Digitālo ekrānu izplatības un izmantošanas ziņā Baltijā šobrīd līderos ir Igaunija, kurai seko Latvija un Lietuva. Latvijas uzņēmumi katru gadu arvien vairāk apzinās digitālo risinājumu priekšrocības un sper soli digitalizācijas virzienā. Pretstatus drukātajiem reklāmas plakātiem vai izdales bukletiem, kas nobāl lielajā informācijas gūzmā, digitālie risinājumi ir viens no labākajiem un ātrākajiem veidiem, kā nodot informāciju auditorijai. Turklāt to pielietojums ir ļoti daudzveidīgs. Primāri tos izmanto dažādām reklāmas vajadzībām tirdzniecības vietās, operatīvās informācijas atspoguļošanai (piemēram, informējot par rindas kārtību), izvietojot ar uzņēmumu saistīto informāciju darba vietās un iekšējai komunikācijai, izklaides industrijā, bet publiskajā sektorā – apziņošanai (lidostās, autoostās, dzelzceļa stacijās, publiskajā vidē).
Informācijas uztveršana vizuāli ir viens no labākajiem un ātrākajiem veidiem kā nodot un saņemt informāciju. Pat audio informāciju mūsu smadzenes apstrādā ilgāk, jo ir jāatkodē valoda un jāuztver vēstījuma saturs. Taču ieraugot informāciju vizuāli, viss vēstījums tiek nodots gandrīz uzreiz. Vizuāli vairums digitālo displeju līdzinās standarta televizoriem, ko ierasti izmantojam mājās, bet būtiska atšķirība ir tajos iestrādātajām tehnoloģijām un funkcijām. Displejiem, ko izmantojam profesionāliem mērķiem, var uzstādīt darbības ciklu, lietot iekštelpās vai ārtelpās, kā arī centralizēti pārvaldīt. No praktiskās puses raugoties, informāciju, ko izvietojam displejos, var nomainīt tiešsaistē, kad vien tas ir nepieciešams, kā arī ieplānot atskaņošanas sarakstu ilgākam laikam uz priekšu vai īpaši to pielāgot pēc dinamiskiem noteikumiem un iestatījumiem. Šādu iespēju, piemēram, nodrošina Samsung izstrādātais MagicINFO™ risinājums, ar kuru iespējams attālināti un centralizēti pārvaldīt simtiem displeju. Pārvaldība attiecas gan uz pašu iekārtu – displeju, gan uz tajā attēlojamo un atskaņojamo saturu.
“Izmantojot digitālos displejus, vislielākais ieguvējs būs uzņēmējs, kas spēs nodot informāciju dinamiski un saistoši vai arī padarīs displeju par peļņas avotu, saņemot samaksu no reklāmdevējiem par reklāmas izvietošanu. 41 % Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka ir ievērojuši mazumtirdzniecības vietās izvietotās tehnoloģijas un iepērkoties pievēršu uzmanību tajos izvietotajai informācijai. Taču jāatceras, ka vēstījumam vai reklāmai ir jābūt efektīvai – digitālais displejs ir tikai tehnisks paņēmiens. Cilvēku reakcija būs atkarīga no tā, kāds saturs tiks nodots,” stāsta Samsung profesionālo displeju lielo klientu vadītājs Raivis Kalniņš.
Viedie ekrāni ir tirdzniecības sektora realitāte un neatņemama sastāvdaļa. Arī mazam mājražotājam ir stāsts ko atrādīt un izstāstīt uz digitālā ekrāna kādā no tirdziņiem emocionāli piesaistot patērētāju savam produktu klāstam. Vai digitālais displejs darbosies ar atdevi – veicinās informētību vai noietu, noteiks saturs. Lielāko daļu digitālo displeju pilsētvidē un tirdzniecībā izmanto, lai nodotu vizuālu informāciju – bez audio. Saturam jābūt koncentrētam un konkrētam, lai to varētu paspēt uztvert auditorija. Digitālo displeju izmantošanas efektivitāti ir arī iespējams izmērīt. Biežāk pielietotā metode ir ievākt konkrētus pārdošanas apjomus pirms digitalizācijas un pēc tās, paralēli aptaujas veidā iztaujājot apmeklētājus, vai pirkumu ir veicinājusi konkrētā reklāma. To visu salīdzina ar pārdošanas rezultātiem pēc digitalizācijas. Ja runājam par investīciju atdevi uzņēmumam ieguldot digitālajos displejos, tad ir vairāki faktori, kas jāņem vērā – vai uzņēmums ar displejiem pelna, atrādot saturu vai veicina savu procesu, vai produktu noietu. Ja ar displejiem pelna, atrādot maksas saturu, investīcijas nosedzas vidēji 18 mēnešu laikā.
“Digitālais displejs ir tikai aisberga redzamā daļa un liela loma ir informācijas un displeju pārvaldības risinājumam – programmatūrai. Ar programmatūras palīdzību ir iespējams iestatīt algoritmus, kāds saturs tiks atrādīts uz digitālā displeja, piemēram, lietainā laikā – kafijas vai lietussargu reklāma, saulainā – saldējuma. Ar papildus sensoru piesaisti var radīt gan interaktīvus, auditoriju iesaistošus risinājumus, gan arī nodrošināt atskaites par “uzrunāto” auditoriju vai satura atrādīšanu noteiktā periodā. Uzsākt izmantot MagicINFO™ satura pārvaldības risinājumu ir viegli – pietiek vien ar angļu valodas zināšanām standarta ofisa programmatūras pielietojuma līmenī,” uzsver R. Kalniņš.
* Tiešsaistes aptauju 2023. gada aprīlī veica Samsung Electronics Baltics sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat, aptaujājot 1004 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.