu sistēma, planētas ģeogrāfija un ģeoloģija, ebenu vēsture, viņu sabiedriskā iekārta - tas viss aizņem vairākus sējumus. Zemes cilvēki nebija ierobežoti un varēja brīvi pārvietoties un apmeklēt jebkuru vietu uz planētas. Viņi saņēma atbildes uz visiem jautājumiem, kas viņiem radās. Tikai īsa informācijas analīze, ko atveda ekspedīcija, ietver sevī vairāk nekā 3000 lapaspuses. Protams, izstāstīt par visu īsā rakstā nav iespējams.
Pēc atgriešanās.
Gadu nodzīvojuši Losalamosas bāzē, katrs "zvaigžņu duča" ieguva jaunu vārdu, jaunu biogrāfiju un izvēli: palikt dienestā vai atvaļināties. Seši nolēma iet pensijā, divi turpināja karjeru. Publikāciju laikā visi "zvaigžņu duča" dalībnieki jau ir miruši. Iespējams, ka iemesls ir uz tālās planētas saņemtā, pārāk lielā radiācijas deva.
Pēc ekspedīcijas atgriešanās sāka gatavot otro grupu, taču nesaprotamu iemeslu dēļ tās sūtīšanu atlika, bet 1994. gadā ar prezidenta lēmumu apmaiņas problēmu slēdza.
Šo informāciju sniedzošais Anonim pozicionē sevi kā "ASV Aizsardzības ministrijas atvaļināts izlūkošanas darbinieks, 6 cilvēku grupas pārstāvis, kura tiešā veidā nodarbojās ar projektu SERPO".
Pēdējais vārds.
Varbūt tas viss ir vienkārša fikcija? Teorētiski jā. Tikai "jokam" jau ir veseli 11 gadi: gandrīz katru gadu Anonim publicē vairākus izdevumus, to skaits jau ir pāri 30, pēdējais parādījās 2016. gada augustā. Arī joka apmēri ir pārāk lieli - daži izdevumi satur tekstu desmitiem lappušu garumā.
Ja Anonim paziņojumi nav mistifikācija, rodas cits, ne mazāk interesants jautājums: kas uz ar kādu mērķi organizē šo, jebkādā veidā ārkārtīgi slepenās informācijas noplūdi? Kaut kāds mērķis jau noteikti ir.
Pēc pirmās publikācijas par projektu SERPO sāka parādīties arī daudzi komentāri, no cilvēkiem, kuri it kā ir piedalījušies šajā projektā.
[Ir lasīts arī citos avotos par šo gadījumu. Tur teikts arī tas, ka citplanētieši par to, ka atļauj sūtīt pie sevis cilvēkus, pieprasīja izveidot savas slepenas bāzes uz Zemes, kur varētu pētīt cilvēkus, kurus ASV slepenie dienesti viņiem speciāli nolaupa - t.p.]
P.S.
Ufoloģisks raksts par šo tēmu. Minēta problēma, ka diennakts uz Serpo ilga 43 Zemes stundas, tāpēc cilvēkiem bija ļoti grūti pierast pie vietējā dzīves ritma. Uz planētas nebija okeāni, dzīvība vairāk plauka polāros apgabalos, kur bija vēsāks. Serpieši lielākoties dzīvo mazās pilsētās un kopējais viņu skaits ir tikai kādi 650 tūkstoši. Ebeniem ir vadoņi un armija, taču viņi ir ļoti miermīlīgi. Viņiem nav nojausma, kas ir nauda. Vairojas viņi līdzīgi cilvēkiem, bet bērni bija vienīgā problēma, ar ko saskārās cilvēki, tos viņiem neļāva fotografēt.
Kopš 1985. gada Zemes cilvēkiem vairs nav bijuši nekādi kontakti ar Serpo.
http://humansarefree.com/2015/08/project-serpo-exchange-program-between.html
Zinātnieku viedoklis un leģendas izmantošana populārajā kultūrā.
Zinātnieku viedoklis, protams, ir tāds, ka viss augstākminētais stāsts ir izdomāts. Ir jau bijuši joki, kas ilgst daudzus desmitus gadu, tā kā šīs stāsts nav nekas unikāls.
Zinātnieku savāktie dati liecina, ka ap minēto zvaigzni varētu riņķot eksoplanētas, taču pagaidām nav iespēju tās atklāt.
Toties zinātniskajā fantastikā "retikulieši" jau ir pieminēti vienā "X failu" epizodēm, bet pati zināmākā fantastikas pasaule, kur minēts Zeta 2 Reticuli, ir LV-426 sistēma (saukta arī par Acheron) no "Svešo" filmām un romāniem. Dens O'Bennons, kas sarakstīja oriģinālo scenāriju "Svešo" filmai, esot izvēlējies Tīkliņa zvaigznāju, jo ieraudzījis rakstu par to kādā NLO portālā.
http://www.armaghplanet.com/blog/the-truth-about-zeta-reticuli.html