Karls agrā jaunībā palika akls, bet piecu gadu vecumā atkal sāka redzēt. Kļuvis par skolotāju, sāka strādāt skolā, bet tūlīt pat zaudē darbu. Viņu apvaino, ka viņš seminārā ir nozadzis sešas sveces, tad viņu meklē policija sakarā ar kopmītnes kaimiņa kabatas pulksteņa zādzību. Karla Maja CV ir arī zirga zādzība, mēģinājums nozagt biljarda bumbas no restorāna, pārgalvīgas bēgšanas.
Karlu notiesā par klaiņošanu un par to, ka viņš uzdevās par bagāta plantatora dēlu. Vācijas un Čehijas cietumos viņš kopā ņemot ir pavadījis 12 gadus.
Tieši cietuma kamerā Majs saprata, ka būs literāts. Cietumos bija labas bibliotēkas un Majam bija atļauts tās lietot. Vienreiz viņu pat iecēla par cietuma bibliotēkas vadītāju un viņš ieguva iespēju, ne tikai daudz lasīt, bet arī sastādīt interesantu tēmu sarakstu , kuras viņš varētu izmantot rakstnieka darbā. Viņa radītais romānu sērijas tēls Vinnetū - brīvību mīlošais un lepnais indiāņu virsaitis no valsts, kurā Majs līdz 66 gadu vecumam nekad nebija bijis - tapa tieši te - ieslodzījumā.
Skaisti melot neaizliegsi.
Savu literāro augšupeju Karls Majs sāka 32 gadu vecumā ar mistifikāciju. Kad katoļu avīzē viņš sāka publicēt reportāžas no Kurdistānas un Stambulas, lasītāji tajās atklāja ļoti daudzas neprecizitātes. Izrādījās, ka viņš par šī vietām zina tikai no grāmatām. Vācieši, kas ciena precizitāti un ticamību, bija sašutuši. Bet pēc tam Majs paziņoja, ka viņam ir zinātnieka grāds, lai gan viņš nekad nebija mācījies universitātē.
Viņš stabili jauca realitāti ar izdomu, veidojot savu galveno mītu – paša biogrāfiju. Izdomājis Oldu Šaterhendu, taisnīgu balto, kas kļuva par draugu un asinsbrāli jaunam indiāņu virsaitim Vinnetū, Karls Majs par savu varoni runāja ar tādu aizrautību un pārliecību, ka lasītājs sāka domāt, ka Olds ir pats autors.
Majs izdomāja sev vārdus un paša dzīves notikumus – turklāt, nemitīgi, desmitgadēm. Ārsti to sauc par pseidoloģiju – patoloģisku tieksmi melot.
Kaut gan, tieši tas piesaistīja Majam cilvēkus. VDR rakstnieku vadītājs Hermans Kants ir sacījis par Maju: “Lieliskais Saksijas melis! Lai kļūst slavens tavs daudzreiz noniecinātais vārds! Pateicos tev, ģeniālo fantazētāj no Hoenštainas, par tūkstoš un vienu nakti, kas pilna pulvera dūmiem un pakavu pērkona, pateicos tev par ekvatora sauli un prēriju tālēm”.
Tieši no prērijas?
Laiku pa laikam parādījās Karla Maja fotogrāfijas medību aprīkojumā, Olda stilā (te ar šauteni, te ar cigāru), kas tika izliktas grāmatu veikalos blakus jauniem romāniem par dzīvi Mežonīgajos Rietumos. Tāpēc lasītāju atmiņās viņš ienāca kā notikumu līdzdalībnieks.
Vientuļo klaidoni-mednieku Oldu Majs tēloja kā vairāku Eiropas valodu zinātāju, arī indiāņu valodu zinātāju: apaču un navaho, siu un komanču, jutu un kaijovu, un vēl sešu dialektu. Turklāt pats Karls izplatīja baumas, ka viņš pats zina 1200 valodas un dialektus, kaut gan zināja tikai vācu valodu.
Laiku pa laikam Majs mainījās. Vienu brīdi viņš taisīja fotosesijas “kā Olds”, pēc kāda laika – kā indiānis, pārģērbjoties par apaču virsaiti ar tomahauku, loku un miera pīpi. Literatūras kritiķi vēlāk atzīmēja: droši vien neviens no vāciešiem nebrīnītos, ja virs Karla Maja kapa sērojošu eņģeļu vietā būtu attēloti indiāņi spalvu rotās. Maja izdomām ticēja vairāk, nekā reālajiem viņa biogrāfijas faktiem.
Grāmatas ir svētki.
Cilvēki nogurst no dzīves prozas. Viņiem gribas ko krāšņu un neaizmirstamu. Un Karls majs viņiem to deva. Starp viņa grāmatām, lielākoties par vietām, kuras viņš vienkārši izdomāja, kā, piemēram, Ardistānu un Džinnistānu, viņa romāni par Vinnetū izrādījās paši pieprasītākie.
Viņa romāni, kuros bija iepītas nabadzīgās bērnības, kriminālās jaunības un brieduma avantūru atmiņas, aizrautīgi lasīja gan pieaugušie, gan bērni. Savā laikā ar tiem aizrāvās Alberts Einšteins, Tomass Manns, Aleksejs Tolstojs. Pēc romāniem ir uzņemtas desmitiem filmas un lugas. Karla Maja grāmatas ir tulkotas 40 valodās.
Kad Majs rakstīja par tālām zemēm, viņš bija parādos. Naudas, lai brauktu pa pasauli, nebija. Savus ceļojumus, viņš veica dzīves beigās, pēc tam, kad vairums viņa piedzīvojumu romāni jau bija publicēti, bet Vinnetū bija kļuvis par atzītu varoni. 1912. gadā rakstnieks Makss Brods atzīmēja: “Vietās, kas aprakstītas viņa grāmatās, Majs nekad nav bijis. Jo labāk! Tāpēc jau viņš ir sajūsmas vērts!”
Kā izskatās romāns.
Vācijas ziemeļos, pilsētiņas Bādzēgebergas tuvumā, Šlezvigas-Holšteinas zemē, Karls Majs nav bijis. Taču tieši šeit katru gadu atdzimst Vinnetū stāsts. Provinces pilsētiņas dzīve ritētu ierastā gaitā, ja ne Karla Maja cienītāju iniciatīva. 1950. gadu sākumā viņi piedāvāja pārveidot Bādzēgebergu par indiāņu ciematu. Vietējai varai ideja iepatikās un tā izdalīja 25 tūkstošus marku izrādei. Šodien šiem svētkiem jau tiek tērēts vairāk nekā miljons eiro. Toties, arī viesu ir vairāk: uz vācu pilsētiņu brauc vairāki simti tūkstošu cilvēku.
Bādzēberga pārvēršas par laukumu, kur atdzīvojas Maja romānu personāži. Indiāņu ciemats un tipiska amerikāņu pilsētiņa tiek atainoti pēc Maja aprakstiem – ar kalniem, zirgiem, ugunskuriem, salūniem...
Daudzveidīgais Vinnetū un Majs.
Kinoskatītāji ir redzējuši 15 aktierus, kas ir tēlojuši Vinnetū. Pašam vecākajam no viņiem, Pjēram Brisam, ir 84 gadi, pašam jaunākajam, Erolam Sanderam – 44. Kādam cēlā indiāņa tēls bija tikai gadījuma loma. Taču Pjēram Brisam un Goiko Mitičam Vinnetū izrādījās lielā mērā noteicošs.
Vairums Vinnetū lomas tēlotāji ir vācieši. Taču Jans Sosņuks, 2013. gada parauga Vinnetū, ir poļu izcelsmes aktieris. Viņa viengadnieks Erols Sanderss ir turku izcelsmes. Pjērs Briss ir francūzis, bet Goiko Mitičs – serbs.
Tas, ka indiāņa lomā ir iesaistīti daudzu Eiropas tautu pārstāvji tikai runā par tēla pievilcību. Fenomena pamatā ir tāds jēdziens kā īsta vīriešu draudzība, godīgums un kārtīgums, savstarpēja izpalīdzība un karavīra gods. Iespējams, viss tas, kas trūka pašam rakstniekam.
Kas viņš bija – Karls Majs? Saksijas afērists, romantiska tēla radītājs vai iedvesmots melis? Laikam, pa druskai no visa. Daudzi lasītāji vēl līdz šim tic, ka autors savus labākos gadus ir pavadījis sedlos, Mežonīgajos Rietumos pīpējot miera pīpi ar īstajiem prēriju pirmiedzīvotājiem. Nevienam galvā neienāk, ka stāstu par Vinnetū ir izdomājis cilvēks savā 70 gadus ilgajā mūžā prērijas nekad nav redzējis.
Karla Maja vārds ir kā pludiņš nepareizos ūdeņos. Vācu vēsturē tas, gan grima, gan atkal uzpeldēja. Rietumvācija viņu godāja, Austrumvācija – aizmirsa. Kā savādāk, ja pats Hitlers reiz nosauca Karlu Maju par savu mīļāko rakstnieku. Skaidra lieta, ka arī Padomju Savienībā Karla Maja grāmatas neizdeva.
Indiāņi – ideoloģisku strīdu priekšmets.
Rakstniekam labo vārdu atgrieza Mežonīgo Rietumu kults, kas Eiropā radās 1960. gados. Uz ekrāniem viena pēc otras parādījās filmas par indiāņiem, kas tika uzņemtas Spānijā, Itālijā, Kanāriju salās. Pie lietas ķērās arī VFR kinematogrāfisti. Tās bija Karla Maja darbu ekranizācijas. Filmēšana notika Dienvidslāvijas teritorijā, tur ainavas līdzinājās Ziemeļamerikas ainavām. Vinnetū lomai paņēma francūzi Pjēru Brisu. Bet otrā plāna lomās filmējās jauns, lieliski veidots skaistulis serbs Goiko Mitičs.
Viņu arī nolēma izmantot VDR kino priekšniecība. Arī tā nolēma filmēt savus vesternus, tikai ar uzsvaru uz sižetu sociālu problemātiku, parādot apspiedēju cīņu par savām tiesībām. Kinostudijas DEFA vesterni ar Goiko Mitiču nebija Karla Maja romānu ekranizācijas, romānus bija sarakstījusi rakstniece no VDR Lizelote Velskopfa-Henriha. Viņas triloģiju “Lielās Lācenes dēlus”, kas veltīta dakotu ciltij, nevar pat salīdzināt ar Maja fantāzijām. Velskopfa-Henriha bija etnogrāfijas zinātniece, kas ilgu laiku bija dzīvojusi starp indiāņiem, zināja to parašas un valodu.
Maju, kas pēkšņi bija kļuvis vainīgs tikai tāpēc, ka ar viņu aizrāvās fīrers, reabilitēja tikai daudzus gadus pēc viņa nāves. Taču, ne fantazētājam Karlam, ne reālistei Lizelotei cēlos Amerikas aborigēnus glābt neizdevās. Par viņu tradīcijām šodien var uzzināt tikai muzeju ekspozīcijās un etnogrāfiskos inscenējumos, Karla Maja festivālā.
Mūžīgie puišeļi.
Goiko Mitičs. Ērgļa profils, reljefs torss, ass skatiens, trenēts ķermenis. Viņš nira, kāpa pa stāvām klintīm, jāja, vadīja pirogu. Pēc tam, kad uz ekrāniem iznāca filma “Lielās Lācenes dēli”, nevienam nepazīstamais students no Dienvidslāvijas vienā mirklī kļuva par elku.
Novecojis (kā nekā, tomēr 73 gadi), taču vēl harismatiskais Goiko Mitičs arī šodien ir apburošs. Viņš lieliski zina vācu valodu un indiāņu romānu klasiķi ir lasījis oriģinālā. Aiz pleciem – ducis filmu, kur viņam nācies tēlot Čingačguka, Tekumsē un citu indiāņu lomas.
Varoņi pieaug. Pasaule mainās. Bet jūtas? Goiko Mitičs, kas tēlo Vinnetū lomu Bādzēgebergas festivālā, atceras: “Kārtējā monologa laikā bieži pamanu, kā visi septiņi tūkstoši klausītāju amfiteātrī reizē apklust. Cilvēkiem ir tuva taisnīguma tēma”.
Goiko nevar aizmirst eksponātu, ko pirms dažiem gadiem ir redzējis Berlīnē, pirmajā izstādē, kas bija veltīta Karlam Majam. Uz vienas no fotogrāfijām Majs guļ uz zemes slēpnī, kā vesterna varonis, katrā mirklī gatavs izšaut no savas “sudraba šautenes”, kas minēta vienā no viņa romāniem.
Liekas, ka Karls Majs tā arī nekļuva pieaudzis. Laikam jau tāpat kā Goiko Mitičs un katrs no tiem, kas mīl lasīt par Vinnetū.
Karla Maja darbi:
1) Agrīnais periods:
Das Buch der Liebe (1875/76, izglītojošs darbs)
Geographische Predigten (1875/76, izglītojošs darbs)
Der beiden Quitzows letzte Fahrten (1876/77, nepabeigts)
Auf hoher See gefangen (1877/78, saukts arī par Auf der See gefangen, vēlāk pārveidots kā daļa ietilpst Old Surehand II)
Scepter und Hammer (1879/80)
Im fernen Westen (1879, pārveidots no Old Firehand (1875), vēlāk pārrakstīts par Winnetou II) - pirmais, zināmais grāmatas izdevums
Der Waldläufer (1879, pārveidots jaunatnei no "Le Coureur de Bois", Gabriela Ferija (Gabriel Ferry) romāna) - pirmais, zināmais grāmatas izdevums
Die Juweleninsel (1880–82)
2) Kolportāžas romāni (kaut kas līdzīgs Labās vēsts sludināšanai, kad tevi uzrunā cilvēki - kolportieri, kas grib pievērst tevi ticībai, tāpēc sarakstīti ar pseidonīmu vai anonīmi, Majs vēlāk pat kratījās no tiem vaļā):
Das Waldröschen (1882–84, vēlāk pārveidots kā daļa no Old Surehand II)
Die Liebe des Ulanen (1883–85)
Der verlorne Sohn oder Der Fürst des Elends (1884–86)
Deutsche Herzen – Deutsche Helden (1885–88, cits nosaukums Deutsche Herzen, deutsche Helden)
Der Weg zum Glück (1886–88)
3) Ceļojumu un piedzīvojumu stāsti:
1. Durch Wüste und Harem (1892, no 1895 kā Durch die Wüste)
2. Durchs wilde Kurdistan (1892)
3. Von Bagdad nach Stambul (1892)
4. In den Schluchten des Balkan (1892)
5. Durch das Land der Skipetaren (1892)
6. Der Schut (1892)
7. Winnetou I (1893, dažreiz saukts Winnetou der Rote Gentleman I)
8. Winnetou II (1893, dažreiz saukts Winnetou der Rote Gentleman II)
9. Winnetou III (1893, dažreiz saukts Winnetou der Rote Gentleman III)
10. Orangen und Datteln (1893, antoloģija)
11. Am Stillen Ocean (1894, antoloģija)
12. Am Rio de la Plata (1894)
13. In den Cordilleren (1894)
14. Old Surehand I (1894)
15. Old Surehand II (1895)
16. Im Lande des Mahdi I (1896)
17. Im Lande des Mahdi II (1896)
18. Im Lande des Mahdi III (1896)
19. Old Surehand III (1897)
20. Satan und Ischariot I (1896)
21. Satan und Ischariot II (1897)
22. Satan und Ischariot III (1897)
23. Auf fremden Pfaden (1897, antoloģija)
24. „Weihnacht!“ (1897)
26. Im Reiche des silbernen Löwen I (1898)
27. Im Reiche des silbernen Löwen II (1898)
25. Am Jenseits (1899)
4) Jaunatnei domāti darbi:
Der Sohn des Bärenjägers (1887, kopš 1890 kopā ar Die Helden des Westens)
Der Geist des Llano estakata (1888, kopš 1890 koriģēts nosaukums Der Geist des Llano estakado kopā ar Die Helden des Westens)
Kong-Kheou, das Ehrenwort (1888/89, kopš 1892 nosaukts Der blaurote Methusalem)
Die Sklavenkarawane (1889/90)
Der Schatz im Silbersee (1890/91)
Das Vermächtnis des Inka (1891/92)
Der Oelprinz (1893/94, kopš 1905 nosaukts Der Ölprinz)
Der schwarze Mustang (1896/97)
5) Vēlīnie darbi:
Himmelsgedanken (1900, poēmas)
28. Im Reiche des silbernen Löwen III (1902)
Erzgebirgische Dorfgeschichten (1903, antoloģija)
29. Im Reiche des silbernen Löwen IV (1903)
30. Und Friede auf Erden! (1904)
Babel und Bibel (1906, drāma)
31. Ardistan und Dschinnistan I (1909)
32. Ardistan und Dschinnistan II (1909)
33. Winnetou IV (1910)
Mein Leben und Streben (1910, autobiogrāfija)
6) Citi darbi:
Karls Majs bija arī mūziķis un ir sarakstījis vairākas kompozīcijas, īpaši, kad viņš bija dziedāšanas biedrības "Lyra" biedrs 1864. gadā. Vislabāk pazīstama ir viņa versija Ave Maria (kopā ar Vergiss mich nicht ievietota Ernste Klänge, 1899).
Dzīves pēdējos gados Majs sacer filozofiska rakstura darbus:
Drei Menschheitsfragen: Wer sind wir? Woher kommen wir? Wohin gehen wir? (Lawrence, 1908)
Sitara, das Land der Menschheitsseele (Augsburg, 1909)
Empor ins Reich der Edelmenschen (Vienna, 1912).