30 ekspluatācijas gados daudzkārtizmantojamie kuģi kosmosā ir devušies 135 reizes. Visi starti notika no Džona Kenedija Kosmiskā centra Kanaverala zemes ragā, Floridas pavalstī no strta kompleksiem LC-39A un LC-39B.
Visbiežāk orbītā ir ceļojis 'Discovery' — 39 lidojumi. Otrajā vietā 'Atlantis' – 33 lidojumi, trešajā 'Columbia' (28 lidojumi), ceturtajā - 'Endeavour' (25 lidojumi). 'Challenger' veica tikai 10 lidojumus.
Kopējais orbitālo pakāpju lidojuma laiks bija 1330 dienas 16 stundas 17 minūtes 45 sekundes.
Tajā skaitā:
- OV-103 'Discovery' – 364 dienas 22 stundas 26 minūtes 42 sekundes;
- OV-104 'Atlantis' – 306 dienas 12 stundas 56 minūtes 33 sekundes;
- OV-102 'Columbia' (ieskaitot lidojumu, kurā tika piedzīvota katastrofa) – 300 dienas 17 stundas 40 minūtes 20 sekundes;
- OV-105 'Endeavour' – 296 dienas 3 stundas 17 minūtes 53 sekundes;
- OV-099 'Challenger' (ieskaitot lidojumu, kurā tika piedzīvota katastrofa) – 62 dienas 7 stundas 56 minūtes 17 sekundes.
Pati ilgākā ekspedīcija orbītā bija 'Columbia' 21. lidojums (STS-80) 1996. gadā — 17 diennaktis 15 stundas 53 minūtes 19 sekundes, bet pats «īsākais» tās pašas orbitālās pakāpes izmēģinājuma lidojums (STS-2) 1981. gadā — 2 diennaktis 6 stundas 13 minūtes 11 sekundes.
[Ar OV-101 'Enterprise' 1977. gadā tika veikti 16 izmēģinājumi: 3 braucieni pa lidlauku ar kuģi uz nesējlidmašīnas, piecas nesējlidmašīnas pacelšanās ar kuģi uz muguras un vēl trīs, kad kuģī atrodas apkalpe, un beidzot, pēdējie pieci lidojumi ar apkalpi un kuģa atdalīšanos no lidmašīnas, un patstāvīga noplanēšana uz skrejceļa. Brīvā lidojumā kuģis pavadīja, kopā ņemot, 20 minūtes 58 sekundes. Eksperimentos piedalījās divas 2 cilvēku apkalpes: pirmā no tām lidoja 5 reizes, otrā — 3 reizes — t.p.]
Šatlu ekspluatācijas laikā, tie orbītā ap Zemi nogādāja 180 objektus, ieskaitot pavadoņus un Starptautiskās kosmiskās stacijas komponentus. Uz Zemi no orbītas tika nogādāti 53 objekti.
Kopējā kravas masa, kas tika nogādāta orbītā ap Zemi ar daudzkārtizmantojamiem kuģiem, pārsniedz 1600 tonnas.
Neskaitot autonomos lidojumus, šatli deviņas reizes savienojās ar Krievijas orbitālo kompleksu «Mir» un 37 reizes — ar Starptautisko kosmisko staciju.
No kosmosa uz Zemi šatli ir atgriezušies 133 reizes. Divos lidojumos notika katastrofas:
- 1986. gada 28. janvārī šatls 'Challenger' uzsprāga lidojuma 74 sekundē;
- 2003. gada 1. februārī šatls 'Columbia' sašķīda gabalos Zemes atmosfērā, kad sāka nolaišanos.
Katastrofas aiznesa 14 astronautu dzīvības: amerikāņu Frēnsisa Skubija, Maikla Smita, Elisona Onizukas, Džūdītes Reznikas, Ronalda Makneira, Gregorija Džarvisa, Kristas Makolifas, Rika Hasbenda, Viljama Makkula, Dēvida Brauna, Kalpanas Čavlas, Maikla Andersona, Lourelas Klārkas un izraēlieša Ilana Ramona.
Kā nosēšanās laukumi tika izmantoti trīs lidlauki:
- 78 reizes šatli nosēdās Kanaveralas zemes ragā;
- 54 reizes — ASV GKS Edvardsas bāzē, Kalifornijas pavalstī;
- vienu reizi — Vaitsendas poligonā, Ņumeksikas pavalstī.
[Pēdējos gadījumos kuģis vēlāk ar nesējlidmašīnu tika pārvests uz Floridu, tika izmantota īpaši aprīkota lidmašīna Boing 747 SCA , tāda pati, kas veica izmēģinājumus ar 'Enterprise' — t.p.]
Daudzkārtizmantojamajos kuģos lidoja 355 cilvēki no 16 valstīm. Šajā skaitā arī «avāriju» šatlu apkalpes, kā arī astronauti un kosmonauti, kas atgriezās ar «atspolēm» uz Zemi, kaut bija startējuši ar krievu kuģiem.
Visbiežāk ar šatliem lidoja amerikāņi Džerijs Ross un Franklins Čangs-Diass — katrs septiņas reizes. Vēl astoņiem (Stīvam Masgreivam, Džeimsam Vezerbijam, Kērtisam Braunam, Šenonai Lusidai, Džonam Bleiham, Džeimsam Vosam, Maiklam Foulam un Sjūzenai Helmsai) «aktīvā» ir seši lidojumi. Turklāt, pieci pēdējie pa divām reizēm ir lidojuši ar šatliem viena komandējuma laikā uz orbītu (starts ar vienu kuģi, atgriešanās — ar otru, bet pa vidu — darbs orbitālajā stacijā «Mir» vai SKS).
Deviņpadsmit cilvēku ir lidojuši piecas reizes, 49 — pa četrām reizēm, 62 — veikuši trīs lidojumus, 98 — divus lidojumus, 117 — ar šatlu lidojuši vienu reizi.
Tādā veidā, summārais lidojumu skaits — 852 cilvēklidojumi.
329 cilvēklidojumi uz daudzkārtējās izmantošanas kuģiem kļuva par pirmajiem viņu kosmiskajā karjerā.
Pēc pilsonības lidojumu statistika ar šatliem ir šāda: ASV 293 cilvēki (755 cilvēklidojumi), Krievija — 20 (32), Francija — 7(10), VFR — 7 (10), Japāna — 7 (13), Kanāda — 7 (13), Itālija — 5(6), Šveice — 1 (4), Spānija — 1 (1), Zviedrija — 1 (2), Nīderlande — 1 (1), Beļģija — 1 (1), Sauda Arābija — 1 (1), Ukraina — 1 (1), Izraēla — 1 (1), Meksika — 1 (1).
Turklāt, VFR (tajā laikā vēl eksistēja divas vācu valstis), Kanādas, Meksikas, Sauda Arābijas, Ukrainas, Nīderlandes, Beļģijas, Itālijas, Spānijas, Zviedrijas, Šveices un Izraēlas pārstāvji bija savu valstu pirmie pārstāvji, kas pabija kosmosā.
Lidojumi ar šatliem kļuva par pirmo lidojumu viņu karjerā astoņiem krievu kosmonautiem. Turklāt vienam no viņiem — Borisam Morukovam — lidojums ar amerikāņu kuģi tā arī palika vienīgais. No 355 astronautiem un kosmonautiem, kas lidoja ar šatliem, 308 bija vīrieši, bet 47 — sievietes. Turklāt kopējais «sieviešu salidojums» sastāda 122 cilvēklidojumus.
Visvairāk kosmosā lidoja amerikānietes — 42. Lidojumus veica arī divas kanādietes, divas japānietes un viena krieviete.
46 sievietēm lidojumi ar daudzkārtējās izmantošanas kuģiem bija pirmie viņu karjerā. Krievietei Jeļenai Kondakovai lidojums ar šatlu bija viņas otrais komandējums uz orbītu. Kopējā programmas Space Shuttle izmaksa (izstrādāšana, izmēģinājumi, ekspluatācija) sastāda vairāk nekā 210 miljardus dolāru (2010. gada cenās).
K. I.
http://www.novosti-kosmonavtiki.ru/content/z23.07.11.shtml
Šatlu vēsture bildēs.