Pirmie novgorodiešu karapulka centram, veidojot ķīli, uzbruka livoniešu jātnieki, atspiežot tos līdz krastam. Novgorodiešu flangi izturēja spiedienu un bruņinieki nokļuva ielenkumā. Tad kaujā iesaistījās Aleksandra Ņevska jātnieku družina un noslēdza bruņiniekiem atkāpšanās ceļu. Kaujas noslēgumā daudzi livonieši ielūzuši trauslajā ledū, jo tas nav izturējis cieši kopā saspiesto bruņinieku smagumu.

Pārvienošanās pa ūdens ceļiem

Pagājušā gadsimta 50. gadu vidū vācu žurnālists Pauls Rurbahs publicēja rakstu, kas Vācijā izraisīja plašu rezonansi. Žurnālists apgalvoja, ka nekādas Ledus kaujas nav bijis vispār, jo “krievi pat nezina, kur īsti tā notikusi”. Vāciešiem šāda versija patika, savukārt PSRS to uztvēra kā apvainojumu un 1958. gadā uz Peipusa ezeru tika nosūtīta ekspedīcija, kuras mērķis bija noskaidrot Ledus kaujas norises vietu.

Jāpiebilst, ka pirmie kaujas vietas meklējumi notika vēl 19. gadsimtā, taču vēsturnieki tā arī nespēja vienoties par to, kur risinājušies notikumi. Problēma slēpjas tur, ka senajās hronikās kaujas vieta aprakstīta nekonkrēti, minot tikai šaurumu (uzmeņ) pie Kraukļakmens (Voroņij kameņ), bet Peipusa ezera teritorijā atrodami seši Kraukļakmeņi, no kuriem vismaz trīs teorētiski atbilst kaujas vietas aprakstam.

Tiesa, Kraukļakmens sala ir tikai viena un tieši salas apkaimi vairākums vēsturnieku arī uzskata par kaujas vietu. Valda viedoklis, ka purvainās apkaimes dēļ Aleksandra Ņevska laikā pārvietoties bija iespējams tikai pa ūdeni – vasarā ar laivām, bet ziemā pa ledu. Pa ūdens ceļiem ritēja tirdzniecība, pa tiem pārvietojās arī armijas, tādēļ loģiski, ka pie Kraukļakmens salas, kura atrodas tieši uz tirdzniecības ceļa, arī notika kauja.

Neapstrīdamu pierādījumu nav

Ekspedīcija tieši blakus salai atrada zemūdens akmens grēdu, 2-3 metru dziļumā. Tiesa, senajās hronikās ir teikts, ka Kraukļakmens ievērojami pacēlās virs ezera, un lai kā gadu gaitā nebūtu cēlies ūdens līmenis, bet ne jau par desmit metriem, tamdēļ zinātnieki pieņēma, ka hronikās minētais Kraukļakmens ir sastāvējis no smilšakmens, kurš ūdens un vēja iedarbībā vienkārši “izkusis” – gluži kā cukurs, un kura pamati tagad atrodas zem ūdens.

Vēl viena nianse – silto zemūdens straumju dēļ Peipusa ezerā ir vairākas vietas, virs kurām pat ziemā ledus ir ļoti plāns, lai gan pirmajā mirklī atšķirības nav pamanāmas. Hronika vēstī, ka daudzi bruņinieki ielūzuši ledū, un vēsturnieki domā, ka Aleksandrs Ņevskis, kuram bija jāzina par šādu laukumu esamību, vai nu atspieda bruņiniekus uz tiem, vai arī iemānīja tajos. Viens šāds laukums atrodas aptuveni kilometra attālumā no Kraukļakmens salas.

Līdz ar to zinātnieki uzskatīja kaujas norises vietu par noskaidrotu un sāka pierādījumu meklēšanu. Sešu gadu garumā ar tā laika vismodernāko tehniku tika pārmeklēta ezera dzelme, pārskalots tonnām smilšu un veikti citi darbi, taču ekspedīcijai neizdevās atrast pat viena cilvēka mirstīgās atliekas vai kādus nebūt ieročus, kuriem nešaubīgi bija jānonāk ezera dzelmē.

Meldri zāles vietā

Ir saglabājušies tikai divi Ledus kaujas apraksti – vācu un krievu varianti. Vācu Vecākajā Livonijas atskaņu hronikā vēstīts par 20 kritušiem un sešiem sagūstītiem bruņiniekiem, savukārt krievu Novgorodas hronikā – par 400 kritušiem un 50 sagūstītiem bruņiniekiem. (Vēsturnieki gan pieļauj, ka taisnība varētu būt abām – Viduslaiku Eiropā par bruņiniekiem dēvēja tikai dižciltīgas izcelsmes karavīrus, kamēr krievu hronisti bruņiniekiem varēja pieskaitīt visus kritušos un sagūstītos.)

Kaujas apraksts abās hronikās aizņem tikai dažas rindiņas, pie kam vēsturnieki noskaidrojuši – krievu variantā rindiņa par ielūšanu ledū pievienota aptuveni 100 gadus pēc notikumiem, un tās avots nav zināms. Bez tam hronikā nav ne vārda par to, ka Aleksandrs Ņevskis būtu uzbrucis vāciešiem no slēpņa. Vācu variantā vispār nav runas par ledu – tajā teikts, ka ievainotie un mirušie krita zālē, t.i. - ka kauja notika uz sauszemes.

Pēc 1958. - 1964. gada ekspedīcijas nekādi oficiāli pētījumi Peipusa ezera apkaimē nav veikti – ar tiem nodarbojas tikai entuziasti. Pēc izplatītākās no viņu versijām, Ledus kauja patiesībā notikusi 5 kilometru attālumā no Kraukļakamens salas, blakus Samalvas ciematam Peipusa ezera krastā. Pēc biolokācijas ekspertu domām, turpat atrodas arī kaujā kritušo karavīru masu kaps, taču nekādu pierādījumu šiem apgalvojumiem nav. Versija arī izskaidro vācu hronikā pieminēto zāli – Peipusa ezera krastus klāj plaši meldru lauki, un kaujas beigu daļa noritēja tajos. Pēc tam vāciešiem izdevās atkāpties uz ledus, lai bēgtu atpakaļ uz Livoniju.

Varnjas ciemats Igaunijā

Vācu hronikā tāpat teikts, ka krievi dzinuši bruņiekus pa ledu “septiņas verstis”, pēc vēsturnieku domām – Tērbatas virzienā, taču nekur nav pateikts, no kurienes bruņinieki bēguši. Septiņas verstis tiek uzskatītas par tēlainu izteicienu, taču trešā versija par kaujas norises vietu liek domāt, ka tas varētu arī būt īsts attālums.

Šīs versijas piekritēji norāda, ka Igaunijas teritorijā, Peipusa ezera rietumu krastā, ir vairākas vietas, kuru apraksti pilnībā atbilst hronikās minētās kaujas vietas aprakstam. Divi netālu esoši ciemati – Izmenkas un Varnjas, blakus kuriem ir vienīgā vieta Peipusa ezera krastos, kur krasta līnija sastāv no klintīm, tiek uzskatīti par ļoti ticamu kaujas norises vietu. Jāpiebilst, ka no 19. gadsimta beigām līdz pat II Pasaules karam lielākā daļa vēsturnieku tieši Varnjas ciematu Igaunijā uzskatīja par vietu, kur notikusi Ledus kauja. No šī ciemata līdz ezera pretējam krastam arī ir tieši septiņi kilometri. Vienlaikus Igaunijā nekad nav veikti arheoloģiskie izrakumi lai pārliecinātos par pieņēmuma patiesumu, bet kopš 1958. gada ekspedīcijas oficiālā padomju historiogrāfija iespēju, ka Ledus kauja varētu būt notikusi uz sauszemes un Igaunijas teritorijā kategoriski noraida.

Ir skaidrs, ka Ledus kauja notikusi, par to liecina ne tikai hronikas, bet arī fakts, ka 1242. gada vasarā Livonijas ordenis noslēdza ar Novgorodu mieru, atsakoties no visiem iekarojumiem, atbrīvojot novgorodiešu ķīlniekus un sākot gūstekņu apmaiņu. Tomēr kur šī kauja ritēja, joprojām nav zināms.

www.2v.lv

http://www.2v.lv/index.php/vsture/110--pretji-oficilajai-versijai-ldz-pat-msu-dienm-nav-noskaidrota-ledus-kaujas-norises-vieta?Itemid=61&option=com_content&id=110:-pretji-oficilajai-versijai-ldz-pat-msu-dienm-nav-noskaidrota-ledus-kaujas-norises-vieta&view=article&layout=default&month=1&year=2009